Augsti godājamais prezidenta kungs!
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Ļoti cienījamā ārlietu ministres kundze!
Cienījamās deputātes un godājamie deputāti!
Ekselences vēstnieki, dāmas un kungi, klātesošie!
Vispirms paldies ārlietu ministrei par visaptverošo ziņojumu. Šī ikgadējā tradīcija Saeimā ir ļoti vērtīga, ka izvērtējam Latvijas ārpolitikā paveikto un iezīmējam arī to, kas ir plānots.
Skaidrs, ka Latvijas ārpolitika mainās līdzi laikiem. Taču ir Latvijas intereses, no kurām mēs nedrīkstam atkāpties. Tāpēc Latvijas ārpolitikas vadmotīvs paliek nemainīgs – aizstāvēt starptautiskās tiesības un vienlaikus būt arvien gatavākiem skarbai realitātei, ņemot vērā pieaugošo spēka politiku pasaulē.
Ārpolitika ir kļuvusi par daļu arī no mūsu ikdienas. Tā nav atrauta no valdības ikdienas darbiem, un to nosaka esošā ģeopolitiskā situācija, kas paralēli nacionālajai politikai prasa nemitīgu starptautisko koordināciju.
Ārpolitika ir ne tikai attiecību veidošana ar citām valstīm, ārpolitikas galvenais uzdevums ir, protams, aizstāvēt Latvijas intereses. Vienlaikus Latvija kā neliela valsts ar mūsu ģeogrāfisko stāvokli un vēsturisko pieredzi nedrīkst palikt viena. Un mēs arī neesam vieni, jo mums ir spēcīgi partneri un sabiedrotie gan Eiropā, gan otrpus okeānam.
Latvijas ārpolitika arī turpmāk būs vienota, uzņēmīga, drosmīga un gudra. Tāpēc Latvijas ārpolitikas prioritātes ir ļoti skaidras – drošība, ekonomika un mūsu tautieši ārvalstīs.
Jau vairāk nekā 20 gadus esam Eiropas Savienībā un NATO. Tas Latvijai dod drošu patvērumu arī turpmākai attīstībai. Latvija savā ārpolitikā ir nobriedusi līdz ANO Drošības padomei, un tas, tēlaini izsakoties, ir viens no pasaules lielākajiem galdiem, ja ne pats lielākais, pie kura uz diviem gadiem lēmumus pieņemsim arī mēs.
Ņujorkā mūsu galvenais uzdevums ir rūpes par Latviju, par mūsu drošību un labklājību. Joprojām mēs to neaizmirstam. Arī tur, esot ANO Drošības padomē. Gan Ņujorkā, gan citviet pasaulē mēs iestājamies par vērtībām, atbalstot Ukrainu, un cīnāmies pret Krievijas agresiju. Jo kurš gan vēl, ja ne mēs, var izskaidrot mūsu starptautiskajiem partneriem, ko nozīmē dzīvot blakus agresorvalstij?
Dāmas un kungi!
Es uzskatu, ka mūsdienu diplomātijas būtisks uzdevums ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšana. Tāds bija arī mans sākotnējais uzdevums ārlietu ministrei, kad mēs vienojāmies, viņai pieņemot arī šo izaicinājumu pildīt ārlietu ministres pienākumus. Un man jāsaka, ka arī šo uzdevumu mūsu ārlietu dienests ir pildījis, ieviešot arī to ciešā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un LIAA.
Skaidrs, ka darbs vēl turpinās. Taču mēs arī nākamajā gadā skatāmies daudz vairāk, kā vēl ciešāk stiprināt sadarbību starp LIAA arī praktiskā ziņā, lai nebūtu dubulti jāveic dažādi administratīvie pasākumi.
Tur, kur ir vēstniecības, tur ir jābūt arī LIAA pārstāvjiem. Jo LIAA pārstāvjiem bieži vien durvis var atvērt diplomāti, bet diplomātiem vajag LIAA cilvēku rokas. Jo mēs lobējam Latvijas uzņēmumus ārvalstīs, piesaistām ārvalstu investīcijas un veicinām arī Latvijas eksportu, attīstām mūsu industriju. Vairāk nekā jebkad iepriekš. Strādājam kā komanda, meklējam šīs iespējas, lai celtu mūsu valsts ekonomiku.
Arvien lielāks fokuss ir uz tādu savstarpējo sadarbību ārvalstu investīciju piesaistē. 2025. gadā manas divas svarīgākās ekonomiskās vizītes bija Vācijā un Apvienotajos Arābu Emirātos.
Vācijā mēs bijām ar vēsturē lielāko uzņēmēju delegāciju. Apvienotajos Arābu Emirātos diversificējām tirdzniecību ar inovatīviem nišas produktiem un pakalpojumiem. Un Vācijā investori un partneri, arī tā puse, kas mūsu uzņēma, bija pārsteigta par to, kā mēs spējam nokoordinēt tik lielu delegāciju. Tur ir jāsaka liels paldies mūsu diplomātiskajam dienestam, mūsu Ekonomikas ministrijai un LIAA pārstāvjiem, arī pašiem uzņēmumiem, jo viņi izrādīja interesi būt, piedalīties, un ļoti liela daļa no viņiem atbrauca ar daudz labākiem līgumiem Latvijā un ir nodibinājuši jaunas sadarbības platformas.
Tieši tāpat kā arī Arābu Emirātos. Jā, daži no uzņēmumiem jau pazina nedaudz šo tirgu, bet pilnīgi visi dabūja kādu paplašinātu iespēju strādāt vēl vairāk. Un, manuprāt, tas ir arī tas, kā mūsu diplomātijai jāstrādā, kā mūsu amatpersonām ir jāstrādā ar mūsu uzņēmumiem, burtiski arī lobējot viņu intereses ārzemēs. Jo valsts iesaiste biznesa sadarbības veicināšanā ir ļoti svarīga. Tā mūsu uzņēmējiem ir lielāka iespēja piekļūt jauniem tirgiem un sadarbības partneriem.
2025. gadā Latvijas eksports pieauga par 5,6 procentiem. Daudz, maz, spriediet paši, bet piesaistīto ārvalstu investīciju apjoms 2025. gadā ir divreiz lielāks nekā 2024. gadā.
Un viens no ārvalstu investīciju piesaistes virzieniem ir arī Latvijas militārās industrijas stiprināšana. Valdība pieņēma aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju. Tajā mēs noteicām nepieciešamību pēc starptautiski konkurētspējīgas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes.
Šobrīd mēs strādājam pie sadarbības ar vienu no lielākajiem pasaules militārajiem ražotājiem “Rheinmetall” artilērijas munīcijas ražotnes izveidē. Vai tas bija viegli? Nē, mēs kaut ko tādu darām pirmo reizi. Tāda līmeņa uzņēmums militārajā industrijā pie mums ir spējīgs un gribošs ražot pirmo reizi. Bet mēs esam pārliecināti, ka šī jaunā zināšanu bāze mums palīdzēs arī strādāt ar daudziem citiem uzņēmumiem. Jo, protams, tādam uzņēmumam ienākot Latvijā, mēs arī apgūstam daudzus tā saucamos know-how ne tikai viņu tehnoloģijās, bet arī tajā, kā strādāt ar šāda veida uzņēmumiem. Un tas būs kopuzņēmums, kurā daļa piederēs arī Latvijas valstij. Tātad arī Latvijas cilvēkiem būs daļa pēc tam no ienākumiem, jo, protams, strādājot ar šādiem uzņēmumiem, mēs ieejam arī lielajās piegāžu ķēdēs.
Tāpēc mums top ne tikai jauni un tehnoloģiski moderni uzņēmumi dronu un pretdronu, bet arī elektroniskās karadarbības jomā. Mēs aktīvi strādājam ar Ukrainas partneriem, lai rastu iespējas tehnoloģiju pārnesei un militārās ražošanas attīstībai Latvijā. Un skaidrs, ka arī mūsu zināšanu bāze dronu industrijā ir daudz saistīta ar to, ka mēs esam labi strādājuši jau no paša kara sākuma, nedaudz jau pirms tam ar mūsu Ukrainas partneriem.
Aizsardzības industrijas un mūsu drošības stiprināšanai mēs izmantojam Eiropas Savienības instrumentus un arī finansējumu.
Un mēs to varam izmantot tāpēc, ka mēs paši aktīvi esam lobējuši drošības industriju, drošības vajadzības Eiropā. Mums Latvijā pieaug aizsardzības izdevumi. Vienlaikus mēs arī redzam, ka aizsardzības industrijas devums ir jūtams Latvijas ekonomikā.
Cienījamie klātesošie!
