Par lielisku lasīšanas gadu! Iespaidīgs ieskats grāmatizdevēju 2026. gada plānos / Raksts

Izdevniecība Zvaigzne ABC 2026. gadā priecēs ar labi zināmiem un jauniem vārdiem oriģinālliteratūrā, būs daudz jaunumu arī bērniem, kā arī tiem, kam vairāk pie sirds ir tā saucamā praktiskā literatūra. Arī tulkojumos šogad varēsim lasīt jau iemīļotus autorus, taču izdevniecība sola iepazīstināt arī ar latviski līdz šim vēl netulkotiem rakstniekiem.

Jau drīzumā pie lasītājiem nonāks Latvijā labi zināmā un iecienītā rakstnieka Meta Heiga jaunākais romāns “Neiespējamā dzīvība”, ko no angļu valodas tulkojusi Ingūna Jundze.

Līdzīgi kā romānā “Pusnakts bibliotēka” arī šajā darbā autors raksta par uzdrošināšanos mainīt dzīvi un jaunu sākumu, kā arī atgādina mums, lai cenšamies saglabāt gan cilvēcisko labestību, gan dabas vērtības. Majas Lundes grāmata ar Līsas Aisatū brīnišķīgajām ilustrācijām visai ģimenei “Vēja saucēja” ir trešā grāmata ciklā, un no norvēģu valodas to tulkojusi Dace Deniņa. Kā jau ierasts, Maja Lunde pievēršas nozīmīgām tēmām, tostarp cilvēku savstarpējai izpalīdzībai, nepieciešamībai atbalstīt grūtībās nonākušos, draudzības īpašai nozīmei utt. Rakstniekam Deividam Nikolsam, kuram latviešu valodā jau izdoti romāni “Viena diena” un “Mēs”, gaidāma jauna grāmata “Tu esi šeit” Silvijas Brices tulkojumā. Tas ir sirsnīgs romāns par vientulību, nepieciešamību pēc cilvēciska kontakta, otrajām iespējām un atvēršanos un ļaušanos dzīvei. Šogad lasīsim arī Roberta Galbraita “Iezīmētais vīrs”, ko no angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže.

Izdevniecības “Jānis Roze” pirmais šī gada jaunums jau nonācis pie uzticīgajiem lasītājiem. Tā ir valodnieces Sanitas Martenas grāmata “Valodu jauda” par vairāku valodu līdzāssadzīvošanas sociālajiem, kultūras, politiskajiem un arī visnotaļ praktiskajiem aspektiem. 

Daiļliteratūras cienītājiem jau pavisam drīz būs iespēja iepazīt ievērojamās šveiciešu literātes Letas Semadeni poētisko romānu “Tamangūra”, ko tulkojusi Signe Viška. Sagatavošanā ir Aleksa Šulmana romāns “Malmas stacija”, “Finlandia”  balvu ieguvušais Īdas Turpeinenas romāns, par kura latvisko nosaukumu izdevniecība vēl lauza galvu kopā ar tulkotāju Maimu Grīnbergu, bet Dace Meiere drīz būs pabeigusi darbu pie lietuviešu rakstnieces Akvilīnas Cicenaites romāna “Angļu valodas vārdnīca” latviešu teksta. Gada pirmajā pusē viņas tulkojumā nāks klajā arī 17. gadsimta baroka literatūras pērle – Džambatistas Baziles “Stāstu stāsts”, ko mūsdienās pazīstam arī ar nosaukumu “Pentamerons”: īsta bauda valodas gardēžiem. 

Savukārt tiem, kam patika nesen iznākusī Virdžīnijas Evansas grāmata “Vēstuļniece”, izdevniecība “Jānis Roze” iesaka sekot līdzi, kad grāmatnīcās parādīsies Miki Brammeres grāmata “Visas manas nožēlas”. 

Jaunie lasītāji uzzinās par mazā pūķa Kokosrieksta un Ziemakmens skolas Maģisko zvēru klases jaunākajiem piedzīvojumiem, latviski drīz būs izlasāmas arī Katrīnas Randelas populārā grāmatu cikla “Brīnumainās būtnes” grāmatas. Pozitīvu lasītāju atsaucību cer saņemt arī pērn Vācu bērnu literatūras balvu un vācu lasītāju simpātijas ieguvušais Sāras Jēgeres romāns “Un pasaule, tā lido augšup” ar Sāras Mausas ilustrācijām. 

Latviešu literatūras cienītājiem izdevniecība sola Dženas Andersones pirmo dzejoļu grāmatu un Ingas Skujiņas memuārus “Mezglu kalendārs”. Top arī kāda ļoti jautra un nebēdnīga grāmata jaunajiem lasītājiem. 

Sērijā “Theoria” top Kloda Levī-Strosa grāmata “Skumjie tropi”, sagatavošanā ir arī Edvarda V. Saīda “Orientālisms “. Populārzinātnisko darbu klāstu papildinās Dimitra Ksigalata aizraujošā grāmata “Rituāli”. Krāšņi pārsteigumi gada otrajā pusē gaida arī tos, kas sajūsminās par tādām grāmatām kā “Simbolu slepenā valoda”, “Pagāni”, “Augu slepenā valoda”.  

Šogad izdevniecība “Pētergailis” iecerējusi daudz lielisku dažādu žanru saturiski un vizuāli augstvērtīgu grāmatu gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem. Prozas cienītajiem apgāds piedāvās vairākus izcilus romānus. Tā kā apgāda pirmā izdotā grāmata 1990. gadā bija Elzas Ķezberes dzejas krājums, 35. jubilejas gadā tika izdoti četri oriģināldzejas krājumi, bet

šī gada sākumā kā noslēguma akords jubilejas gada dzejas plauktā tiks laists klajā Igaunijā un Latvijā labi pazīstamā igauņu dzejnieka Contras krājums “Lecamaukla”, kurā daļu dzejoļu atdzejojis Guntars Godiņš, daļu Contra sacerējis latviešu valodā.

Contras dzejas valodu nav iespējams sajaukt ar citām, jo tās kodam piemīt oriģināla ekspresija un noskaņa. Viņa dzejā (igauņu valodā) ir ļoti daudz vārdu spēļu, fonētisku saskaņu, izteicienu un frazeoloģismu (nereti neparastā mērcē), un to pašu viņš turpina, rakstot dzejoļus latviski, ko lasītāji ar sajūsmu novērtēja krājumā “Tik grūti ir būt latvietim”. Īpašu šarmu Contras dzejai piešķir bagātīgā humora, satīras, ironijas un paradoksu klātbūtne, šīs īpašības ir reti sastopamas latviešu dzejā.

Apgāds turpina iepazīstināt lasītājus ar izcilu čehu prozu. Nāks klajā “Anežka”, Viktorijes Hanišovas pirmais romāns, Jāņa Krastiņa tulkojumā. Romānu raksturo jauni skatījumi uz mūsdienu nedrošību, stereotipu klātbūtni sabiedrībā, kas atstāj pēdas visās paaudzēs. Darbā autore centusies atklāt problēmas, kas saistītas ar mātes lomu pēc bērna piedzimšanas.

Romāna “Anežka” tulkojums noslēdz savstarpēji nesaistītu triloģiju par traumatiskām attiecībām ģimenē un sekām, pie kādām tās noved.

Bērni šogad sagaidīs somu rakstnieces, lasītveicināšanas vēstneses Kaisas Pāso grāmatu “Jokenšteins un patiesības mirklis” Ingrīdas Peldekses tulkojumā. Elmers ir pārtraucis izjokotāja Jokeinšteina karjeru, par ko lasīts grāmatā “Jokeinšteins”. Līdz brīdim, kad kāds sāk izjokot direktoru Rūsaini un rada iespaidu, ka Elmers ir iesaistīts. Šogad gaidīsim jaunu tulkojumu no igauņu valodas – Ilmara Tomuska grāmatu “Kriminālais direktors. Detektīvi no 5.A”. Rakstnieks sarakstījis apmēram 40 bērnu grāmatas un ir viens no lasītāju visiemīļotākajiem autoriem.

Šogad, kad atzīmējam Jura Zvirgzdiņa 85. jubileju, kā velti nu jau mūžībā aizsauktajam autoram, paredzēts laist klajā Ingunas Ulas Cepītes un Jura Zvirgzdiņa grāmatu “Tobiass, Fufū un lielie plūdi”. Lācis Tobiass un Ķīnas sunītis Fufū piedzīvo dabas stihiju, kas pārtrauc abu ierasto dzīves ritumu. Grāmatā abi nedodas uz tālām zemēm, ceļojums vannā ar vecas slēpju nūjas mastu nav tik garš, bet tālās zemes un stāsti par Tobiasa un Fufū saistību ar Ameriku, Ķīnu, Meksiku, citām vietām rodami spraigajos galveno varoņu dialogos ar Žagatu un Vārnu. Tobiasa un Fufū piedzīvojumus košākās krāsās iekrāsos ilustratore Vivianna Maria Staņislavska.

Apgāds cer mazos lasītājus šogad iepriecināt arī ar Anitas Rupeikas bilžu grāmatu “Mājupceļš” un Ineses Paklones garstāstu pusaudžiem.

Tāpat “Pētergaiļa” iecerēs vēl kāds pārsteigums pavisam mazajiem lasītājiem – ilustrēts Pētera Brūvera dzejas krājums “Vakariņas ar velnu” ar Ivetas Brūveres ilustrācijām. Pēters Brūveris un Iveta Brūvere radīja grāmatu “Vakariņas ar velnu” laika posmā no 1983. – 1985. gadam, kad ģimenē piedzima abu meitas Indra un Zane. Grāmatā – tekstā un ilustrācijās – joki saplūst ar nopietnību, izdoma ar realitāti, personiskais ar dziļi nacionālo.

Izdevniecības “Latvijas Mediji” 2026. gada plānos pasaules slavu ieguvuši vārdi, arī Latvijā iemīļoti autori, kā arī vairāki intriģējoši jaunumi oriģinālliteratūras plauktos.

Tulkotās komercliteratūras lasītāji šogad priecāsies par vairākiem košiem, spraigiem un interesantiem jaunumiem. Pie lasītājiem nonāks latviski sen nelasītā autora Dena Brauna romāns “Noslēpumu noslēpums”. Šogad lasīsim arī Elisones Espekas romānu “Kāzu viesi” un Rebekas Jarosas romantisko romānu “Iespējamais gadījums”. Tāpat izdošanu gaida Džidži Grifitsas “Imperatore Sisi”, Amanda Pītersa “Ogu lasītāji”, Volija Lemba “Upe vēl gaida” un Arielaa Lāhanas “Sasalusī upe”. Izdevniecības plānos arī autori, ko latviešu lasītāji jau iepazinuši –

Frīda Makfadena, Anna Jansone, Romija Felka, Alise Fīnija, Kolīna Hūvere, Emēlija Šepa, Maks Sēks, u.c.

