Bažas par reģionālo slimnīcu nākotni
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) ir paudusi nopietnas bažas par valdības atbalstītajām izmaiņām slimnīcu finansēšanas modelī, kas paredz samazināt finansējumu vairākām reģionālajām un lokālajām slimnīcām, novirzot šos līdzekļus lielākajām ārstniecības iestādēm. Kā informē portāls jauns.lv, LSB uzskata, ka šādas pārmaiņas tieši apdraud neatliekamās un plānveida medicīniskās aprūpes pieejamību Latvijas reģionos. Biedrībā uzsvērts, ka problēma nav vienkārši līdzekļu pārdale starp slimnīcām, bet gan hroniski nepietiekamais veselības aprūpes finansējums Latvijā kopumā, kas nav ticis risināts gadiem ilgi. LSB vadītājs Jevgēņijs Kalējs šādu politiku raksturojis kā bīstamu un neproduktīvu “skaldi un valdi” pieeju, kas rada nevienlīdzīgu situāciju, kur viena slimnīcu grupa tiek glābta uz citu rēķina.
Šīs izmaiņas izriet no Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, pret kuru virzību LSB jau sākotnēji iebilda, norādot uz nepietiekamu ietekmes izvērtējumu un risku reģionu slimnīcu darbībai.
Finansējuma samazinājums un tā sekas
Saskaņā ar slimnīcās saņemto informāciju, nesamērīgi tiek samazināts finansējums tieši mazajām Latvijas lokālajām 2. un 3. līmeņa slimnīcām. Pieejamais finansējums stacionāru ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai 2026. gadam tiek plānots samazināt vismaz par 10% jeb vairāk nekā 5 miljoniem eiro, kas ir ievērojams un pat kritisks līdzekļu samazinājums pacientu ārstēšanai reģionos. Tiek prognozēts, ka jaunais finansējuma modelis būtiski pagarinās rindas pēc slimnīcu pakalpojumiem un samazināsies izmeklējumu pieejamība. Daļai slimnīcu valsts finansējumu iecerēts samazināt tik lielā apjomā, ka citas izejas vienkārši nebūs, un nāksies slēgt, ja ne visu slimnīcu, tad nodaļas gan.
Atšķirības apmaksā un kvalitātē
LSB priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norāda uz būtisku atšķirību starp to, cik valsts maksā par viena pacienta ārstēšanu reģionos un cik – Rīgā. Piemēram, par tādu diagnozi kā plaušu karsonis atšķirība ir 200 eiro, lai gan valsts apgalvo, ka kvalitātei jābūt vienādai. Biedrība arī uzsver, ka, samazinot slimnīcu ienākumus līdz kritiski zemam līmenim, faktiski tiek panākta situācija, kurā nodaļu slēgšana vai palīdzības sniegšanas pārtraukšana kļūst par vienīgo iespējamo risinājumu.
Ambulatorais sektors un līdzmaksājumi
LSB ieskatā, līdzīga situācija vērojama arī ambulatorajā sektorā, kur bērnu pakalpojumu nodalīšana no pieaugušo pakalpojumiem ir atzīšanās nespējā nodrošināt pakalpojumus visiem. Kalējs norāda, ka gadījumā, ja finansējums nepietiek, ir jābūt diskusijai par pakalpojumu grozu un pacienta līdzmaksājumiem, nevis par iekšēju pārdali, pretstatot pacientu grupas, kurām visām ir apsolīta valsts garantētā veselības aprūpe.
Aicinājums risināt problēmas sakni
LSB aicina risināt veselības aprūpes kopējā finansējuma nepietiekamības problēmas sakni un nodrošināt taisnīgu, caurskatāmu un tiesisku finansējuma sadali, kas balstīta reālajās pacientu vajadzībās. Biedrības vadītājs uzsver, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmu un slimnīcas nav iespējams uzturēt, ja viena slimnīcu grupa tiek glābta uz citu slimnīcu grupas rēķina.