ASV pēdējā laikā pastiprināta uzmanība ir pievērsta Imigrācijas un muitas kontroles dienesta (ICE) aģentu darbībām, kas Mineapolē un citās pilsētās novedušas pie asām sadursmēm ar protestētājiem. 

ĪSUMĀ: 

  • Imigrācijas un muitas kontroles dienests (ICE) nodarbojas ar ASV imigrācijas likumu īstenošanu.
  • ASV dzīvo miljoniem cilvēku, kam nav likumīgu uzturēšanās tiesību šajā valstī.
  • Trampa valdība ir apņēmusies arestēt un izraidīt no valsts lielu daļu migrantu.
  • ASV politikas vērotāji norāda, ka ICE aktivitātes sevišķi izvērstas štatos, kur pie varas ir Trampa pretinieki.
  • ICE aģenti kritizēti par pārmērīgu spēka pielietošanu, jau bijuši arī nāvējoši gadījumi.
  • Dienesta vadība noraida salīdzinājumus ar nacistiem un gestapo.
  • Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vairums amerikāņu atbalsta stingrāku imigrācijas kontroli, bet uzskata, ka ICE darbības ir aizgājušās pārāk tālu.

Līdzīgi kā daudzos citos jautājumos, arī attieksmē pret ICE aģentu rīcību ASV sabiedrība ir sašķelta. Daudzi amerikāņi uzskata dienesta aģentus par varoņiem, kas devušies cīņā pret migrantu bandām, lai no ASV sabiedrības izravētu nelegāli ieceļojušos slepkavas, izvarotājus un narkotirgoņus. 

Taču agresīvās ICE aģentu darba metodes un vēršanās ne tikai pret migrantiem, bet arī ASV pilsoņiem izraisījušas daudzu amerikāņu sašutumu. ASV prezidenta Donalda Trampa valdības pretinieki šos aģentus salīdzina ar nacistiem un iesaukuši ICE par “Trampa gestapo”. 

Kad notiek traģēdijas, jokiem vairs nav vietas 

Aģenti nereti kļuvuši arī par izsmiekla upuriem. “ICE on ice” jeb “aģenti uz ledus”: ar šādu nosaukumu Mineapoles iedzīvotāji publiskoja dučiem video, kuros redzams, kā ICE aģenti reidu laikā cenšas nepakrist un nenovelties pilsētas slidenajās ielās. 

ICE ir saīsinājums vārdiem “Imigrācijas un muitas kontrole”, angļu valodā to izrunā tāpat kā “ledus”. Ar humoru sociālajos tīklos Mineapoles iedzīvotāji centās parādīt savu attieksmi pret pilsētā ieilgušajiem un bieži brutālajiem reidiem. 

Taču joki vairs nebija prātā, kad vietējo iedzīvotāju konflikti ar ICE noveda pie traģēdijas: divu protestētāju nošaušanas. 7. janvārī Mineapolē ICE aģents nošāva 37 gadus veco amerikānieti Renē Gudu, kura nepakļāvās aģentu prasībām un ar automašīnu centās pamest notikuma vietu. 

Savukārt aizvadītās nedēļas nogalē, 24. janvārī, ASV sabiedrību šokēja vēl viens incidents: federālie aģenti Mineapolē iesaistījās konfliktā ar vietējo iedzīvotāju Aleksu Preti un nošāva viņu. Vīrietim bija oficiāli reģistrēts šaujamierocis, taču aculiecinieku video redzams, ka Preti to nav vērsis pret aģentiem un ka šaujamierocis viņam atņemts, pirms atskanēja pirmais aģentu raidītais šāviens. 

ASV dzīvo miljoniem nelegālo ieceļotāju 

ICE kā struktūra tika izveidota pirms vairāk nekā 20 gadiem – 2002. gadā drīz pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem. Tolaik tika radīts arī ASV Iekšzemes drošības departaments, un ICE kļuva par daļu no tā. Tas apvienoja Imigrācijas un naturalizācijas dienesta un Muitas dienesta funkcijas. 

Kā zināms, pirms 2001. gada 11. septembra terora aktiem islāma teroristu grupa ilgāku laiku dzīvoja ASV, kur lidmašīnu pilotu apmācības skolās gatavojās uzbrukuma īstenošanai. 

Viens no ICE izveidošanas mērķiem bija novērst šādu uzbrukumu atkārtošanos. “Tūkstošiem apmācītu slepkavu gatavojas mums uzbrukt, tādēļ, ņemot vērā šo šausminošo informāciju, mums nepieciešama cita pieeja,” teica toreizējais ASV prezidents Džordžs V. Bušs. 

Laika gaitā ir mainījusies arī ASV sabiedrības attieksme pret imigrāciju. Amerikāņi ir imigrantu nācija, kurā gandrīz visi iedzīvotāji, izņemot Ziemeļamerikas pamatiedzīvotājus, ir ieceļotāju pēcteči. 

Taču pēdējos gadu desmitos arvien vairāk augusi amerikāņu neapmierinātība ar nelegālo imigrāciju: noteikumu pārkāpējiem, kas nevis likumīgā ceļā mēģina ieceļot ASV, bet gan nelegāli šķērso robežu. 

Saskaņā ar “Pew Research Center” datiem ASV dzīvo apmēram 14 miljoni cilvēku, kam nav uzturēšanās atļaujas valstī: viņi ieceļojuši nelegāli vai arī palikuši ASV pēc vīzas termiņa beigām. 

ASV likumsargiem katru dienu uzdots aizturēt 3000 migrantu 

ASV amatpersonas uzskata, ka tas ir arī nacionālās drošības jautājums. 

“Imigrācijas jautājumus reiz risināja Ekonomikas ministrija, vēlāk ar to nodarbojās Darba lietu ministrija. Bet tagad šis jautājums ir Iekšzemes drošības ministrijas kontrolē,” žurnālam “Time” norādīja amerikāņu vēsturniece, Kornela Universitātes profesore Marija Kristina Garsija. 

ASV prezidents Donalds Tramps pēc atgriešanās pie varas pagājušogad solīja, ka viņa valdība ievērojami pastiprinās cīņu pret nelegālo imigrāciju. Tas nozīmēja ne vien centienus apturēt nelegālās imigrācijas straumi, pastiprinot robežkontroli, bet arī esošo migrantu izraidīšanu no valsts. Tramps pauda gatavību uzsākt “masu deportācijas”, lai izraidītu visus nelegālos ieceļotājus no valsts. 

Kopš atgriešanās Baltajā namā Tramps ir būtiski palielinājis ICE finansējumu un ietekmi. Šis dienests īsteno imigrācijas likumu, veic izmeklēšanu nelegālās imigrācijas gadījumos un piedalās cilvēku, kam nav atbilstošu dokumentu dzīvošanai ASV, izraidīšanā no valsts. 

Trampa padomnieks Stīvens Millers pērn maijā apstiprināja, ka Trampa valdība esot noteikusi kvotu: katru dienu nepieciešams arestēt vismaz 3000 nelegālo imigrantu. 

Četru gadu laikā ASV iekšējās drošības stiprināšanai plānots atvēlēt vairāk nekā 170 miljardus ASV dolāru. 

ICE budžets ir ievērojami palielināts, tādēļ dienests var atļauties pieņemt darbā vairāk darbinieku. Pašlaik ICE rindās ir vairāk nekā 20 000 darbinieku. 

Ar cīņu pret nelegālo imigrāciju nodarbojas ne tikai ICE, bet arī citas ASV varasiestādes, piemēram, Muitas un robežkontroles dienests (Customs and Border Protection). 

Tramps izmanto imigrācijas dienestu demokrātu štatu iebiedēšanai 

Ja sākotnēji ICE vairāk darbojās ASV dienvidu štatos, kas robežojas ar Meksiku (no turienes ieplūst lielākā daļa robežpārkāpēju), tad kopš Trampa atgriešanās pie varas ICE aktivitātes arvien biežāk vērojamas arī valsts iekšzemes štatos.

Trampa pretinieki uzskata, ka tā ir daļa no republikāņu stratēģijas, lai ieriebtu politiskajiem konkurentiem. ICE aģentu vienības tiek nosūtītas uz demokrātu kontrolētiem štatiem un pilsētām, kur terorizē vietējās kopienas ar imigrācijas kontroles reidiem. 

Pašlaik lielākā uzmanība pievērsta Minesotas štatam, kur pie varas ir demokrāti; Minesotas gubernators Tims Volcs aizpērn bija demokrātu izvirzītais ASV viceprezidenta amata kandidāts. Minesotas štata iedzīvotāji ASV prezidenta vēlēšanās par republikāņu kandidātu nav nobalsojuši jau vairāk nekā pusgadsimtu – kopš 1972. gada. 

ICE aģentu darbības Mineapolē un citās pilsētās izraisījušas asu kritiku. Komentētāji spriež, ka ICE aģenti bieži vien pielieto pārmērīgu spēku pret protestētājiem un uzskata sevi par nesodāmiem.

ASV aģenti izmanto asaru gāzes granātas pret protestētājiem Mineapolē

ASV aģenti izmanto asaru gāzes granātas pret protestētājiem Mineapolē

Foto: AFP, KEREM YUCEL

Atšķirībā no policistiem un citiem likumsargiem ICE aģenti savu seju parasti slēpj aiz maskas. Dienesta vadība šādu rīcību skaidro ar to, ka ICE vienības iesaistās cīņā ar bīstamām organizētās noziedzības bandām. Aģentu sejas tiekot aizklātas, lai novērstu iespēju viņus fotografēt, atpazīt un tādējādi radīt risku aģentu ģimenēm. 

“Es neesmu masku atbalstītājs. Taču, ja šis rīks ir nepieciešams, lai aizsargātu ICE aģentus un viņu ģimenes, es to pieļauju,” telekanālam CBS pavēstīja ICE priekšnieks Tods Laionss. 

Šaujamieroči tiekot nēsāti pašaizsardzībai, un aģentiem ir atļauts pielietot nāvējošu spēku, ja draud nopietnas briesmas. 

ICE noraida salīdzinājumus ar nacistiem 

ICE pilnvaras tomēr atšķiras no policijas. Aģenti var apturēt, aizturēt un arestēt personas, kuras tur aizdomās par nelegālu uzturēšanos ASV, taču, lai iekļūtu iedzīvotāju mājokļos, tiem ir vajadzīgs tiesas orderis. Aģenti var aizturēt pilsoņus ierobežotos apstākļos, piemēram, ja viņi traucē arestu, uzbrūk. Taču nebūt ne visos gadījumos šie noteikumi ir tikuši ievēroti.

Aizturētie cilvēki lielākoties nonāk ASV izvietotajos aizturēšanas centros, kas atrodami visos štatos, un, ja neizdodas saņemt vajadzīgos dokumentus – deportēti. Bieži vien aizvesto cilvēku radinieki ir neziņā par tuvinieka likteni, un paiet vairākas dienas, pirms tas tiek noskaidrots. 

Pašlaik šajos centros tiekot turēti vairāk nekā 70 000 cilvēku; pagājušogad reģistrēti arī 32 nāves gadījumi. 

ASV administrācija ir paziņojusi, ka gada laikā ir deportēti vairāk nekā pusmiljons cilvēku un vairāk nekā miljons ir aizbraukuši paši. 

ICE pārstāvji kategoriski noraida salīdzinājumus ar nacistiem un Hitlera režīma slepenpoliciju. 

“Viņi cenšas attēlot robežkontroles un ICE aģentus kā gestapo, nacistus un sauc tamlīdzīgos vārdos,” žēlojās ASV Robežkontroles dienesta komandieris Gregorijs Bovino, kurš pēc ierašanās Mineapolē izpelnījās plašu ievērību ar kareivīgu retoriku. 

“Kad politiķi, kopienu līderi un daži žurnālisti iesaistās šādā nokaitētā retorikā, attēlo likumsargus kā ļaundarus, sauc viņus par gestapo, tā ir izvēle. Un šāda izvēle noved pie noteiktām darbībām un sekām,” brīdināja Bovino.

Amerikāņu medijos pats Bovino tika izsmiets par viņa šineli, kas daudziem atgādināja nacistu virsnieka formastērpu. Bovino taisnojās, ka tas esot standarta ASV Robežkontroles dienesta mētelis, ko viņš esot saņēmis jau 1999. gadā. 

ASV politikas eksperti aicina ICE vairāk koncentrēties uz bīstamo, ar noziedzības pasauli saistīto migrantu aizturēšanu, nevis tvarstīt strādniekus pa būvlaukumiem un lielveikaliem. 

“Deportācijas skaitļi būtu daudz mazāki, ja viņi koncentrētos uz patiešām bīstamiem, vardarbīgiem cilvēkiem. Bet daudz vieglāk ir pagaidīt pie “Home Depot” lielveikala un aizturēt cilvēkus,” telekanālam CBC norāda Vašingtonas analītiķis Maiks Fokss. 

Amerikāņi piekrīt migrantu deportācijām, bet ne ICE metodēm 

Amerikāņu attieksme pret ICE operācijām ir dažāda. Vašingtonā bāzētās domnīcas “Pew Reserach Center” aptauja liecina, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka zināms deportāciju skaits ir nepieciešams, tomēr lielai daļai ir iebildumu pret veidu, kā tas notiek. 

“The Wall Street Journal” aptaujā 54 % respondentu pauda viedokli, ka ICE darbības ir aizgājušas pārāk tālu. 

“YouGov” aptaujā 46 % amerikāņu atbalstīja viedokli, ka ICE vajadzētu likvidēt, bet 41 % bija pret šo ideju. 

Minesotas štatā protestētāji vēršas pret ICE aģentiem

Minesotas štatā protestētāji vēršas pret ICE aģentiem

Foto: AFP, OCTAVIO JONES

“Reuters/Ipsos” aptaujā 53 % respondentu kritizēja prezidenta Trampa politiku imigrācijas jautājumā, bet 39 % to atbalstīja. Pirms gada attiecīgie skaitļi bija 41 % un 50 %. Arī šajā jomā ir milzīgas atšķirības starp demokrātu un republikāņu nostāju: ap 90 % demokrātu uzskata, ka ICE aģenti rīkojušies pārāk agresīvi, bet šāds viedoklis ir tikai nelielai daļai republikāņu. 

Tomēr imigrācijas jautājumos ASV vēlētāji joprojām vairāk uzticas Republikāņu, nevis Demokrātu partijai. 37 % respondentu atzina, ka viņiem labāk patīk republikāņu pieeja, bet 32 % pauda atbalstu demokrātu pieejai.