Tēriņu entuziasms pagaisis
Decembra mazumtirdzniecības dati vēsta, ka reālais apgrozījums gada laikā pieauga par 0,8 %, bet mēneša laikā samazinājās par 0,8 %.
“Tātad tas ir bijis vājākais sniegums kopš maija. Daļēji tas ir bāzes efekts, jo aizpērnais decembris mazumtirdzniecībai bija ļoti veiksmīgs. Aizvadītajā gadā preču pārdošana kopumā auga par 1,5 %, kas ir labāk nekā gadu iepriekš, bet joprojām ļoti pieticīgi uz tautsaimniecības datu kopainas fona,” vērtēja “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Citadeles” bankas ekonomists Kārlis Purgailis norādīja, ka, pieaugot patērētāju pirktspējai un pārtikas cenām, iedzīvotāji ikdienas pārtikas grozā 2025. gada decembrī tērējuši gandrīz tāpat kā līdz šim, mazumtirdzniecībai šajā jomā pieaugot vien par 0,2 % salīdzinājumā ar 2024. gada decembri.
“Ja raugāmies uz mazumtirdzniecības apgrozījumu pārtikas veikalos faktiskajās cenās, jāsecina, ka 2025. gada vidējais apgrozījums, salīdzinot ar 2024. gadu, ir audzis vien par 3,3 %.
Tas liecina par vispārēju pielāgošanos pārtikas cenu kāpumam, apdomīgākiem un taupīgākiem pārtikas pirkumiem, ietaupītos līdzekļus novirzot citiem ilgāku laiku atliktiem izdevumiem, piemēram, elektroprecēm, kosmētikai un veselības aprūpei,” vērtēja Purgailis.
Pēc viņa teiktā, apgrozījuma pieaugums koncentrējās atsevišķos mazumtirdzniecības segmentos, galvenokārt nepārtikas preču grupās, kamēr citās nozarēs rezultāti bija vājāki. Salīdzinājumā ar 2024. gada decembri par 13,2 % pieaudzis apgrozījums farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā.
Iedzīvotāji biežāk nekā iepriekš iegādājušies arī mājsaimniecības elektroierīces un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas tam paredzētos veikalos. Mazāk līdzekļu ģimenes atvēlējušas kultūras un atpūtas precēm, apģērbam, apaviem, mājsaimniecības instrumentiem un būvmateriāliem.
Arī Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula atzina, ka decembrī tēriņu entuziasms lielā mērā bija pagaisis un mazumtirdzniecības kāpums mēnešu datu dinamikā vairs nebija vērojams.
Jaunākie Latvijas Bankas dati par noguldījumu atlikuma pieaugumu decembrī rāda gada nogalei raksturīgu depozītu pieaugumu.
Taču Eiropas Komisijas jaunākās noskaņojuma aptaujas rezultātos redzams, ka tagadnes tēriņus, iespējams, nedaudz piezemē daļas iedzīvotāju augoša interese vai plāni tuvāko 12 mēnešu laikā veikt lielākus pirkumus, uzlabot vai iegādāties mājokli, klāstīja Paula.
Saglabāsies piesardzīga attieksme
Runājot par 2026. gadu, prognozes par patēriņu kopumā un arī mazumtirdzniecību ir nemainīgi pozitīvas, atzina “Luminor” bankas ekonomists.
“Algu pieaugums turpinās. Izejvielu tirgi ir patērētājiem labvēlīgi. Lai arī aukstuma vilnis gada sākumā radīs enerģijas izdevumu kāpumu, tas nevar nozīmīgi ietekmēt pirktspēju gadā kopumā. Mājsaimniecību kreditēšana aug, stiprinot “ekonomika aug tāpēc, ka tā aug” efektu – optimisma pieaugums stiprina patēriņu, kas, savukārt, ietekmē ienākumus, un tie tālāk stiprina optimismu un patēriņu. Gravitācija nav atcelta, bet cikliskie faktori ekonomikā var spēlēt lielu lomu. Taču šo prognožu piepildīšanās ceļā būs arī dažādi šķēršļi,” norādīja Strautiņš.
“Citadeles” bankas ekonomists sprieda, ka 2026. gadā mazumtirdzniecības perspektīvas kopumā ir pozitīvas, taču izaugsme, visticamāk, būs pakāpeniska, nevis strauja.
Pirktspēja turpinās uzlaboties, jo algu kāpums Latvijā saglabāsies straujāks par inflāciju. Inflācijas spiediens 2026. gadā varētu mazināties salīdzinājumā ar 2025. gadu, kas radīs labvēlīgu vidi patēriņa pieaugumam, vērtēja Purgailis.
“Ja raugāmies uz vidējo bruto algu pieaugumu un vidējo cenu līmeņa izmaiņām pēdējos piecos gados, jāsecina, ka iedzīvotāju pirktspēja ir ievērojami uzlabojusies. Kopš 2021. gada sākuma vidējais bruto atalgojums Latvijā ir pieaudzis par 51,3 %, savukārt vidējais cenu līmenis – par 38,4 %. Ja ņemam vērā pēdējos gados īstenotās izmaiņas darba nodokļos, tai skaitā neapliekamā minimuma palielināšanu, tad reālo ienākumu pieauguma starpība pret vidējo cenu pieaugumu ir vēl lielāka,” norādīja bankas “Citadele” ekonomists.
Viņaprāt, patērētāju uzvedība arī šogad, visticamāk, saglabāsies piesardzīga – globālā nenoteiktība, ģeopolitiskie riski un ekonomiskās svārstības mudinās iedzīvotājus daļu ienākumu joprojām uzkrāt, nevis nekavējoties tērēt.
“Tas nozīmē, ka mazumtirdzniecībā ieguvēji būs tie segmenti, kas saistīti ar atlikto pirkumu realizēšanu – sadzīves tehnika, elektronika, transportlīdzekļi, kamēr ikdienas patēriņa preču, īpaši pārtikas, apjomi, visticamāk, augs mēreni.
Kopumā 2026. gads varētu iezīmēt lēnu, bet noturīgu atgriešanos pie veselīgākas mazumtirdzniecības izaugsmes, kur patēriņš balstās reālās iespējās, nevis emocionālā pārtēriņā,” sprieda Purgailis.