Pērn īstenoti kopumā 6667 krāpšanas gadījumi, kas ir par 26,1% mazāk nekā 2024. gadā, izkrāptajai summai veidojot 12 219 719 eiro.
Tostarp konstatēti 3498 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 6 540 911 eiro. Tāpat konstatēti 2530 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 841 823 eiro, un 639 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 836 985 eiro.
Vienlaikus pērn novērsti 18 464 krāpšanas gadījumi par kopumā 14 031 342 eiro. Salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā, šogad izdevies no izkrāpšanas pasargāt par 15,5% vairāk.
Tostarp pērn ir izdevies novērst 5170 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 6 550 799 eiro, 12 212 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 6 515 377 eiro un 1082 citus krāpšanas gadījumus par 965 166 eiro.
FNA Krāpšanas ierobežošanas darba grupas vadītājs, “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis ceturtdien žurnālistiem uzsvēra, ka 2025. gads bija pirmais, kad izdevies “nosargāt” vairāk iedzīvotāju līdzekļu, nekā ticis izkrāpts.
Viņš piebilda, ka izkrāptās naudas summas joprojām ir milzīgas. Krāpniecībā dominē telefonkrāpšana un investīciju krāpšana, turklāt krāpnieki pielāgojas aktuālajai situācijai, lai izdomātu jaunus veidus, kā iedzīvotājiem izkrāpt naudu.
Bankām izdodas novērst apmēram 86% investīciju krāpšanas mēģinājumu un apmēram 60% telefonkrāpšanas mēģinājumu. Pelcis skaidroja, ka investīciju krāpšana bankām ir vieglāk identificējama, savukārt telefonkrāpšanā bieži ir iesaistīta skaidra nauda.
Pelcis stāstīja, ka pērn krāpšanā aktuāli bija neīsti valsts iestāžu paziņojumi, numuru viltošana, dziļviltojumi, kas izmanto sabiedrībā atpazīstamus cilvēkus. Tāpat pagājušā gadā kā krāpšanas metodes parādījušās “slepenās operācijas”, kurās it kā iesaista iedzīvotāju, rezultātā izkrāpjot gan mājvietu, gan naudu.
FNA pārstāvis uzsvēra, ka asociācija daudz darbojas, lai runātu ar politikas veidotājiem situācijas risināšanai. “Banku sektors nav vienīgais, kuram jāuzņemas atbildība. Pirms tam ir īsziņa, telefona zvans, epasts. Banka ir tikai pašās beigās šajā ķēdītē, un atdevei jābūt no visām iesaistītajām pusēm,” teica Pelcis, piebilstot, ka aktuālāka kļuvusi banku un elektronisko sakaru operatoru sadarbība.
Savukārt Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes galvenais juriskonsults Ingus Valtiņš stāstīja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, situācija ir “ļoti laba”. Pieņemams rādītājs skaitās, ja procentuāli valstī banku pārskaitījumos izkrāptā summa veido 0,001% no visiem pārskaitījumiem. Latvijā šis rādītājs 2024. gadā bija mazāks nekā 0,001%, kamēr Igaunijā tas bija 0,003%, bet Lietuvā – 0,005%.
Jau ziņots, ka 2024. gadā kopumā 9025 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti 15,53 miljoni eiro, bet novērsti 17 314 krāpšanas gadījumi par kopumā 12,2 miljoniem eiro.
Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir “Swedbank”, seko “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor Bank” filiāle Latvijā.