Latvija ir drošībā. Mēs esam daudz ieguldījuši un paveikuši valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā. Šogad pirmo reizi Latvijas aizsardzības budžets ir 5 procenti no IKP. Tas ir ieguldījums arī transatlantiskajā drošībā nevis ar vārdiem, bet ar darbiem.
Manas tikšanās laikā pērnā gada augustā Rīgā Kanādas premjers paziņoja, ka Kanādas militārā klātbūtne Latvijā turpināsies vēl vismaz trīs gadus. Šī ziņa bija visos Kanādas portālos, pat metro to pārraidīja. Tas ir ļoti liels ieguldījums no mūsu sabiedroto puses. Un arī ASV turpina savu militāro klātbūtni Latvijā.
Mēs īpaši un fokusēti strādājam pie Latvijas un ASV militārās sadarbības stiprināšanas un palielināšanas Latvijā.
Un tieši pirms gada Zviedrijas karavīri ieradās Latvijā, pievienojoties mūsu 14 NATO valstu 4000 nu jau lielajai karavīru brigādei.
Kā man vairākkārt ir apliecinājis arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, NATO brigāde Latvijā patiešām ir paraugs, kā NATO sabiedrotie darbojas praksē, lai stiprinātu mūsu atturēšanu un aizsardzību. Un jūs jau zināt, ka 5 procenti aizsardzībā patiešām ir liels panākums, ar ko arī NATO sabiedrotos var mudināt ieguldīt vairāk, stiprinot mūsu kopējo NATO drošību.
Patlaban Latvijas drošībai tieša militāra apdraudējuma līmenis ir zems. Vienlaikus mēs esam modri par Krievijas un Baltkrievijas hibrīdo apdraudējumu, jo centieni izmantot nelegālo migrāciju arvien turpinās. Aizvadītajā gadā vairāk nekā 12 000 reizes tika mēģināts nelikumīgi pārkāpt mūsu valsts robežu. Šīs darbības bija masīvas un organizētas.
Atgādinu, ka mēs neuzņemsim nevienu patvēruma meklētāju Solidaritātes mehānisma ietvaros, jo tāda bija mūsu pozīcija un mēs arī neplānojam maksāt. Tāpēc visi tie apgalvojumi, ka pie mums tūlīt ieradīsies daudz migrantu, ir nepatiesi. Tāpēc, ka Latvijas nacionālā pozīcija, ko virzīja valdība iekšlietu ministra personā un ko ir apstiprinājusi arī Saeima, skaidri un gaiši saka, ka mēs izmantosim trešo mehānismu – mēs sniegsim atbalstu tām valstīm, kuras cieš no lielas migrācijas spiediena.
Mums ir jāstrādā pie tā, lai Eiropas Savienība ņemtu vērā to skaitu, kuru mēs esam atturējuši no ienākšanas Eiropas Savienībā. Jo, kā es jau minēju, vairāk nekā 12 000 reižu tika mēģināts pārkāpt mūsu robežu, bet mēs esam spējuši to atturēt. Tāpēc aicinu arī mūsu deputātus stāstīt par to un panākt, ka arī Eiropas Savienība novērtē, cik milzīgs ieguldījums no Latvijas puses ir Eiropas kopējā drošībā, lai mēs vispār neielaistu nevienu nelikumīgu cilvēku bez dokumentiem Eiropas Savienības kopējā telpā. Un zināšanai: Igaunija uzņems patvēruma meklētājus, pas spīti tam, ka viņiem ir piešķirts izņēmums.
Es vēlos pateikt lielu paldies, protams, mūsu robežsargiem un arī zemessargiem, un arī mūsu jaunajiem karavīriem, kas vērtīgi un atjautīgi cīnās ar nelikumīgo migrāciju, un paldies arī mūsu pierobežas iedzīvotājiem, kas saskaras ar šo spiedienu.
Es esmu arī no sirds pateicīga mūsu kaimiņu dienestiem – no Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas –, kuri atbalstīja mūs, kad tas bija visvairāk nepieciešams. Un arī mēs, protams, sniedzam nemitīgu atbalstu gan izlūkdienestu informācijā, gan arī brīdī, kad ir gaisa baloni uz robežas. Mēs apmaināmies regulāri ar informāciju un koordinējam mūsu darbības, lai, protams, aizsargātu mūsu kopējo austrumu robežu.
Dāmas un kungi!
