Balstoties uz pagājušā gada datiem, pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē ar saules un vēja enerģiju saražots vairāk elektrības nekā ar fosilajiem kurināmajiem.
Tas iezīmē konkrētu pārmaiņu Eiropas enerģijas ražošanas resursos, kas pārslēdzās no ierastā kurināmā uz atjaunojamajiem resursiem. Īpašs izrāviens ir tieši saules enerģijas izmantošanā. 2025. gadā ar saules un vēja palīdzību tika saražoti 30% no kopējā patēriņa, bet ar fosilajiem kurināmajiem 29%. Protams, niecīga starpība, tomēr tā norāda uz izmaiņām.
Iepriekšējā gadā tādās valstīs, kā Ungārija, Kipra, Grieķija, Spānija un Nīderlande vairāk nekā 20% elektrības patēriņa tika nodrošināti ar saules paneļiem. Kamēr 19 valstis ar oglēm nodrošina tikai 5% vai mazāk no elektrības patēriņa. Īrija un Somija 2025. gadā pat spējušas noslēgt pēdējās ogļu dedzināšanas vietas.
Avots: Ember
Tomēr viss nav tik spoži, jo saistībā ar laika izmaiņām un sausumu, krītas ar hidroelektrostacijām saražotās elektrības daudzums. Tehnoloģiskā attīstība iet uz priekšu, sākot piedāvāt lētākās elektrību uzkrājošās baterijas, kurās uzglabāt ar sauli saražoto elektrību, kad kopējais patēriņš ir mazāks. Pēc tam to iespējams palaist tīklā, izlīdzsvarojot pieprasījumu un piedāvājumu.
Nākamais lielais solis Eiropas Savienības valstīm ir atteikties no gāzes izmantošanas, kas joprojām ir salīdzinoši liels enerģijas resurss. Taču tā ļoti ietekmē kopējo enerģijas neatkarību un bloka drošību. To jau pieredzējām laikā, kad sākās karš Ukrainā.