Oriģinālliteratūras cienītājus šogad iepriecinās Margaritas Ziedas “Kārlis Auškāps. Drāma un daile” un Ērikas Šmeļkovas “Aģente Fifi”. Jaunu lasāmvielu varam gaidīt no iemīļotajām autorēm Leldes Jaujas (“Grābiens”) un Leldes Stumbres (“Gaiss”). Izdevniecība saņēmusi vairākus iesūtītus stāstu krājumus no autorēm sievietēm, tāpēc līdz ar Kristīnes Jučkovičas stāstu krājumu “Viņa nāk” tiks aizsākta jauna stāstu grāmatu sērija. Jaunas grāmatas raksta arī “Latvijas Mediju” autores Zane Krēsliņa, Zane Nuts, Rolanda Bula, Sanita Strautniece, Ramona Indriksone, Andra Rušmane-Vēja, kuru jaunos darbos noteikti sagaidīsim vēl šogad. Pavisam drīz pie lasītājiem nonāks Kristiānas Šukstas dzejas krājums “Aukas”.

Tāpat aktīvi un nerimstoši pie vairākiem manuskriptiem vienlaicīgi strādā Dace Judina, kurai šogad sagaidīsim 50. izdoto grāmatu.

Literatūras gardēžiem “Latvijas Mediji” šogad gatavo Franca Kafkas “Vēstules Milēnai” (tulkojusi Sigita Kušnere), Evas Vežnavecas “Kam nāci tu pakaļ, vilks” (tulkojusi Māra Poļakova), Donatellas di Pjetrantonio “Atgriezusies” (tulkojusi Dace Meiere) un Olgas Tokarčukas “Empūzijs” (tulkojusi Ingmāra Balode).

Savukārt bērnu literatūras jaunumu plauktā 2026. gadā gaidīsim košu jaunumu “Aspazija”, kam tekstu gatavo Daina Tabūna, bet ilustrācijas uzzīmējis Aleksejs Naumovs. Jauna grāmata iznāks arī Laurai Jambuševai – stāsti “Būt ģimenei”. Lasīsim arī lietuviešu autora Paula Norviļa “Nerausti lauvu aiz ūsām” un vairākas grāmatas, kas skaidro bērniem dažādas pieaugušajiem pašsaprotamas lietas par veselības jautājumiem: “Vēderraizes”, “Mana mazā Sarkanā grāmatiņa”, “Tavs ķermenis pieder tev”, “Pa lielam un pa mazam” u.c. Savukārt jauniešiem šogad tiks Mersedesas Ronas “Mana vaina” triloģijas pirmās divas grāmatas.

Izdevniecība “Aminori” šogad turpinās lasītājus iepriecināt ar saturiski un vizuāli augstvērtīgām grāmatām.

Viens no pirmajiem iznāks angļu rakstnieka Džona Faulza daļēji autobiogrāfiskais romāns “Daniels Mārtins”, ko tulkojis Ainis Ulmanis. Faulzs latviešu lasītājiem jau labi pazīstams ar romāniem “Burvis”, “Franču leitnanta draudzene” un “Kolekcionārs”.

Igauņu rakstnieka Armina Keomegi neparastais romāns “Debesis” (tulkojusi Daila Ozola) sākas ar sprādzienu lidmašīnā. Ko tu darītu, ja pēkšņi neatcerētos, kas esi un kurp tev jādodas, bet it kā savā somā atrastu tikai trīs lietas: ārzemju pasi, tukšu telefonu un pusmiljonu eiro? “Debesis” ir aizraujošs ceļojums kopā ar galveno varoni uz, iespējams, ne tik tālu nākotni visai melni ironiskā tonalitātē.

“Aminori” apjomīgākais izdevums būs “Viena mūža grāmata. Jānis Peters”,

kura sastādītāja ir Inita Saulīte-Zandere, grāmatas “Elegantā Rīga” autore, grāmatu sērijas “Latvijas vēstures mīti un versijas” redaktore. Grāmatā pēc Jāņa Petera vēlmēm apkopotas dzejnieka, sabiedriskā darbinieka un diplomāta, kā arī viņa laikabiedru atmiņas par dažādos laikos piedzīvoto, Petera esejas, raksti, runas, Latvijas izcilu personību vērtējumi Petera kunga devumam dažādās jomās, kā arī dzejnieka pašrocīgi atlasīta senāko un pēdējos gados sarakstīto dzejoļu izlase “Savu balsi meklējot”. Grāmata būs būtiska kultūrvēsturiska liecība par Jāņa Petera darbību dzejā, literatūrā, kultūras mantojuma saglabāšanā, kino, teātrī, mūzikā, Atmodas procesos, politikā, diplomātijā ar daudzām foto, dokumentālām un tekstuālām liecībām, vienlaikus atgādinot par Latvijas vēstures sarežģītajiem līkločiem 20. gadsimta otrajā pusē. Grāmatas zinātniskais konsultants – vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Dizainere – Rute Marta Jansone.

Prozas cienītājiem “Aminori” piedāvās izcilus tulkotos romānus, kas latviski tapuši ar Eiropas Komisijas programmas “Radošā Eiropa” atbalstu.

Kosts Tahcis ir jaungrieķu klasiķis un novators Grieķijas literatūrā. Viņa nozīmīgāko un slavenāko darbu “Trešā laulība” (1962) tulkojusi Linda Eiduse. Tahča valodai piemīt unikāls, nevaldāmai upei raksturīgs plūdums. Islandiešu rakstnieka Gudberga Bergsona romānu “Gulbis” (1991), kas saņēmis Islandes Literatūras balvu, tulkojis Dens Dimiņš. Ar “Radošās Eiropas” atbalstu iznāks arī ukraiņu dzejnieka Vasila Stusa dzejas krājums “Jautrā kapsēta”, ko atdzejojis Māris Salējs. Vasils Stuss (1938–1985) bija cilvēktiesību aizstāvis, PSRS politieslodzītais, disidents, Ukrainas Helsinku grupas biedrs, cīnītājs par Ukrainas neatkarību 20. gadsimtā. Miris badastreika laikā darba nometnē Urālos. “Jautrā kapsēta” bija dzejnieka trešais krājums, pabeigts 1971. gadā, bet to konfiscēja cenzūra.

Savos dzejoļos dzejnieks atklāj, ka padomju “kapu demokrātija” ir jautra vienīgi ārprātīgā sirreālistiskajās vīzijās vai arī oficiālajā propagandā.

Beidzot iznāks arī Ņujorkas ekscentriskās intelektuāles Franas Lībovicas eseju krājums “Franas Lībovicas lasāmgrāmata” (tulkojusi Jana Bērziņa) un pasaulslavenās performanču mākslinieces Marinas Abramovičas autobiogrāfija “Ejot cauri sienām” (tulkojusi Kārina Pētersone). 

Liels un mazs 2026. gadā plāno izdot aptuveni 20 jaunus nosaukumus, starp tiem latviešu autoru dzeja un proza, arī komiksi, kā arī vairāki jaunumi tulkotās literatūras plauktos bērniem.

Dainas Tabūnas sarakstītā un Anetes Bajāres-Babčukas ilustrētā “Puķu banda” ir emocionāli silts un piedzīvojumiem bagāts vasaras stāsts jaunākā skolas vecuma bērniem. Grāmatas centrā ir četru dažāda vecuma māsīcu draudzība, spēles, noslēpumi un mazi ikdienas “kari”, kas vasaras brīvlaikā izvēršas par lieliem piedzīvojumiem. Stāsts rāda bērnību bez telefoniem – ar klejojumiem, kritieniem, lietu, upēm un brikšņiem.

Grāmata rosina iejūtību gan vienaudžu, gan pieaugušo attiecībās un aicina uz sarunām ģimenē par vecāku bērnību.

Viestura Ķerus trešo grāmatu bērniem “Es meklēju Teodoru” ilustrējusi jaunā māksliniece Laura Lukeviča, un grāmata vēsta, kā zinātkārs Rīgas nomales zēns, kurš aug 20. gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos, iedziļinās apkārtējās dabas vērošanā, meklē sev gudrus skolotājus un pamazām nostājas uz dabaszinātņu profesionālā ceļa.

Grāmata ierindojama dokumentālas prozas žanrā, jo tās pamatā ir reālas autora bērnības atmiņas, tomēr tajā netrūkst arī izdomas,

un Rīgas zēna dzīvē piedalās kāds draugs, vārdā Džeralds, ar kuru būs draudzējušies arī daudzi citi lasītāji – tas ir Džeralds Darels, kas savulaik aprakstīja grāmatā savu bērnību un aizraušanos ar dzīvniekiem.

Ingas Gailes dzejoļu krājums ar Elīnas Brasliņas ilustrācijām “Reiz divas meitenes, mamma un priecīgs dievs” ir drosmīga un emocionāli piesātināta grāmata ģimenēm, pusaudžiem un pieaugušajiem. Turpinot krājumā “Vai otrā grupa mani dzird?” aizsākto konceptu, arī šajā grāmatā dzejniece veido “lasīšanas krustpunktu” starp bērna un pieaugušā pieredzi, krājumā īpaša uzmanība pievērsta ģimenei un skolai kā mūsu laika spriedzes laukiem. Dzejoļos līdzās pastāv niknums un maigums – pusaudžu rūgtums, skolas rutīnas smagums un sarežģītu ģimeņu realitāte savijas ar tuvību, līdzjūtību un ilgošanos pēc brīvības. Šogad gaidīsim arī Andra Akmentiņa dzejas grāmatu “Klātbūtne” ar Kriša Salmaņa ilustrācijām. Dzejnieks krājumam devis paskaidrojumu: rakstīts kopā ar bērniem.

Tātad liela loma ir viņa dēlu, dvīņu Edgara un Bruno, dzīvei, viņu augšanai, mājas un skolas ikdienai.

Komiksu plauktā gaidīsim jaunumu no Lotes Eglītes un Elvīras Beķeres. Animācijas scenāriju profesionāles Lotes un dzīvelīgi jestro zīmējumu autores Elvīras komikss “Meldra un negantie kaimiņi” stāsta par divām māsīcām, lielāko – Meldru un mazāko – Esteri, kas kopā pavada vasaru pie vecvecākiem. Apkārt mīt arī kaimiņi, kuru spilgtie raksturi, paradumi un aizvadītās jaunības atmiņas veido starp viņiem ne mazāk spilgtas šābrīža attiecības.

Jaunu komiksu sagaidīsim arī no rakstnieces Luīzes Pastores un ilustratores Svena Neilanda. Aizstājot cilvēkus ar suņu ģimenes tēliem, komikss “Te tu esi!” atveido smagu ģimenes traģēdiju – dēla zaudēšanu, kas skatīta no jaunākā brāļa viedokļa. Priekšstatu par nemirstīgo dvēseli, kas nepamet pasauli, autore iemieso tauriņa tēlā, bet mazajam brālim ļauj kļūt par lielā brāļa futbolbumbas mantinieku tiešā un pārnestā nozīmē.

Komikss rāda zēnu pasaules jūtīgo pusi, kura mēdz būt iekšupvērsta – no ārpuses ne vienmēr viegli nolasāma.

Svena Neilanda  krāsainais un izteiksmīgais figūru zīmējums un stilizācija ļauj atveidot zēnu drosmīgu un jautru, vienlaikus atklājot viņā no ārpuses it kā nepamanāmos pārdzīvojumus, iekšējo dialogu un emocionālās pretrunas.

Inese Zandere 2026. gadā sola jaunu bilžu grāmatu. Dzejoļu ciklā “Ceļojums ar pieturām” īsos pantos un atraktīvos tēlos iedzīvinātas Eiropas galvaspilsētas – tās visas apceļo kāds, kurš beigās atgriežas mājās, Rīgā. Lielajām, ikoniskajām pilsētām – Londonai, Parīzei, Romai jau gadsimtu gaitā izveidojušies savi simboli un leģendas, kas ir tik pazīstami kā suvenīru magnētiņi. Taču šī bilžu grāmata rāda un rada vēl virkni citu simbolu –

arī tām Eiropas pilsētām, kuras nav tik lielas, tik populāras, turklāt tie iemiesojas atraktīvos, draiskulīgos personāžos.

Grāmatas mākslinieci Aleksandru Rundi pilsēta vienmēr piesaistījusi kā dzīvs organisms, un viņas debijas grāmata “Ko darīt, ja esi kails pilsētā” kļuva par 2024. gada Boloņas “Ragazzi” balvas laureāti kategorijā “Opera Prima.” Sapludinot visiem zināmos pilsētu tēlus ar dzejoļu humoru un neparastajiem varoņiem, māksliniece veido savus vizuālos stāstus, kas padara katru pilsētu dzīvu.

Tiem, kas vēl tikai mācās lasīt tiks vēl kāds Ineses Zanderes jaundarbs – grāmata “Skaidu pasakas” ar mākslinieces Gundegas Muzikantes ilustrācijām. Grāmata stāsta par meiteni, kas vēlas noskaidrot savas saknes – gan metaforiskā, gan burtiskā nozīmē. Viņa ir ēveļskaida Evelīna no Kokpils, viņas māmiņa ir ēvele, bet tētis, kurš devies projām pasaulē veikt kādu ļoti nozīmīgu darbu, ir gluds un stiprs dēlis.

Evelīnas mērķis ir sastapt savu tēti un uzzināt, no kāda koka viņa cēlusies.

Ceļojumā Evelīna iepazīst citus koka ļaudis – zīmuļus, ko gatavo no alkšņa, liepas, priedes vai ciedra, malkas kluci un sīku sprungulīti, greznās baltās princeses – apses koka ēveļskaidas, ko izmanto tradicionālajiem Ziemasssvētku eglītes rotājumiem, un resnos bluķus, pilsētas varasvīrus. Pieredzējusī un talantīgā ilustratore Gundega Muzikante grāmatās allaž rada jaunu pasauli, kurā katra detaļa kalpo par apstiprinājumu tieši šīs grāmatas piedāvātajai pasaules kārtībai un ticamībai.

Šogad īpašs notikums arī kluso grāmatu cienītājiem, jo 2026. gadā izdevniecība sola izdot Anitas Rupeikas grāmatu “Labrīt, mammu!”. Tā ir klusā grāmata jeb bilžu grāmata bez teksta, stāsts tiek izstāstīts tikai ar attēlu palīdzību. Tā uztverama ikvienam, neatkarīgi no vecuma vai valodas, jo lasītājs pats veido stāstu saviem vārdiem. Klusās grāmatas rosina iztēli un paplašina lasīšanas pieredzi, mudinot bērnus aktīvi runāt, stāstīt par redzēto. Grāmatā attēlotā mamma kādu rītu paguļ ilgāk, un trīs meiteņu brīvā, radošā rosība mājās notiek bez pieaugušo kontroles. Grāmata runā par klātbūtni, ļaušanos mirklim un spēju saskatīt bērnu radītajā nekārtībā vērtīgo –

tā atgādina, ka kārtību varēs ieviest arī rīt, bet svarīgie bērnības mirkļi pastāv tikai šeit un tagad. 

Tulkotās literatūras plauktus šogad papildinās igauņu autora Anti Sāra (Anti Saar) grāmata “Kā es nekļuvu par rakstnieku” (Kuidas minust ei saanud kirjanikku). Grāmatu ilustrējusi Rūta Briede, no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga, un tā stāsta par vienpadsmit gadus veco Juhanu, iesaukts par Juku, kas vairāk par visu mīl rakstīt. Vai tā būtu haika, piedzīvojumu stāsts, ceļojuma apraksts vai avīžraksts, aforisms vai sporta reportāža – viņam visi žanri šķiet vienlīdz aizraujoši.

Vai ir iespējams kļūt par rakstnieku, ja vienīgais, ko tu raksti, ir bezgalīgi, nepabeigti stāsti?

Tulkotājs Dens Dimiņš no islandiešu valodas iztulkojis Arnara Maura Arngrīmsona (Arnar Már Arngrímsson) grāmatu “Jaunā Solves stāsts” (Sölvasaga unglings). Grāmata stāsta par piecpadsmitgadīgo Solvi, kuru vecāki savu finansiālo problēmu dēļ nosūta uz laukiem pie vecmāmiņas. Atšķirts no telefona un datora, viņš nonāk pasaulē, kuru ienīst un nesaprot.

Solvi pārņem dusmas, pretestība un vēlme pierādīt, ka klišejas par lauku jaukumiem un “labo audzināšanu laukos” uz viņu neattiecas.

Tomēr sastapšanās ar mierīgāku dzīves ritmu un labiem cilvēkiem pamazām sāk viņu mainīt. Darbs trāpīgi un ar humoru attēlo pusaudža iekšējos konfliktus, vientulību un ilgas pēc atzinības.

Savukārt tulkotāja Signe Viška latviešu lasītājiem gatavo vācu autores Tanjas Ešas (Tanja Esch) komiksu “Boriss, Babete un skeletu ballīte” (Boris, Babette und lauter Skelette). Tas ir krāsains, dinamiska humora pilns komikss par draudzību, rūpēm un piederības meklējumiem. Stāsta centrā ir Babete – neparasta būtne ar dzeltenu kažoku, kas mīl viktorīnas, uzkodas un visu, kas viņu spēj pamatīgi nobiedēt. Kad viņas 16 gadus vecais saimnieks uz gadu dodas projām, rūpes par Babeti uzņemas gados jaunākais kaimiņš Boriss. Ikdiena ātri pārvēršas jautrā un haotiskā piedzīvojumā, kurā rūpes par otru prasa daudz pacietības un izdomas. Autores Tanjas Ešas siltā attieksme un asprātība veido spilgtus, ar lasītāja pieredzi viegli identificējamus tēlus.

Šī ir aizkustinoša un vienlaikus smieklīga grāmata, kas rosina domāt par draudzību, pieņemšanu un tiesībām uz laimi.

2026. gadā lasīsim arī bilžu grāmatu tulkojumus. Ingmāra Balode no poļu valodas tulko Artura Gebkas (Artur Gębka),  grāmatu “Tēta pudele” (Butelka taty), kas ir vizuāli spēcīgs un emocionāli niansēts stāsts par bērna pieredzi ģimenē, kurā pieaugušais cīnās ar atkarību. Savukārt Jolantas Pētersones tulkojumā no zviedru valodas lasīsim Lindas Bundestamas (Linda Bondestam), bilžu stāstu “Mana dzīve dzelmē” (Mitt bottenliv). Meksikā, kāda Mehiko ezera dibenā, dzīvo aksolotls – šīs grāmatas galvenais varonis, un rūgteni saldā, ironiskā, eksistenciālu rūpju un vienlaikus cerību pilnā grāmata “Mana dzīve dzelmē” piedāvā neparastu skatījumu uz klimata krīzi.

Izdevniecība “Baltais valis” nu jau sesto gadu turpinās izdot žurnālu bērniem “Baltais Valis”. Kā ierasts, tajā būs lasāmi bērnu literatūras darbu fragmenti, kā arī iespēja iepazīties ar jaunākajām bērnu grāmatām. Vasaras brīvlaikā jau trešo reizi žurnāls aicinās bērnus piedalīties lasītveicināšanas akcijā “Es lasu šovasar”.

Pavisam drīz klajā nāks žurnālistes Solvitas Veldes un psiholoģijas doktores Diānas Zandes kopīgi sarakstītā psiholoģisko stāstu grāmata bērniem “Tava ķepa manā plaukstā” ar mākslinieces Unas Leitānes ilustrācijām. Grāmata veltīta mīļdzīvnieku saimniekiem un tiem, kuri par tādiem sapņo kļūt.

Līdzās stāstiem mazie lasītāji kopā ar vecākiem varēs izlasīt arī Diānas Zandes vērtīgos padomus.

Šogad iznāks arī mākslinieces Signes Ērmanes veidotā komiksu grāmatiņa “Minka un Pinka”, kas paredzēta pašiem mazākajiem lasītājiem un vēstīs par kaķenītes Minkas un sunīša Pinkas ikdienas piedzīvojumiem. Abi komiksa varoņi lasītājiem jau pazīstami no žurnāla “Baltais Valis” lappusēm. Solvita Velde un māksliniece Dace Krēsliņa strādā pie grāmatas “Garšīgie stāstiņi” otrās daļas, kur turpināsies kaķenītes Koko aizraujošo augļu, dārzeņu un ogu izpētes ceļojumu.

Lasītāju vērtējumam tiks nodota arī lietuviešu rakstnieces Jurgas Viles un mākslinieces Linas Sasnauskaites kopīgi radītā bilžu grāmata “Hameleona sapņi”, kas ieguvusi vairākas starptautiskas balvas. Savukārt lielākiem lasītājiem izdevniecība piedāvās poļu autores Elizas Pjotrovskas aizraujošo un krāšņi ilustrēto grāmatu “Kapibara Barbara”, kas stāsta par jaukās kapibaras sevis meklējumiem visdažādākajās jomās – no baleta līdz pat biznesam.

“Baltais valis” sola turpināt izdot arī ukraiņu autoru darbus.

Šī gada plānos – Oleksija Kovalenko populārzinātniskā grāmata “Planēta ķepās”, kurā varēs uzzināt un izpētīt, kā dzīvnieki spēj rūpēties par apkārtējo vidi un dabu – nereti pat labāk nekā cilvēki. Īpaša nodaļa grāmatā veltīta arī pasaules lielākajiem dzīvniekiem – vaļiem.

2026. gadā izdevniecība “Neputns” turpinās kultūras mantojumam veltīto sēriju “Mākslas pieminekļi Latvijā” ar Mārītes Putniņas pētījumu par sakrālo arhitektūru un mākslu vēsturiskajā Kuldīgas rajonā. Sērijas māksliniece Inta Sarkane. Gada pirmajā pusē pie lasītājiem nonāks arī komponista Andra Dzenīša esejas “Es esmu. Manis nav.”; dizainers Klāvs Priedītis.

Ģimenes psiholoģijas centrs “Līna” 2026. gadā turpinās papildināt psiholoģijas un veselībai veltītās literatūras plauktus. Šogad pie lasītājiem nonāks vairākas grāmatas, kas palīdzēs iepazīt un izprast iekšējo pasauli tās dažādajos aspektos.

Eleinas Kārnijas Gibsones “Izproti savas ģimenes sistēmu” (Elaine Carney Gibson “Your Family Revealed”) būs ceļvedis ģimenes stāstu, uzskatu un attiecību modeļu atšifrēšanai. Grāmata piedāvā iespēju ieskatīties pagātnē, apzinoties, ka to nevaram izmainīt, un piešķirt nozīmi un paņemt sev to, kas mūs var stiprināt, lai ar lielāku sapratni, skaidrību un atbildību veidotu savas attiecības un ģimenes sistēmu nākotnē. No angļu valodas tulkojusi Agnese Filipe

Sāras Okvelas Smitas “Audzēt uzmanību” (Sarah Ockwell-Smith “Raising Attention”) būs atbalsta ceļvedis vecākiem un aprūpētājiem, kas audzina bērnus ar UDHT (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumu) un eksplozīvu uzvedību, kas bieži ir ļoti vientuļa un izaicinoša pieredze.

Sāra Okvela Smita savā grāmatā ar lielu iejūtību pret šo bērnu vecākiem skaidro šādas uzvedības cēloņus, dalās savā personiskajā pieredzē un sniedz praktiskus ieteikumus,

kas par spīti grūtībām ļauj visiem bērna dzīvē iesaistītajiem piedzīvot piepildītākas attiecības un vairāk miera. No angļu valodas tulkojusi Ilze Lasmane.

Psihoterapeits neveic cilvēka dvēseles dziedināšanu, tā vienkārši notiek. Pētera Burkīna grāmata “Dziedināšana ir telpa. Par psihoterapijas mākslu” (Peter Bourquin “Heilung ist ein Raum”)  parāda, kā speciālists, kas cilvēkam ir līdzās, var radīt vidi, kas dziedināšanos veicina un padara iespējamu. No vācu valodas tulkojusi Ieva Dibeliusa.

Kā vajadzība izpatikt liek mums pazaudēt sevi un kā rast ceļu atpakaļ stāstīs Dr. Ingrīdas Kleitones “Izpatikšana” (Dr. Ingrid Clayton “Fawning”). Arvien biežāk mūsdienu psiholoģijā blakus trīs ierasti zināmajām traumas reakcijām – cīnīties, bēgt, sastingt (Fight, Flight, Freeze), tiek minēta ceturtā – izpatikt (Fawn).

Grāmatā skaidrots, kas ir šī reakcija, kādēļ tā rodas un kā traumas sekas pārvarēt,

lai dzīvotu pilnvērtīgāku un veselīgāku dzīvi. No angļu valodas tulkojusi Agnese Filipe.

2026. gadā plānots izdot arī grāmatu par emocionālo ēšanu un to, kā emocijas nosaka to, ko mēs ēdam. Kornēlijas Fīčtlas “Food Feelings” no vācu valodas tulko Lauma Lesiņa.

Izdevniecības Helios 2026. gadā sola daudz intriģējošu papildinājumu ne vien daiļliteratūras, bet arī populārzinātniskās literatūras plauktos. Visus gada jaunumus izdevniecība nav gatava atklāt, bet daži nosaukumi jau zināmi un droši pievienojami izlasāmo grāmatu sarakstam.

Šogad visi Huana Gomesa Hurado romāna “Sarkanā karaliene” lasītāji varēs turpināt ceļojumu triloģijas līkločos, jo izdevniecība Helios plāno izdot ne vien otro, bet arī trešo šīs sērijas grāmatu (“Loba Negra”, “Rey Blanco”). Ne mazāk aizraujošas būs grāmata par mafijas pirmsākumiem un vēsturi (Ryan Gingeras “Mafia: A Global History”), kā arī par moderno prātu un apziņas paplašināšanu (Mike Jay “Psychonauts: Drugs and the Making of the Modern Mind”). Savukārt Zojas Blaski (Zoe Baskey) grāmata “Motherkind” pievērsīsimies tādām tēmām kā mātbūšana, aktualizējot rūpes par pašu mammu.

No izdevniecības “Helios” šogad gaidiet grāmatu par veidiem, kā sadzīvot ar uzmanības deficīta sindromu (Jessica Mccabe “How to ADHD; An Insider’s Guide to Working with Your Brain (Not Against It)”), kā audzēt pašpārliecinātību (Roxie Nafousi “Confidence”) un kā sapņot atvērtām acīm (Simon Squibb “What’s Your Dream?”). Savukārt apdomāt modernās dzīves ietekmi uz mūsu paradumiem mudinās Paula Teilora (Paul Taylor) “Death by Comfort: How Modern Life Is Killing Us and What We Can Do About It”.

Izdevniecības gada plānā arī populārā ārzemju daiļliteratūra –

Ešlijas Postonas (Ashley Poston) romāns “The Seven Year Slip”, kā arī Holivudas zvaigznes Rīzas Viterspūnas (Reese Witherspoon) visai pretrunīgi vērtētais trilleris  “Gone Before Goodbye”. Biogrāfiju cienītājus savukārt iepriecinās pasaules fenomena Ozija Osborna (Ozzy Osbourne) biogrāfija “Last Rites”.

