Kādreiz te pirka maizi, šņabi un kalošas, bet tagad dzer kāzu šampanieti. Ilze Liepiņa uzdrīkstējās atgriezt dzīvību pamestā kolhoza veikala ēkā Latgales mežu vidū, kur pat Waze apjūk. Šis ir stāsts par to, kā lietām dot otro dzīvi un kāpēc saimniece neļauj viesiem ticēt navigācijai jeb modernajam vadātājam, bet liek klausīt tikai viņas norādēm. Lasi tālāk un uzzini: kā no brāķētiem ķieģeļiem un veciem bēniņiem radīt reģiona labāko naktsmītni un kāpēc vietējie šo vietu dēvē par dzimtsarakstu nodaļas filiāli.