Es vēlos uzsvērt, ko jau esmu teikusi iepriekš no šīs tribīnes: mēs esam Eiropa.
Iespējams, mēs bieži skatāmies uz tām bildēm, kas notiek Eiropā, un šķiet – tas ir kaut kur tur. Bet mēs patiešām esam Eiropa, patiešām ar Latvijas viedokli rēķinās, un mēs ikdienā ļoti aktīvi ietekmējam arī to, kas notiek Eiropas Savienībā, un aizstāvam mūsu intereses.
Un Ārlietu ministrija jau savā ziņojumā minēja, cik liels nopelns ir arī Latvijai, lai būtu sankcijas pret Krieviju, lai Krievijas iesaldētie līdzekļi paliktu iesaldēti. Un man jāsaka tiešām liels paldies arī mūsu diplomātiem, kas nemitīgi strādā, jo bieži vien šīs COREPER sanāksmes, kā mēs viņas saucam, beidzas vēlu naktī. Un tas nav vienreiz, bet tas ir regulāri, jo jautājumi ir jāizlemj tagad un tūlīt, un tie negaida atlikšanu.
Eiropa ir platforma arī mūsu ārpolitikas un ekonomiskās attīstības mērķu sasniegšanai. Mēs esam kopā ar līdzīgi domājošām reģiona valstīm. Un šeit es gribu izcelt, protams, mūsu tuvākos sabiedrotos drošības jomā: Baltijas valstis, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Poliju, Vāciju un ne tikai. Mēs esam panākuši, ka Eiropas Savienībā ir izveidoti jauni finansēšanas instrumenti militārās industrijas un aizsardzības spēju stiprināšanai.
Jā, tie bijām mēs. Jā, tie bijām mēs, kas neklusēja, kas teica, ka Eiropā vajag drošības finansējumu, ka Eiropā vajag SAFE instrumentu. Un, arī stiprinot mūsu robežu, Eiropa ir piešķīrusi vairāk nekā simts miljonus mūsu robežas stiprināšanai. Par to mēs aizmirstam. Nez kāpēc mēs to nekur tik skaļi nepieminām. Bet Eiropa ir ļoti daudz palīdzējusi, lai mēs varētu uzbūvēt mūsu robežu stipru, lai būtu visas nepieciešamās tehnoloģijas, jo tas ir svarīgi mums visiem.
Esam attīstījuši arī mūsu militāro industriju, pateicoties tam, ka mēs esam bijuši ātri un dinamiski, un mums ir zināšanas dronu jomā. Mēs šobrīd esam vadošie kopā ar Horvātiju un Nīderlandi, kas palīdzēs arī Eiropai izveidot šo zināšanu bāzi un arī tīri praktiski izveidot šo dronu aizsardzības mehānismu Eiropas līmenī. Šobrīd vairāk nekā jebkad Latvija Eiropā strādā ne tikai Eiropas Savienības ietvarā, bet mēs ļoti cieši arvien vairāk strādājam arī ar Lielbritāniju, arī ar Somiju, Islandi.
Atbalstot Ukrainu, mums ir parādījies pilnīgi jauns formāts, kas saucas “Labas gribas koalīcija”, kur spēcīga loma bez tajā vadošajām valstīm – Francijas un Lielbritānijas – ir arī Kanādai, Norvēģijai, Turcijai, Austrālijai un Japānai. Kur ikdienā varbūt mēs nemaz nesaskartos ar šīm valstīm, te mēs koordinējam jaunu ārpolitikas virzienu. Tas ir jauns ārpolitikas formāts Latvijai, kas dod iespēju strādāt gan politiski, gan militāri, īpaši cieši koordinējot mums svarīgās intereses.
Atgriežoties pie Eiropas. Finansējums drošībai, ārējai robežai un pierobežas reģioniem ir viena no manām un arī Latvijas prioritātēm sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. 2026. gadā sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu būs viens no galvenajiem uzdevumiem arī mūsu un Eiropas Savienības dienaskārtībā. Lai panāktu vislabāko rezultātu mūsu lauksaimniekiem, reģioniem, infrastruktūras attīstībai un uzņēmējdarbības atbalstam būs ļoti nepieciešams kopīgs un koordinēts darbs, sākot ar nozaru ekspertiem līdz pat Saeimas deputātiem, ministriem un mani.
Jā, pašā noslēgumā daudzgadu budžetu lemj premjeru līmenī un pēc tam arī apstiprina Eiroparlaments. Bet, kolēģi, tas ir visu jūsu uzdevums – katra deputāta, katra eksperta un katra nozaru ministra, pierādot, kas ir mūsu vajadzības, kāpēc mūsu austrumu pierobežā krīt konkurētspēja. Jo cilvēki vienkārši baidās. Tāpēc mums ir jāstāsta. Mums ir jāpamato ar skaitļiem un cipariem, arī Eiropas Savienībā, kāpēc mums ir vajadzīgs īpašs atbalsts vai īpašas programmas, kas stiprina mūs un mūsu pierobežu.
Pagājušajā gadā no Eiropas Savienības fondiem Latvijā ir investēti 1,4 miljardi eiro. Tas ir vēsturiski lielākais apjoms. Iepriekš tie bija ap 700 miljoniem. Tās ir investīcijas reģionālajos ceļos, ēku energoefektivitātē, slimnīcās, uzņēmējdarbības atbalstā. Un šogad būs pieejami vēl tikpat – apmēram 1,4 miljardi eiro Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Mums, protams, tie ir jāiegulda gudri un efektīvi.
Un nemainīga prioritāte ir Eiropas konkurētspējas stiprināšana. Mēs nevaram skatīties, protams, uz šo fonda finansējumu, kā mēs reizēm žargonā mēdzam teikt – “pārdalām finansējumu”. Bet svarīgi to ir investēt, lai tas nes arī atdevi.
Un svarīgākais fokuss arī man ir par to, kā vairāk nopelnīt, lai celtu valsts kopējo labklājību, – kā nopelnīt Latvijai, kā nopelnīt mūsu uzņēmumiem, kā nopelnīt mūsu iedzīvotājiem. Tāpēc mēs arī turpinām administratīvā sloga un birokrātisko procedūru mazināšanu. Un tā nav prioritāte tikai Latvijā, tā ir prioritāte visā Eiropā.
Arī mūsu eirokomisārs Valdis Dombrovskis ir tas, kurš virza šos “omnibusus”, lai arī Eiropas līmenī mēs samazinātu birokrātiju, kas faktiski traucē attīstīties daudzās inovatīvās jomās ātrāk uz priekšu, jo ir pārāk sarežģīts birokrātiskais un regulācijas process.
Mums ir svarīgi dot iespēju uzņēmumiem izaugt Eiropā, nevis gremdēt tos ar pārmērīgu regulāciju. Tāpēc arvien skaļāk runājam par to, ka dažādas barjeras un birokrātiskie šķēršļi Eiropas Savienības iekšienē ir pielīdzināmi vairāk uz 10 procentu lieliem savstarpējiem tarifiem. Tas nav pieņemami. Tāpēc mēs iestājamies par būtisku pārmaiņu nepieciešamību.
Eiropā ir liels neizmantots potenciāls. Virkne pētījumu un ekspertu ziņojumu norāda, ka neattīstīts un fragmentēts, principā neeksistējošs kapitāla tirgus ir viens no galvenajiem iemesliem lēnākai Eiropas produktivitātes izaugsmei un investīciju trūkumam inovācijās.
Lai to mainītu, Latvija atbalsta vienotu Eiropas kapitāla tirgus izveidi, un mums tas jāizdara arī Latvijā. Jāiet uz iespēju mūsu cilvēkiem kļūt par daļu savu lielo Latvijas uzņēmumu kapitāla daļu turētājiem. To mēs saucam par IPO. Tieši tā ir veiksmes atslēga gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Zviedrijā, kad tieši sabiedrība ir daļa no tā, kuriem pieder šie lielie uzņēmumi. Tas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties, iegūt jaunu kapitālu, un tās ir labas investīcijas no mūsu pašu sabiedrības puses. Tam ir, protams, jābūt caurskatāmam procesam.
Mūsu uzņēmēji atzinīgi novērtē atvieglotu piekļuvi citu reģionu tirgiem. Un tāpēc Latvija noteikti turpinās arī atbalstīt Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības nolīguma tīkla paplašināšanu.
Un tikko jūs arī pamanījāt, ka ir noslēgti vairāki šādi līgumi. Tas nav bijis vienkāršs process. Jautājums par MERCOSUR ir bijis dienaskārtībā jau 20 gadu. Un tieši šis ir tas brīdis, kad mēs varam tuvoties tam. Un tieši šis ir brīdis, kad arī Eiropa un Indija var sadarboties pilnīgi citā kapacitātē, kas atver mūsu uzņēmumiem jaunas iespējas. Savstarpējo tarifu un citu tirdzniecības barjeru atcelšana, izveidojot pasaulē lielākās brīvās tirdzniecības zonas, ir Latvijas interesēs.
Tuvojas laiks, kad Latvijai būs jāvada ikdienas darbs Eiropas Savienībā. 2028. gada otrajā pusē būs Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā. Tā būs liela atbildība. Bet tā būs arī mūsu iespēja, lai cik labi šo iespēju izmantosim.
Un tas, protams, būs atkarīgs no sagatavošanās procesa. Esam jau to uzsākuši. Es esmu pārliecināta par mūsu ārlietu dienestu. Bet tas ir atkarīgs arī no mums visiem citiem – kādas prioritātes mēs uzstādīsim, cik daudz mēs izmantosim arī šo iespēju.
Cienījamie klātesošie!
Latvija turpina atbalstīt Ukrainu. Arī šogad militārais atbalsts Ukrainai būs 0,25 procenti no valsts IKP. Mēs arī tagad koordinējamies, kā mēs varam Ukrainas kolēģiem aizsūtīt kādu ģeneratoru, lai palīdzētu pārdzīvot šo bargo ziemu. Un paldies arī visiem ministriem. Arī Krīzes vadības centram, kas ir uzsācis darbu ļoti ātri, cenšas koordinēt, lai mēs tūlīt sniegtu šo palīdzību.
Mēs zinām, ka bez šīs tūlītējās un praktiskās palīdzības ukraiņiem ir ļoti svarīgi, lai viņi tiktu uzņemti Eiropas Savienībā. Un labas gribas koalīcijas ietvaros mēs atbalstām ASV prezidenta un Eiropas līderu centienus panākt mieru Ukrainā, tādu, kas balstītos tieši uz Ukrainas nosacījumiem.
Diemžēl pagaidām nekas neliecina, ka Krievija ir gatava apturēt karu. Tāpēc kopā ar Eiropas partneriem turpinām izdarīt spiedienu arī pret agresorvalsti. Un tādas ir arī manu pārējo NB 8 valstu domas.
Mēs koordinējamies ļoti bieži. Manuprāt, tādā līmenī iepriekš vienkārši nav bijis jāstrādā. Un tā ir sanācis, ka ārpolitika ir kļuvusi par daļu arī no iekšpolitikas, jo tas ir tik ļoti sasaistīts. Tu nevari vienu roku kustināt – tas ietekmē abas.
Noslēgumā es vēlos īpaši pateikties visiem Latvijas ārpolitikas īstenošanā iesaistītajiem: deputātiem, uzņēmējiem, sportistiem, kultūras darbiniekiem, karavīriem un, protams, diplomātiem, visiem, visiem, kas rūpējas par Latviju pasaulē.
Es aicinu vairāk lepoties ar savu valsti. Mēs esam gudra, noturīga un izlēmīga tauta. Esam pragmatiski, vienlaikus radoši un ticam saviem spēkiem. Kā vakar teicu mūsu olimpiešiem, atklājot mūsu sportistu ceļu uz Milānas olimpiskajām spēlēm, Latvija ir tik stipra, cik stipra ir tautas griba.
Un tā ir stipra.
Es ticu mūsu spējām būt izturīgākiem par citiem. Es to vienkārši redzu ikdienas sarunās arī ar citu valstu pārstāvjiem, ka mēs esam pieredzējuši Atmodu, mēs esam bijuši barikādēs, mēs zinām, cik liela cena ir jāsamaksā par savas valsts neatkarību.
Mums ir jābūt spējīgākiem veidot sadarbības formātus, esot ārpolitikā kā līmei, kas stiprina kopējo Eiropas noturību, vienlaikus saglabājot dzīvu mūsu transatlantisko sadarbību.
Būsim stipri, pārvarēsim šos satricinājumus un neļausimies radikālisma un populisma izpausmēm Latvijā. Tāpat kā barikāžu laikā, būsim un paliksim plecu pie pleca arī šodien pasaulē un mājās.
Esam gatavi stāvēt par mūsu mīļo Latviju.
Dievs, svētī Latviju!
Video un fotogrāfijas no sēdes: