Šovakar Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) tiek atklāta vērienīga multimediāla izstāde “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā” par laiku 20.gadsimta pirmajā pusē, kad Latvijas un Eiropas kultūra uzplauka un strauji mainījās. Tā iepazīstina ar latviešu rakstnieku un mākslinieku pieredzi trīs pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē.
Bulvāros dāmas, kur tievas un smalkas kā spieķi, gaiņā no manis prom gaisu gar savām rītzemju smaržām, satiku es tevi… LNMM dzeja kā paklājs izstiepusies ielu garumā un ved katru skatītāju nezināmā ceļojumā.
“Šeit jūs redzat to pilsētas attēlojumu dažādās mākslās un literatūrā, kas ir tapis 20. gadsimta pārsvarā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Tajā laikā, manuprāt, mākslinieki un dzejnieki un citu mākslu pārstāvji daudz bija kopā – mākslinieki zīmēja stilīgus vākus dzejnieku grāmatām, dzejnieki recenzēja teātri un kino, gleznotāji gleznoja rakstnieku, aktieru un citu mākslas ļaužu portretus, un visi kopā veidoja šo modernos pilsētas tēlu savā mākslā,” pārdomās dalījās Kārlis Vērdiņš, izstādes koncepcijas līdzautors, dzejnieks, literatūrzinātnieks.
Nesteidzīgie pilsētas vērotāji, kas mākslā un literatūrā dokumentē moderno pasauli pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē 20.gadsimta sākumā, tiek dēvēti par flanēriem un flanēzēm.
“Šis projekts ir unikāls ar to, ka šī tēma: flanērisms, flanēze, ir bijis Latvijas kultūrā līdz šim praktiski nepētīts, gan literatūrā, gan mākslā, gan kultūrā plašākajā nozīmē.
Tā ir glezniecība, grafika, dzeja, proza, tie ir videomateriāli, fotogrāfijas, tie ir dažādi skiču blociņi, piezīmju grāmatiņas, pastkartītes… visu to, kas atklāj, kā tad latviešu modernisti izjuta pilsētu, šo urbāno modernitāti,” pastāstīja Ieva Kalnača, izstādes koncepcijas līdzautore, LNMM Projektu vadības nodaļas vadītāja.
Divdesmitā gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvo straujas pārmaiņas. Un to katrs no izstādē pārstāvētajiem autoriem izjuta citādāk. izstādes koncepcijas līdzautore, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja Aija Brasliņa skaidroja: “Pats pirmais mums ir ielas motīvs un kafejnīcas kā ielas paplašinājums, neizbēgami – skatlogi un reklāmas. Šie atslēgas vārdi, kas mums bija sākotnēji, ar kuriem mēs šo modernitātes elementus un ielas vērotāja un atspoguļotāja pastaigas mēģinājām iemūžināt, tie mums palika kā atslēgas vārdi, kas vieno vizuālo mākslu un literatūru.”
Izstāde ir unikāls sadarbības projekts, ko veido Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kopā ar Literatūras, folkloras, mākslas institūtu, un šī izstāde ir daļa no trīs gadu garumā ilguša zinātniski pētnieciska projekta “Pastaiga cauri laikam. Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā”.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce norādīja: “Tik jēgpilni sajūgts kopā šis dzejas materiāls ar vizuālo mākslu, kā tas ir noticis šajā izstādē “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā” tiešām ir pirmo reizi, un tas uzsvars ir uz literatūras, mākslas un folkloras institūta ieceri pētīt un izzināt šo saucamo flanieru kustību un šo kustību ielikt tai laikā un sazobē ar citām mākslas izpausmēm.
Vajadzēja dzeju sajūgt kopā ar mākslas darbiem, un izstādes mākslinieces, iekārtotājas Daces Džeriņas veikums ir brīnišķīgs, jo mēs ejam pa ielu, kas sastāv no dzejas…”
Izstādi papildinās plaša izglītības programma un tiks izdota arī vērienīga monogrāfija.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu