Katru dienu Latvijā vairāk nekā 57 000 iedzīvotāju lieto vismaz vienu atkarību izraisošu sedatīvo vai prettrauksmes līdzekli, informēja Skaida.
Speciāiste uzsvērusi, ka šiem medikamentiem piemīt spēcīga nomierinoša, anksiolītiska un pretkrampju iedarbība, taču ilgstoša lietošana var novest pie kognitīviem traucējumiem, demences riska un sarežģītiem atcelšanas simptomiem.
Prezentācijā tika uzsvērta nepieciešamība pēc stingras uzraudzības un vienotas sistēmas benzodiazepīnu izrakstīšanā, tostarp vienotas pacienta vienošanās formas, “e-veselības” datu izmantošanas un komandas pieejas ārstēšanā.
Skaida rosināja vairākas konkrētas darbības, tostarp valsts līmeņa izmaiņas algoritmos, ārstēšanas līgumu ieviešanu un recepšu pārskatīšanas kārtību, kā arī uzsvēra ārstniecības personu apmācību nozīmi.
Profesors Māris Bukovskis runāja par nikotīna atkarību. Viņš savā prezentācijā “Smēķēšanas diskrētais šarms laikmetu griežos” ieskicējis gan smēķēšanas vēsturiskos aspektus un sabiedrības attieksmes maiņu, gan detalizēti analizējis mūsdienās pieejamās ārstēšanas metodes. Īpaši viņš uzsvēris nepieciešamību smēķēšanu uztvert kā hronisku, bet ārstējamu slimību.
Prezentācijā tika aplūkoti dažādi zinātniski pamatoti smēķēšanas atmešanas risinājumi, tostarp nikotīna aizstājterapija, bupropions, vareniklīns un atjaunoti, dabiskas izcelsmes medikamenti, piemēram, citizīns.
Bukovskis arī aicināja ārstus izstrādāt reālistiskus atmešanas plānus un izmantot pieejamos skrīninga rīkus, piemēram, Fagerstrēma testu, lai novērtētu atkarības pakāpi un izvēlētos atbilstošāko terapiju.
Līdztekus klīniskā psiholoģe Magdalēna Iveta Pranaite konferencē atklāja, cik strauji Latvijā pieaug procesu atkarības, īpaši azartspēļu un digitālās atkarības. Viņa analizēja aktuālo statistiku, kas rādot, ka Latvijā vairāk nekā 34 000 cilvēku iekļauti Pašatteikušos spēlētāju reģistrā, bet palīdzības pieejamība joprojām ir fragmentāra.