Valstī nav enerģētikas krīzes, uzsver premjere
Ministru prezidente Evika Siliņa trešdien, 29. janvārī, žurnālistiem uzsvēra, ka šobrīd Latvijā nav enerģētikas krīzes. Viņa skaidroja, ka lielākā daļa iedzīvotāju jau maksā par apkuri, izmantojot izlīdzinātos maksājumus, kas palīdz izvairīties no krasām izmaksu svārstībām gada aukstajos mēnešos. Kā ziņo telekanāls TV3, šāda sistēma nodrošina lielāku prognozējamību un stabilitāti mājsaimniecību budžetos.
Gatavība apkures rēķinu kāpumam
Neskatoties uz premjeres optimistisko vērtējumu par valsts enerģētisko stāvokli, Ekonomikas ministrs Viktors Valainis ir aicinājis Klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni un Labklājības ministriju pievērst uzmanību situācijai, lai pašvaldības būtu gatavas sniegt atbalstu gadījumā, ja notiktu straujš apkures rēķinu pieaugums. Premjere atgādināja, ka jau ir palielināti mājokļu pabalsti un ir jāapzinās pašvaldību gatavība sniegt šo palīdzību. Siliņa sagaida, ka ministri nāks klajā ar reāliem risinājumiem, ko varētu īstenot, ja situācija to prasīs.
Situācijas izvērtēšana un atbalsta mehānismi
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis jau iepriekš ir rosinājis sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi, lai apspriestu atbalsta iespējas iedzīvotājiem, ņemot vērā šīs ziemas zemo gaisa temperatūru, kas varētu būtiski palielināt apkures izdevumus mājsaimniecībām. Kā viens no reālākajiem atbalsta risinājumiem tiek vērtēts mājokļa pabalsts. Lai gan šobrīd notiek aktīvs darbs pie situācijas risināšanas, uzklausot pašvaldības un vācot datus, pagaidām nav skaidrības par konkrētiem pasākumiem, jo esošie valsts atbalsta mehānismi paredz reakciju uz tarifu pieaugumu, nevis patēriņa apjoma pieaugumu.
Iedzīvotāju bažas un asociāciju nostāja
Šī gada janvāris ir bijis viens no aukstākajiem pēdējo 15 gadu laikā, kas tieši ietekmējis siltumenerģijas patēriņu un radījis gaidāmu ievērojami lielāku apkures rēķinu pieaugumu. Tikmēr Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir vienojušās, ka gadījumā, ja trūcīgo un maznodrošināto iedzīvotāju pieprasījums pēc mājokļu pabalsta pieaugs, valsts tam meklēs papildu finansējumu. Siltumapgādes uzņēmumi tiek aicināti rast iespēju janvāra rēķiniem piemērot atlikto maksājumu. Lai gan šī brīža situācija netiek raksturota kā krīzes, tā rada nopietnas bažas par iedzīvotāju spēju norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem.
Enerģētikas un komunālo pakalpojumu izmaiņas 2026. gadā
Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, vidējais dabasgāzes sadales sistēmas tarifs samazināsies par 4,4%, kas atšķirsies dažādām lietotāju grupām, piemēram, virtuves lietotājiem tas nedaudz pieaugs, bet apkures lietotājiem samazināsies. Elektroenerģijas sadales tarifs paliks nemainīgs, taču dažu mājsaimniecību elektrības rēķini varētu pieaugt par 20 centiem līdz pat 3,50 eiro mēnesī, galvenokārt sakarā ar iepriekšējā periodā sniegtā valsts atbalsta beigām. Tāpat paredzēts, ka sākot ar 2026. gada 1. jūliju, tiks mainīts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) dažiem pārtikas produktiem.