Etnogrupa “Ogas” sadarbībā ar leģendāro ģitāristu Armandu Alksni šajā nedēļas nogalē “VEF Kultūras pilī” Rīgā laiž klajā etnoroka albumu. Tajā aranžētas 11 Rucavas tradicionālās melodijas, un Lejaskurzemes mūzika pārtapusi etnoroka stilistikā. “Rokam!” vai “Rokam!” – rakšanas jautājums mūziķus nodarbina, jo albums tapis Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu konkursā “Rokam roku!”.
Rucavas tradicionālās dziesmas pārtop rokā. Etnogrupa «Ogas» laiž klajā jaunu albumu
Albums “Rokam!” ir etnogrupas “Ogas” trešais studijas albums. Tas tapis ar “Nodibinājuma Liepāja 2027” projektu konkursa “Rokam roku!” atbalstu, tāpēc albuma mērķis ir “uzrakt” Liepājas puses bagātās rokmūzikas tradīcijas.
Grupas “Ogas” balss un kokles spēlētāja Igeta Ozoliņa stāstīja: “Mēs domājam, ka klausītāji ir dažādu paaudžu cilvēki. Nu, pirmām kārtām varētu būt tie, kam interesē etnomūzika kā tāda. Mēs to vislabāk varētu nosaukt par pasaules mūziku. Tā kā dažādu paaudžu klausītāji, un, protams, klausītāji visā pasaulē, jo šī mūzikā ir saprotama arī bez vārdiem. Kārtīgi izdarīts darbs, ņemot vērā Rucavas dialektu un Rucavas dziesmu ritmiskās īpatnības. Un Rucavas melodijas ir ļoti pateicīgas, lai tās aranžētu, jo tās ir vienbalsīgas, atšķirībā no tuvējās Nīcas, Otaņķiem un Bārtas. Mēs centāmies pieturēties arī pie šīs līnijas – tādas Liepājas roka intonācijas, un varbūt pat kāds saklausīs kādu Imanta Kalniņa intonāciju.”
Grupas “Ogas” aranžējumus īpaši papildina ģitāras lielmeistars Armands Alksnis.
“Mana tā loma bija, ka vajadzētu maksimāli to roku kaut kādu ienest, to roka garšu. Un arī nedaudz ar savām idejām piedalīties aranžēšanā. Solo man ir praktiski visos gabalos. Dziesmā “Velc, pelīte” vispār tie, kas nezina, domā, ka tur sintezators spēlē, bet ģitāra ar tiem efektiem visu to fonu taisa. Tur ir ģitāra vairākos klājienos saspēlēta. Tāds interesants beigu solo ir “Braucamajā dziesmā”,” stāstīja Alksnis.
Albuma nosaukumā atspoguļojas darbs pie tradicionālās mūzikas arhīva, kur mūziķi “izrakuši” vairāk un mazāk dzirdētas Rucavas dziesmas. Tradicionālajās skaņās šo folkloras mantojumu ikdienā uztur un “Ogām” aranžijai nodevis Rucavas etnogrāfiskais ansamblis un tā vadītāja Staņislava Skudiķe, kas ir arī Liepājas kā nākamā gada kultūras galvaspilsētas vēstnese.
“Mans vērtējums ir tāds – kaut kas man ir pieņemamāks, kaut kas varbūt ne tik, bet tā jau ir atkal katra cilvēka gaume, un es esmu mazliet tāda konservatīvāka, man jau patīk tas pirmoriģināls, kā ir mutvārdu folklorā no mutes mutē iedots. Bet mēs augam laikmetam līdzi, un es uzskatu, ka no tā nav jābaidās. Pasaulē jau tagad daudz kas mainās un arī mūzikā mainās,” pauda Skudiķe.
Par ko tad dzied Rucavā? Skudiķe stāstīja: “Rucavā dzied, sākot no dzimšanas! Kūmu dziesmas ir vienas no pirmajām, kad piedzimst bērniņš, tad ir, protams, kāzu dziesmas, jo bez kāzām jau nebūs arī kūmas, un tad tā saucamā raudzīšanās un precību dziesmas. Tās ir pamatā Rucavai.”
Jaunā albuma darbus svētdien varēs dzirdēt atvēršanas pasākumā “VEF Kultūras pilī” Rīgā, stāstīja etnogrupas “Ogas” mūziķe Ozoliņa.
“Mēs sarīkosim mūsu koncertā, kas notiks rītdien, mazus Rucavas dziesmu svētkus, jo no Rucavas brauc šurp gan Rucavas etnogrāfiskais ansamblis, pie mums būs arī šarmantā kapela Paurupīte, kas spēlēs bez aparātiem – autentiski Rucavas muzikanti. Tāpat mums būs ciemos māsas Tapiņas, varēs apskatīt un aptaustīt skaistos Rucavas cimdus, būs arī Rucavas maizīte nobaudāma un pat dziesmās pieminētais ūniķis – kas tas tāds ir, lai paliek noslēpumā,” pauda mūziķe.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu