Maestro Raimonda Paula 90. jubilejas mēnesī turpinām ieklausīties sabiedrībā pazīstamu mākslinieku redzējumā par viņu. “Viņš mani noņēma no basketbola laukuma un atvēra jaunu pasauli” – tā par Maestro lomu savā dzīvē saka dziedātājs Viktors Lapčenoks. Tieši viņa un Noras Bumbieres balsī skan Paula “zelta fonda” dziesmas. Tās joprojām ir Viktora Lapčenoka repertuārā, un viņš apgalvo: neviens cits viņam nav uzrakstījis labākas melodijas kā Raimonds Pauls.
“Viņš mani uzveda uz lielās skatuves, viņš izdarīja visu, lai mani izceltu saulītē. Vēl tagad es dziedu visu to repertuāru, ko viņš man ir uzrakstījis. Es no tā arī dzīvoju, jo citas dziesmas es nemāku dziedāt,” stāsta Lapčenoks.
Viktors Lapčenoks atklāj – lai arī dziedājis ne mazumu citu komponistu dziesmu, nekad nav tās izjutis tik personiski un dziļi kā Paula komponētās. Maestro dziesmas savukārt ar viņu it kā “saaugušas” uzreiz. Vajadzējis tikai uzmanīgi paklausīties, kā Maestro pats tās pāris reizes nodungo, un dziesmas atslēga bijusi rokā.
Dziedātājs pats to skaidro ar melodijas un labas dzejas izcilu sintēzi, kas skan dabiski, nesamāksloti un uzrunājoši: “Tāpēc jau tās dziesmas ir tik kolosālas, ka tur nekas nav uzspēlēts, pārspīlēts. Tās var sačakarēt tikai dziedātājs, kas nesaprot Raimondu un nesaprot to tekstu, par ko viņš dzied.
Bet, ja tu Raimondu saproti, tad viņš tev “ieliek mutē” tekstu, melodiju, visu. Tagad tikai rādi, kā tu ar savu balsi to visu pasniegsi. Un viss. (..)
Mums saprašanās jau no paša sākuma bija fantastiska. Viņš man momentā nospēlē vai nu kādu joku, vai nopietnu dziesmu, vai tur “Dziesmiņa par prieku”, vai “Resnā Minna kokā kāpa”, un viss momentā ir skaidrs. Toreiz viss notika uz tāda viļņa, tāda liela pacēluma, mēs visi ļoti līdzīgi domājām, gribējām sasniegt to labāko skanējumu.”
1970. gads bija liktenīgais pavērsiena gads Viktora Lapčenoka dzīvē, kad iecerētās basketbolista karjeras vietā sākās viņa ceļš mūzikā. Viņa māsa bija uzzinājusi, ka tobrīd jau ļoti slavenais Raimonds Pauls veido programmu, kam meklē jaunu dziedātāju. Tā kā radio orķestrī strādāja māsas ģimenes draugs, kurš pazina Paulu, ar viņa palīdzību tika noorganizēta Viktora noklausīšanās, kur piedalījās viss Rīgas estrādes orķestra (REO) sastāvs. Viktors bijis neprātīgi uztraucies un vēlāk pat neatcerējās, ka līdzās latviešu dziesmām nodziedājis arī Toma Džonsa dziesmu, kas, iespējams, bija izšķirošā, lai viņu izvēlētos.
“Es tagad uzkāpju uz tās skatuves, paceļu acis, un tur sēž viss REO sastāvs – Ojārs, Margarita, Zdzislavs Romanovskis, Noriņa – viss šis zelta sastāvs sēž un skatās uz mani. Ko tad tas gurķis nu mums rādīs? Ko tad prātīgu es viņiem varēju nodziedāt? Man roka jau nosvīdusi, slīd pa to ģitāras grifu, tas ir kaut kāds vājprāts!
Bet kaut kā es tiku cauri un tur laikam nodziedāju to Toma Džonsa dziesmu. Pauls pēc tam pateica – ja tu nebūtu nodziedājis to Toma Džonsa dziesmu, tad vēl nevar zināt, kā tur būtu bijis,” atceras Lapčenoks.
“Ar mani atkal runā kaijas” bija pirmā Viktora iedziedātā Paula dziesma kopā ar Noru Bumbieri, kam tūlīt sekoja vēl virkne citu “nemirstīgu” kompozīciju, kas visas plūca laurus 1971. gada “Mikrofona” aptaujā. “Teic, kur zeme tā” ieguva 1. vietu, “Zilā” – otro, bet “Savāda vasara” trešo vietu.
Kā saka Viktors Lapčenoks – ļoti simpātiski ir tas, ka Raimonds Pauls, būdams tik populāra un unikāla personība, vienlaicīgi ir vienkāršs cilvēks ar saimniecisku ķērienu un, protams, savu neatkārtojamo humoru.
“Viņš ir normāls cilvēks, fantastisks, ģeniāls komponists, pianists un tajā pašā laikā arī normāls cilvēks. Viņš mājās rakņājās pa dārzu, taisīja visādus remontiņus, tur kaut ko piesita, pienagloja. Pļāva zāli. Viņš darīja visus mājas darbus. (..) Un tie joki viņam tik forši! Saprotiet, ir cilvēki, kas kaut kur padzirdējuši kādu joku un tad to pie izdevības izmet it kā savējo.
Viņam savukārt tas nāk pilnīgi dabiski, uz līdzenas vietas – mēs, piemēram, tagad kaut ko runājam, un viņš jau desmit reizes būtu kaut kādu joku pateicis,”
Maestro humoru raksturo dziedātājs.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu