Hipersonisks ātrums attiecas uz ātrumu, kas pārsniedz 5. mahus (mahs ir lidojoša ķermeņa ātruma attiecība pret skaņas ātrumu attiecīgajā lidojuma augstumā – red. piezīme), kas ir vairāk nekā 6000 kilometru stundā. Hipersonisko lidaparātu izstrāde rada ievērojamas tehniskas problēmas, jo šie ārkārtīgi lielie ātrumi ir saistīti ar sarežģītām aerodinamiskām un termiskām slodzēm. Tādas valstis kā Krievija, Ķīna un ASV pašlaik ir hiperpersonisko sistēmu izstrādes virzītājspēki militāriem un civiliem lietojumiem.
Cik ilgtermiņā izmaksās šie projekti?
Vācijas aizsardzības ministra Pistoriusa minētie 35 miljardi eiro ir jāiztērē līdz 2029. gada beigām. Taču tas ir tikai sākums, kā pirms dažām dienām “Handelsblatt” konferencē “Drošība un aizsardzība” teica ģenerālmajors Trauts: “Tam būs jāturpinās.”
Plānotā satelītu tīkla ekspluatācija ir ne tikai dārga, bet tie ir arī jāatjauno ik pēc četriem līdz sešiem gadiem.
Satelīti lido visai zemu – aptuveni 500 kilometru augstumā, no kurienes var veikt labāku izlūkošanu un ātrāku saziņu.
Tomēr zemās orbītas dēļ tie ir pakļauti Zemes gravitācijai. Pēc kāda laika satelīti sadeg.
Pēc tam šie satelīti būs jānomaina, ko militārpersonas vērtē atzinīgi: jauni satelīti ļaus tiem izmantot modernākas tehnoloģijas un sasniegt labākus rezultātus. Iceye izpilddirektors Rafals Modrzevskis intervijā “Handelsblatt” paziņoja, ka viņa SAR satelīti turpmākajos gados spēs vairākkārt palielināt izšķirtspēju no pašreizējiem 25 centimetriem.