Ķīna piegādā Krievijai iekārtas un komponentes ballistisko hiperskaņas raķešu “Orešņik” ražošanai, ar kurām Kremļa saimnieks Vladimirs Putins draud Rietumiem. Par to vēsta laikraksts “The Telegraph”, atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestu, kas atklājis, ka Ķīnā ražotie datorizētās ciparu vadības virpošanas darbgaldi tiek izmantoti Voktinskas rūpnīcā.
Voktinskas rūpnīcā līdztekus hiperskaņas raķetēm “Orešņik” tiek ražotas ballistiskās raķetes “Iskander-M”, kā arī starpkontinentālās ballistiskās raķetes “Topol-M”.
Pamatojoties uz muitas datu apkopošanas programmas “Import Genius” sniegto informāciju, “The Telegraph” norāda, ka Ķīna kopš Krievijas izvērsta kara Ukrainā sākuma Maskavai piegādājusi dažādu aprīkojumu un komponentes ieroču ražošanai kopumā 10,3 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Šajā summā ietilpst darbgaldu piegādes 3,1 miljarda dolāru apmērā, mikroshēmas un atmiņas plates 4,9 miljardu dolāru vērtībā, kā arī pjezoelektriskie kristāli, kas tiek izmantoti radaros un radioelektroniskās kaujas sistēmās.
Tāpat Ķīna uz Krieviju nosūtījusi arī būtiskus testēšanas instrumentus — multimetrus un osciloskopus, ko izmanto ieroču un mikroelektronikas efektivitātes un darbspējas pārbaudei.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu