Francijas kritika NATO ģenerālsekretāra izteikumiem
Francijas valdība ir stingri noraidījusi NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes apgalvojumus, ka Eiropa nespēj sevi aizstāvēties bez Amerikas Savienoto Valstu atbalsta. Kā ziņo telekanāls TV3, Francijas ārlietu ministrs Žans-Nosels Barots sociālajā tīklā X (agrāk tviteris) norādījis: “Nē, dārgais Marks Rute. Eiropieši var un viņiem ir jāuzņemas atbildība par savu drošību. Pat Savienotās Valstis tam piekrīt. Tas ir NATO Eiropas pīlārs.”
Rutes izteikumi izskanēja viņa uzrunā Eiropas Parlamenta komitejām Briselē, kur viņš uzsvēra, ka tie, kas domā, ka Eiropa spēj sevi aizstāvēties bez ASV, “turpina sapņot”. Viņš arī kritizēja idejas par atsevišķu Eiropas aizsardzības spēku izveidi, norādot uz iespējamo dublēšanos un sarežģītību personāla piesaistē.
Rutes viedoklis un Eiropas drošības nākotne
Marka Rutes nostāja, ka Eiropai nepieciešams ASV atbalsts drošības jomā, izskanējusi laikā, kad Eiropas Savienības valstīs pieaug bažas par ASV uzticamību kā sabiedrotajai, īpaši ņemot vērā bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa iepriekš paustās domas par NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumiem un nacionālās drošības stratēģiju.
Rute brīdināja, ka bez ASV atbalsta Eiropai nāktos ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus, iespējams, līdz pat 10% no IKP, kā arī stiprināt savus kodolieroču kapacitāti. Viņš uzsvēris, ka “Eiropai ir vajadzīgas ASV un ASV ir vajadzīgas NATO”.
Tomēr ne visi Eiropā piekrīt Rutes viedoklim. Francijas bijusī vēstniece NATO, Mirjela Domenaka, norādījusi, ka “īstā atbilde nav Eiropas vājuma uzsvēršana, lai nodrošinātu ASV garantijas. Tas ir novecojis un sūta nepareizu vēstījumu Krievijai.”
Francijas nostāja drošības arhitektūrā
Francijas aizsardzības ministrija ir paudusi, ka Eiropas Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir būtiska sastāvdaļa kopējā ārējā un drošības politikā. Tā nodrošina ES ar rīcības spējām, izmantojot civilos un militāros krīzes vadības līdzekļus.
Francija jau vairākus gadus ir aktīvi virzījusi ideju par spēcīgāka Eiropas aizsardzības pīlāra izveidi NATO. Šo ideju atbalsta arī citas valstis, tostarp Vācija.
Francijas Aizsardzības ministrija uzsver Latvijas un citu dalībvalstu ieguldījumu NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšanā, kā arī nepieciešamību pēc efektīvas atturēšanas un aizsardzības politikas, kuras neatņemama sastāvdaļa ir NATO sabiedroto militārā klātbūtne Latvijā.
NATO un Transatlantiskās attiecības
NATO ģenerālsekretāra amatu Markss Rute ieņem kopš 2024. gada oktobra, nomainot amatā Jensu Stoltenbergu. Viņa kandidatūru atbalstīja visas 32 NATO dalībvalstis.
ASV un Eiropas attiecības ir kļuvušas saspringtākas, īpaši saistībā ar jautājumiem par Grenlandi un NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumiem, ko aktualizējis bijušais ASV prezidents Donalds Tramps.
Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada un aktīvi iesaistās alianses darbībā, kā arī stiprina savu nacionālo aizsardzību. Latvijas drošības politikā noteicošo lomu ieņem dalība NATO un Eiropas Savienībā, un valsts ir apņēmusies stiprināt sabiedroto militāro klātbūtni Latvijā.