Šodien, 19:14
Papildināts šodien, 20:21
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri ceturtdien vienojušies atzīt Irānas Revolucionāro gvardi par teroristu organizāciju, paziņoja ES augstā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa.
“Represijas nevar palikt bez atbildes,” ES valstu ārlietu ministru sanāksmes laikā ceturtdien Briselē platformā “X” norādīja Kallasa. “Jebkurš režīms, kas nogalina tūkstošiem savu cilvēku, strādā pats pie sava sabrukuma,” viņa piebilda.
Repression cannot go unanswered.
EU Foreign Ministers just took the decisive step of designating Iran’s Revolutionary Guard as a terrorist organisation.
Any regime that kills thousands of its own people is working toward its own demise.
— Kaja Kallas (@kajakallas) January 29, 2026
Ar ES ministru kopīgo nostāju tiek uzsākta juridiskā procedūra, lai oficiāli noformētu Irānas Revolucionārās gvardes atzīšanu par teroristu organizāciju. Taču tas lielā mērā tiek uzskatīts par simbolisku soli, jo ES jau ir piemērojusi sankcijas Irānas Revolucionārajai gvardei par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Irānā nule notikušajos protestos un to apspiešanā atbilstoši mediju, irāņu trimdas organizāciju un Irānas valdības aplēsēm dzīvību zaudējuši no 3000 līdz 10 000 cilvēku.
ES ministri ceturtdien arī noteica ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu aptuveni 30 personām un organizācijām, kas, viņuprāt, ir atbildīgas par Irānas protestu apspiešanu un Irānas atbalstu Krievijai, kas iebrukusi Ukrainā un izvērtusi tur asiņainu karu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena lēmumu atzīt Irānas Revolucionāro gvardi par teroristisku organizāciju minēja kā sen gaidītu.
Šo lēmumu atzinīgi novērtēja arī Izraēlā. Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sārs nosaucis ES lēmumu par svarīgu un vēsturisku. Viņš vēsta, ka pēdējo nedēļu laikā Izraēla ar vēl lielāku spēku esot strādājusi, lai panāktu šādu iznākumu.
Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči tikmēr apgalvo, ka šīs dienas lēmums ir tāda pati liela stratēģiska kļūda kā pagājušajā gadā pieņemtais lēmums atjaunot ANO sankcijas pret Irānu. Irānas bruņoto spēku paziņojumā Eiropas Savienības lēmums esot raksturots kā bezatbildīgs un spīta vadīts.
Tikmēr aģentūra “Reuters” vēsta, ka Irānā aizturēti tūkstošiem cilvēku, lai novērstu jaunus protestus. Aģentūras avoti vēsta, ka cilvēkus aiztur civildrēbēs ģērbti drošības spēku pārstāvji, bet aizturētie tiek nogādāti slepenās ieslodzījuma vietās.
Turcija tikmēr piedāvā uzņemties vidutāja lomu, lai atrisinātu Vašingtonas un Teherānas konfliktu. Par to aģentūrai AFP norādīja avots Turcijas diplomātiskajā dienestā. Piektdien vizītē Ankarā ieradīsies Irānas ārlietu ministrs Aragči, kuram arī formāli tiks izteikts šāds piedāvājums.
Kāda cita Turcijas amatpersona pavēstīja AFP, ka Ankara apsver papildu drošības pasākumus gar tās robežu ar Irānu, ja ASV trieciens šajā valstī radīs nestabilitāti.
KONTEKSTS:
Irāna ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām valstīm Tuvo Austrumu reģionā. Gadsimtiem ilgi tā bijusi pazīstama kā Persija. 1979. gadā islāma fundamentālisti sarīkoja revolūciju, kuras rezultātā tika gāzta monarhija un izveidota Irānas Islāma Republika. Irānā pie varas nostiprinājās teokrātisks režīms, kurā galvenā loma ir islāma garīdzniekiem. Šis režīms ir apspiedis opozīciju, ierobežojis sieviešu tiesības un vajājis dažādas minoritātes.
Irānai ir vienas no lielākajām naftas un gāzes rezervēm pasaulē, bet aizdomas rosinājuši tās centieni attīstīt atomenerģijas programmu. Izraēla un citi Irānas pretinieki uzskata, ka Teherānas režīma patiesais mērķis ir iegūt kodolieročus.
Izraēla un ASV apņēmušās nepieļaut šāda scenārija īstenošanu, tādēļ 2025. gada jūnijā veica triecienus pret Irānas kodolprogrammas objektiem.
Izraēla uzskata Irānu par savu galveno ienaidnieci, jo Teherānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā “Hizbullāh” un “Hamās”.
Irānu vairākkārt ir satricinājuši sabiedrības protesti, it sevišķi pēc jaunietes Mahsas Amini nāves 2022. gadā, bet valdošais režīms ir spējis noturēties pie varas.
2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā protesti atsākušies ar jaunu sparu; šoreiz iedzīvotājus visvairāk satrauca augstā inflācija un ekonomikas krīze. Valdošā režīma pretinieki aicināja gāzt ājatollu Hāmenejī un nodot varu pēdējā Irānas monarha dēlam Rezam Pehlevī.
Pēc vairākas nedēļas ilgiem protestiem tie tika apspiesti. Lai gan piekļuve internetam vēl joprojām ir ierobežota, kļuvis zināms par vairākiem tūkstošiem nogalināto un desmitiem tūkstošu aizturēto.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu