Dzīves un nāves pārdomas mākslā
„Radīšana un iznīcība ir mūsu Visuma dabiskās esības kārtība un haoss,” sarunā kinokritiķei un LSM autorei Kristīnei Simsonei saka „Oskara” balvas nominante, filmas „Hamnets” režisore Hloja Žao. Viņa uzsver, ka nav iespējams dzīvot pilnvērtīgi, ja pastāv bailes no nāves. Žao, kopā ar filmas līdzscenāristi Megiju O’Farelu un komponistu Maksu Rihteru, novembrī sniedza intervijas, kurās tika dziļāk aplūkota tēma par mākslas darbu spēju atklāt cilvēka būtību un pasaules uzskatus. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šī vēsturiskā drāma, kas balstīta uz O’Farelas romānu, janvāra vidū saņēmusi „Zelta globusu” labākās filmas kategorijā un ir nominēta astoņām „Oskara” balvām.
Filma „Hamnets” vēsta par Viljama Šekspīra sievu Agnesi (attēlo Džesija Baklija) un viņu ģimenes pārdzīvoto dēla zaudējumu, pievēršoties šī notikuma ietekmei uz Šekspīra daiļradi un viņa ģimenes dzīvi no cilvēcīgākas perspektīvas. Filmas galvenais varonis ir Šekspīra sieva Agnese, kuru atveido īru aktrise Džesija Baklija, par ko saņēmusi arī „Zelta globusa” godalgu. Baklijas atveidotā Agnese ir dabas bērns ar spēcīgu saikni ar apkārtējo pasauli.
Māksla kā dabas atspulgs
Režisore Hloja Žao uzskata, ka bailes no nāves liek mums nevajadzīgi ciest un var kaitēt arī pasaulei apkārt. Viņa norāda, ka bieži vien mēs esam aizmirsuši par nāves kārtību, daļēji tādēļ, ka vairs nenovērtējam sievišķo apziņu. Žao filmas un arī romāns, kas ir tās pamatā, pieskaras tēmai par sērām un radīšanu, un to, vai tās var nākt no vienas saknes. Abas parādības ir sakņotas dabas ciklos, un daba spēlē nozīmīgu lomu varoņu dzīvēs.
Filmas līdzscenāriste Megija O’Farela uzsver, ka mākslas darbi, līdzīgi kā daba, spēj atspoguļot cilvēka emocijas. Viņa skaidro, ka Šekspīrs bija dziļi saistīts ar dabas pasauli, un viņa lugās cilvēku emocijas bieži vien atspoguļojas ārējā pasaulē, piemēram, lietojot „objektīvo korelātu” – dabas elementus, lai izpaustu cilvēka jūtas. Arī Žao filmās, īpaši „Jātnieks” un „Klejotāju zeme”, ir jūtama cilvēcisko emociju atspoguļojums caur ainavu.
Mūzika kā Filmas dvēsele
Filmas noskaņu ievērojami veido Maksa Rihtera komponētā mūzika. Sarunā Rihters atklāj, ka, strādājot pie filmas, viņš pievērsās krāsu studijām, kas iedvesmotas no Elizabetes laikmeta mūzikas. Lai gan viņš nevēlējās, lai filmas mūzika skanētu kā izlikšanās par tā laika mūziku, viņš centās iekļaut šīs muzikālās valodas „atomus”. Rihters uzsver, ka mūzika ir svarīgs instruments, ar kuru var gleznot un radīt dziļas emocijas, kas palīdz skatītājiem sajust kaut ko, pat ja tas ir diskomforts vai vēlme aizbēgt. Viņš arī norāda, ka daba ir nozīmīgs iedvesmas avots viņa darbam.
Pols Meskals, kurš filmā atveido Šekspīra lomu, uzsver, ka Šekspīrs ir kļuvis par monumentālu vērtību gadsimtu gaitā, taču viņa rakstīšanas motīvi joprojām slēpj sevī sarežģītus un neizzinātus iemeslus. Meskals veltījis daudz laika, lai iedziļinātos Šekspīra monologu jēgā, meklējot dziļāku izskaidrojumu viņa būtībai.
Nāves izpratne mākslā un dzīvē
Hloja Žao un Megija O’Farela uzsver, ka mākslas darbi spēj palīdzēt skatītājiem sajust patiesas emocijas, pat ja tās ir neērtas. Viņas uzskata, ka šāda emocionāla pieredze ir neatsverama, jo tā dod impulsu mākslinieciskai izpausmei un iztēlei. Tēma par nāvi un nepastāvību, kā arī nerimstošas bēdas un sāpes, iegūst jēgu mākslas procesā, ļaujot cilvēkam tikt galā ar savām jūtām.
Psiholoģiski nāves tēma ir fundamentāls eksistences aspekts, kas cieši saistīts ar bailēm, zaudējumu un dzīves jēgu. Tā izsauc plašu emociju spektru, sākot no bailēm un noliegšanas līdz pat pieņemšanai un saprašanai. Bailes no nāves var būtiski ietekmēt cilvēka uzvedību un lēmumus, bieži vien darbojoties zemapziņas līmenī, kā to savulaik aplūkoja arī Zigmunds Freids, uzskatot nāves bailes par vienu no pamatiem cilvēka eksistencei. Tomēr, kā uzsver Žao, nav iespējams dzīvot pilnvērtīgi, ja šīs bailes dominē.
Filmas starptautiskā atzinība
Filma „Hamnets” ir guvusi ievērojamu atzinību gan kritiķu, gan publikas vidū. Tā ne tikai saņēmusi „Zelta globusu”, bet arī tika izrādīta Toronto Starptautiskajā kinofestivālā, kur ieguvusi galveno balvu. Režisores Hlojas Žao iepriekšējās filmas, piemēram, „Jātnieks” un „Klejotāju zeme”, arī ir saņēmušas augstu novērtējumu, apliecinot viņas spēju radīt dziļus un emocionālus darbus. Arī Maksa Rihtera mūzika tiek augstu vērtēta, un viņa darbus šogad godinās Berlīnes kinofestivālā. Filma „Hamnets” kinoteātros visā pasaulē demonstrēta kopš 2026. gada janvāra vidus.