Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps palielina militāro klātbūtni Tuvo Austrumu reģionā un draud pielietot spēku pret Irānu, protesti šajā valstī, šķiet, ir pierimuši. Tomēr spriedze saglabājas, jo Irānas drošības spēki turpina izsekot protestētājus. Lai izvairītos no aizturēšanas, ievainotie izvēlas ārstēties mājās, nevis slimnīcās, ziņo britu medijs BBC.
Ievainotie baidās no aizturēšanas; ārsti palīdzību sniedz mājās
Protestētāji, kuri sadursmēs ar Irānas drošības spēkiem ir guvuši ievainojumus, izvēlas ārstēties mājās, lai izvairītos no aizturēšanas, ziņo BBC.
Paši protestētāji atzīst, ka uz slimnīcām nedodas, jo ir pārāk nobijušies no drošības spēku represijām pret visiem, kas piedalījušies demonstrācijās.
Šobrīd protestētājiem palīdzību sniedz ārsti, medmāsas un citi brīvprātīgie, kuri ir gatavi ierasties cietušo mājās, riskējot ar savu drošību.
Tara, viena no protestētājām, kuras vārdu BBC drošības apsvērumu dēļ mainīja, atzinusi, ka izārstēt sadursmē ar drošības spēkiem gūto šauto brūci palīdzējis viņai pazīstamais ārsts. Viņa piebilda, ka ārsts mājas apstākļos nespēja izņemt visas drošības spēku izmantotās mazās lodītes, tādēļ daļa no tām, visticamāk, paliks cietušās ķermenī.
Patiesais nogalināto un cietušo protestētāju skaits Irānā vēl joprojām nav zināms. Tomēr ASV bāzētā cilvēktiesību aktīvistu organizācija “Human Rights Activists News Agency” (HRANA) lēš, ka kopumā protestos nogalināti vairāk nekā 6300 cilvēku, no kuriem 5925 ir protestētāji, 112 – bērni, 50 – garāmgājēji un 214 drošības spēku darbinieki.
HRANA iegūtie dati liecina, ka ievainojumus guvuši vismaz 11 000 protestētāju.
Drošības spēki protestētājus meklē arī slimnīcās
Slimnīcās strādājošie ārsti BBC ir atzinuši, ka medicīnas iestādēs atrodas drošības spēki, kuri pārbauda pacientu medicīniskās kartes, lai atrastu protestētājus.
Teherānas slimnīcas ķirurgs Nima, kura vārds drošības apsvērumu dēļ arī ir mainīts, pastāstīja, ka viņš vienu no 8. janvārī ievainotiem jauniešiem slimnīcā bija nogādājis savas mašīnas bagāžniekā.
“Es ievietoju vienu no ievainotajiem savas automašīnas bagāžniekā, lai nogādātu viņu slimnīcā, jo baidījos, ka mums varētu rasties nepatikšanas, ja mūs apturētu policija,” viņš stāstīja.
Ķirurgs atzina, ka policija viņu tiešām apturēja, bet ļāva turpināt ceļu, ieraugot viņa slimnīcas caurlaidi.
Savukārt medmāsas, kuras strādā specializētajā acu slimnīcā Teherānā, daudziem protestētājiem ir palīdzējušas slepeni iekļūt slimnīcā. Tur protestētājiem, kas guvuši acu traumas, veiktas operācijas. Ķirurgi atsevišķos gadījumos par veiktajām operācijām neprasīja samaksu.
Teherānā ārsti izvairās norādīt medicīnas kartēs, kuras drošības spēki regulāri pārbauda, ka pacients slimnīcā ieradies ar šautu brūci,
tādā veidā cenšoties slēpt dažus protestētājus, kas pēc pirmās palīdzības ieradušies slimnīcās.
Nav zināms, kur drošības spēki aizveduši aizturētos
BBC noskaidroja, ka drošības spēki ir aizturējuši pacientus slimnīcās. Pēc aizturēšanas vēl nav zināms, kur protestētāji ir izvietoti un kas ar viņiem tālāk ir noticis.
Cilvēktiesību aizstāvju organizācijas ziņo, ka par drošības spēku mērķiem ir kļuvuši arī ārsti un medicīnas personāls, kas palīdzējis protestētājiem.
Piemēram, Norvēģijā bāzētā nevalstiskā organizācija “Iran Human Rights” pirms nedēļas ziņoja, ka drošības spēki aizturējuši vismaz piecus ārstus un vienu brīvprātīgo pirmās palīdzības sniedzēju.
“Drošības dienesti, šķiet, cenšas iebiedēt sabiedrību un traucēt ievainoto protestētāju ārstēšanu, aizturot ārstus un veicot reidus pagaidu medicīniskajās patvertnēs,” pauda “Iran Human Rights”.
KONTEKSTS:
Irāna ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām valstīm Tuvo Austrumu reģionā. Gadsimtiem ilgi tā bijusi pazīstama kā Persija. 1979. gadā islāma fundamentālisti sarīkoja revolūciju, kuras rezultātā tika gāzta monarhija un izveidota Irānas Islāma Republika. Irānā pie varas nostiprinājās teokrātisks režīms, kurā galvenā loma ir islāma garīdzniekiem. Šis režīms ir apspiedis opozīciju, ierobežojis sieviešu tiesības un vajājis dažādas minoritātes.
Irānai ir vienas no lielākajām naftas un gāzes rezervēm pasaulē, bet aizdomas rosinājuši tās centieni attīstīt atomenerģijas programmu. Izraēla un citi Irānas pretinieki uzskata, ka Teherānas režīma patiesais mērķis ir iegūt kodolieročus.
Izraēla un ASV apņēmušās nepieļaut šāda scenārija īstenošanu, tādēļ 2025. gada jūnijā veica triecienus pret Irānas kodolprogrammas objektiem.
Izraēla uzskata Irānu par savu galveno ienaidnieci, jo Teherānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā “Hizbullāh” un “Hamās”.
Irānu vairākkārt ir satricinājuši sabiedrības protesti, it sevišķi pēc jaunietes Mahsas Amini nāves 2022. gadā, bet valdošais režīms ir spējis noturēties pie varas.
2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā protesti bija atsākušies ar jaunu sparu; šoreiz iedzīvotājus visvairāk satrauca augstā inflācija un ekonomikas krīze. Valdošā režīma pretinieki aicinājuši gāzt ājatollu Hāmenejī un nodot varu pēdējā Irānas monarha dēlam Rezam Pehlevī.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu