Janvāra apkures rēķini pieaugs aukstā laika dēļ
Šā gada janvāris Latvijā bijis ievērojami aukstāks nekā iepriekšējos gados, kas tieši ietekmējis siltumenerģijas patēriņu un rezultēsies ar būtiski lielākiem apkures rēķiniem mājsaimniecībām. Kā ziņo telekanāls TV3, AS “Rīgas siltums” informācija liecina, ka šis janvāris bijis aukstākais pēdējo 15 gadu laikā un otrs aukstākais pēdējo 30 gadu laikā kopš uzņēmuma pastāvēšanas. Paredzams, ka siltuma patēriņš varētu pieaugt par aptuveni 40-60%, un attiecīgi palielināsies arī maksājumi. Lai gan premjere Evika Siliņa (JV) norādīja, ka valstī šobrīd nav enerģētikas krīze, viņa arī atzina, ka ir svarīgi nodrošināt iedzīvotāju atbalstu gadījumā, ja apkures rēķini strauji pieaugs. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir rosinājis nekavējoties sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi, lai rastu efektīvus risinājumus iedzīvotāju atbalstam un novērtētu situāciju, kā arī pieņemtu lēmumus par pasākumiem maksājumu sloga mazināšanai.
Valsts gatavo atbalsta mehānismus iedzīvotājiem
Ņemot vērā strauji pieaugušo maksājumu slogu, valdība aktīvi meklē risinājumus, lai palīdzētu mājsaimniecībām. Kā viens no galvenajiem atbalsta mehānismiem tiek izskatīts mājokļa pabalsta palielināšana trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir vienojušās, ka gadījumā, ja pieprasījums pēc šiem pabalstiem pieaugs, valsts meklēs papildu finansējumu. Pašreizējā mājokļa pabalsta sadalījums starp valsti un pašvaldībām ir 30% pret 70%. Aukstajos mēnešos valsts daļa varētu pieaugt līdz 50%, nodrošinot garantētu atbalstu iedzīvotājiem. Tiek prognozēts, ka šogad pabalstu apjoms varētu būt ievērojami lielāks nekā iepriekšējā gadā, kad janvārī tas sasniedza 4,2 miljonus eiro.
Papildus tam, tiek apsvērta iespēja piemērot atliktos maksājumus par janvāra apkures rēķiniem. Siltumapgādes uzņēmumi tiek aicināti rast iespēju ļaut iedzīvotājiem rēķinus apmaksāt pakāpeniski, piemēram, līdz nākamās apkures sezonas sākumam, nepiemērojot kavējuma procentus. Šādu iniciatīvu ir izteicis arī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, aicinot pašvaldības kapitālsabiedrības to ieviest. Valsts jau iepriekš ir nodrošinājusi atbalstu mājsaimniecībām energoresursu cenu strauja pieauguma laikā, piemēram, apkures sezonā 2022./2023. gadā tika sniegts atbalsts malkai, granulām, briketēm un elektroenerģijai.
Tikšanās un diskusijas par risinājumiem
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis ir ticies ar labklājības ministru Reini Uzulnieku un Latvijas Pašvaldību savienību, lai pārrunātu aktuālo situāciju un risinājumus. Tāpat notikušas vairākas tikšanās starp KEM, Labklājības ministriju (LM) un LPS, lai apspriestu mājokļa pabalstu mehānismus un kurināmā pieejamību. Lai gan kokskaidu granulu pieejamība pakāpeniski uzlabojas, to cena janvārī būtiski augusi. KEM, LM un LPS ir vērsusies pie Ekonomikas ministrijas, lūdzot izvērtēt granulu cenu pamatotību. Tiek arī brīdināts par krāpniekiem, kas sociālajos tīklos piedāvā granulas par pievilcīgu cenu, pieprasot priekšapmaksu, taču pēc maksājuma nesaņemšanas pazūd. Iedzīvotāji tiek aicināti par šādiem gadījumiem ziņot Valsts policijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
Situācijas novērtējums un turpmākie soļi
Ministri un pašvaldību pārstāvji uzsver, ka, lai gan enerģētikas krīzes situācija netiek konstatēta, ir svarīgi rīkoties ātri un atbildīgi, lai nodrošinātu cilvēkus ar pārliecību, ka valsts neatstāj viņus vienus ar pārmērīgu rēķinu slogu. Informācija par precīziem datiem no visām Latvijas pašvaldībām tiks saņemta līdz nedēļas beigām, lai varētu pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. Lai gan konkrēti atbalsta pasākumi vēl nav izziņoti, tiek solīts rīkoties operatīvi un rast risinājumus iedzīvotāju finansiālā stāvokļa mazināšanai.