Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka pēc pēdējā ķīlnieka mirstīgo atlieku atgriešanās Izraēlā no Gazas joslas ir izpildīti vienošanās par uguns pārtraukšanu Gazas joslā pirmās fāzes nosacījumi. Taču vienlaikus viņš arī brīdinājis, ka tālākajās fāzēs paredzēto karadarbībā sagrautās Gazas joslas atjaunošanu Izraēla ļaušot sākt tikai tad, kad tiks atbruņots palestīniešu islāmistu kaujinieku grupējums Hamās un veikta Gazas joslas demilitarizācija, likvidējot Hamās izmantotos pazemes tuneļus, vēsta laikraksts The Times of Israel.
B. Netanjahu apstiprināja arī, ka drīzumā tiks atvērts robežšķērsošanas punkts Rafahā uz robežas ar Ēģipti. To palestīnieši varēs izmantot, lai atgrieztos Gazas joslā vai lai to pamestu. Viņš arī uzsvēra, ka Izraēla saglabās drošības kontroli pār visu Gazas joslas apgabalu no Jordānas upes līdz jūrai un nekad nepieļaus Palestīnas valsts izveidošanu Gazas joslā.
Pirmā fāze – pabeigta
Vienā no Izraēlas pilsētas Telavivas laukumiem otrdien tika apturēts elektroniskais pulkstenis, pie kura līdz šim regulāri pulcējās izraēlieši, kuri pieprasīja palestīniešu kaujinieku iebrukuma Izraēlā no Gazas joslas laikā 2023. gada 7. oktobrī sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu, vēsta laikraksts The Independent. Šis pulkstenis bija sācis skaitīt jau 844. dienu laika posmā, kurā Gazā atradās ķīlnieki.
Pulksteņa skaitīto minūšu, stundu un dienu simboliska apturēšana notika pēc tam, kad Izraēlas bruņotie spēki pirmdien apstiprināja pēdējā Gazā turētā ķīlnieka mirstīgo atlieku atgriešanu Izraēlā. Šis ķīlnieks bija policists Rans Gvili, kuru 24 gadu vecumā palestīniešu kaujinieki nogalināja 2023. gada iebrukuma laikā. Izraēlas mediji raksta, ka R. Gvili aptuveni desmit dienas pirms 7. oktobra iebrukuma bija salauzis plecu, tāpēc ārstējās mājās, gaidot operāciju. Taču, uzzinot par iebrukumu, viņš uzvilka formastērpu un devās cīnīties. Jaunais vīrietis esot palīdzējis izglābties ap 100 cilvēkiem, kuri bēga no islāmistiem, kuri iebruka mūzikas festivāla Nova teritorijā, un nošāvis 14 islāmistu kaujiniekus, taču pats ticis ievainots rokā un kājā. Viņa mirstīgās atliekas kaujinieki aizveda sev līdzi uz Gazas joslu kopā ar vēl 250 dzīviem un jau mirušiem ķīlniekiem.
Pirms R. Gvili mirstīgo atlieku atdošanas viņa ģimene aicināja B. Netanjahu valdību nesākt uguns pārtraukšanas vienošanās otrajā fāzē paredzētos pasākumus, raksta ziņu aģentūra AFP. Vienošanās par uguns pārtraukšanu Gazas joslā, kas tiek dēvēta arī par ASV prezidenta Donalda Trampa 20. punktu miera plānā Gazai un kas stājās spēkā pērn 10. oktobrī, paredzēja, ka tās izpildes pirmās fāzes laikā palestīniešu kaujiniekiem jāatgriež Izraēlā vēl 47 Gazā turētie dzīvie un mirušie ķīlnieki.
Otrās fāzes laikā paredzēta Hamās atbruņošana un Gazas joslas demilitarizācija, starptautisku spēku izvietošana drošības uzturēšanai, tehnokrātiskas palestīniešu Nacionālās komitejas Gazas pārvaldei izveidošana. Šo institūciju jāuzrauga starptautiskajai Miera padomei D. Trampa vadībā.
Vienošanās sākotnējās fāzes laikā Izraēlas karavīri Gazas joslā tika atvilkti līdz tā dēvētajai «dzeltenajai līnijai», taču Izraēlas armija joprojām saglabā kontroli pār vairāk nekā pusi Gazas joslas teritorijas.
Kaujinieki neatbruņojas
Otrdienas vakarā televīzijā pārraidītā preses konferencē B. Netanjahu paziņoja: «Tagad mēs koncentrēsimies uz diviem atlikušajiem uzdevumiem: Hamās atbruņošanu un Gazas demilitarizēšanu, atbrīvojot to no ieročiem un tuneļiem. Tas tiks izdarīts vai nu vieglā ceļā, vai smagā ceļā, bet jebkurā gadījumā tas notiks. Es joprojām dzirdu izteikumus, ka Gazas atjaunošana tiks atļauta pirms tās demilitarizācijas, taču tas tā nenotiks.»
AFP atzīmē: lai gan Hamās uzsver, ka R. Gvili mirstīgo atlieku atdošana esot parādījusi, ka Hamās pilda vienošanās par uguns pārtraukšanu saistības, kaujinieki nav atbruņojušies. Grupējums atkārtoti uzsvēris, ka kaujinieku atbruņošanās ir tā sarkanā līnija, tiesa, tiekot pieļauts variants, ka tie varētu atdot ieročus palestīniešu pārvaldes institūcijai. Hamās vēlas, lai to pārstāvošie ierēdņi un policisti sadarbotos ar komiteju, kas izveidota turpmākai Gazas joslas pārvaldei. Taču nav skaidrs, vai tam piekristu Izraēla, kura nenošķir tos Hamās locekļus, kuri darbojas grupējuma kaujinieku spārnā, no tiem, kuri darbojas Gazas policijā. Izraēlas Aizsardzības spēki apgalvo, ka Hamās policijas un iekšējās drošības spēki arī piedalījušies 7. oktobra iebrukumā Izraēlā.
The Times of Israel atzīmē, ka vismaz pagaidām nekāda vienošanās par to, kā varētu notikt Hamās un citu palestīniešu kaujinieku grupējumu atbruņošanās, neesot panākta.