Fantāzijas un fantastikas cienītāji arī 2026. gadā var gaidīt daudz intriģējošu jaunumu no izdevniecības “Prometejs”.

Ankhas-Morporkas drošsirdīgo sardzinieku piedzīvojumi turpināsies arī šogad, un jau drīzumā pie lasītājiem Terija Pračeta romāns “Bruņojušies” Māras Poļakovas valodas piruetēs. Kima Stenlija Robinsona “Nākotnes ministrija” Dinas Kārkliņas tulkojumā uzskatāmi parādīs, cik precīzi fantastikas autori spēj prognozēt nākotni –

liela daļa no 2019. gadā sarakstītā darba autora piedāvātajām idejām cīņai ar globālo sasilšanu lielākā vai mazākā mērā jau tiek realizētas.

Latviešiem kā detektīvliteratūras cienītājiem ir pēdējais laiks iepazīt arī Hariju Drēzdenu. Ar Džima Bučera “Vētras fronti” Ulda Šēna tulkojumā aizsāksim populārākā privātdetektīva–burvja piedzīvojumu sēriju. Savukārt “Fantastikas meistardarbi” sērijā šogad iznāks Arkādija un Borisa Strugacku “Apdzīvojama sala” Arvja Kolmaņa tulkojumā un Filipa K. Dika “Scanner Darkly” Jura Smotrova tulkojumā.

Taču par gada galveno notikumu izdevniecība “Prometejs” sauc vienu no visu laiku izcilākajām kosmiskajām operām –

Dena Simonsa “Hiperions”, kas top Ievas Melgalves tulkojumā.

Izdevniecība Evita arī 2026. gadā turpinās priecēt visas romantiskās sirdis.

Izdevniecības šī gada plānā ir divas Emīlijas Henrijas grāmatas. Jau februārī pie lasītājiem nonāks romāns “Mana laimīgā vieta”, tāpat rakstnieces cienītāji 2026. gadā varēs lasīt arī romānu “Amizants stāsts”. Abi darbi top Santas Andersones tulkojumā.

Vēl šogad lasīsim pirmo Ebijas Himenesas “Daļa no tavas pasaules” tulkojumu latviešu valodā, ko gatavo Dina Kārkliņa. Noteikti būs arī kaut kas romantiskās fantāzijas lasītājiem, bet šo izdevniecība pagaidām patur noslēpumā.

Valodu māja 2026. gadā tupinās darbu pie jau iesāktajiem projektiem un plāno pabeigt un izdot lietuviešu rakstnieces Gabijas Grušaites grāmatu “Sēnes sapnis” (“Grybo sapnas”).

Vēl izdevniecībā šobrīd norit darbs pie diviem apjomīgiem mācību līdzekļiem, kurus paredzēts izdot jau 2026. gadā,

proti, “Norvēģu valodas gramatikas grāmata” un “Latgaliešu valoda iesācējiem” mācību grāmata, kas paredzēta valodas apguvējiem bez latviešu valodas priekšzināšanām. “Valodu mājas” plānos arī vairāki citi grāmatu projekti – Federiko Falopas grāmatas “#NAIDS. Kā pretoties vārdu vardarbībai” (“#Odio. Manuale di resistenza alla violenza delle parole”) Aivara Vaivoda tulkojumā no itāliešu valodas un Marijas Dzeislas otrais dzejas krājums “Kod nakod”.

Izdevniecība “Orbīta” šo gadu iesāks mierīgi – februāra noslēgumā klajā nāks Igauņu mūsdienu dzejas antoloģija “man pietiks ar latviju” Guntara Godiņa atdzejojumā un Ļeva Rubinšteina dzejas krājums “Tas esmu es” Kārļa Vērdiņa atdzejojumā. Savukārt vasaras beigās plānots izdot Andra Kalnozola jauno romānu “Zobi”.

Interneta žurnāla “Punctum” apgāds šogad plāno izdot vairākas dzejas grāmatas, kā arī vienu romānu. Marta sākumā gaidāms Ivara Šteinberga ģimenes vēsturei veltītais dzejoļu krājums “Lielais sprādziens”. Savukārt tuvāk vasarai solās iznākt divas atdzejas grāmatas – Oušena Vonga “Nakts debesis ar izejas brūcēm”, ko tulkojuši Linda Mence un Ivars Šteinbergs, un Oksanas Maksimčukas “Klusā pilsēta” Laura Veipa latviskojumā.

Šobrīd pie leģendārās amerikāņu dzejnieces Odrī Lordes dzejas izlases strādā Katrīna Rudzīte, bet Arvis Viguls atdzejo noslēpumaino vācu autoru Pēteru Huhelu.

Tikmēr Linda Mence jau ir iztulkojusi Leonoras Karingtones sirreālo romānu “Dzirdes radziņš”, savukārt Lauris Veips pabeidzis darbu pie otrā dzejoļu krājuma. Nupat nosauktās četras grāmatas iecerēts izdot rudenī, bet par tālāko vēl grūti spriest.

Izdevniecība “Ascendum” gadu iesāks ar projekta “My First Year Too” grāmatu “Arī mans pirmais gads: jauno vecāku stāsti”. Ilustrācijām bagātajā izdevumā būs apkopoti īstu vecāku pieredzes stāsti par pirmo gadu vecāka lomā. Projekta autores ir Agra Lieģe-Doležko, Elīna Brasliņa un Elīna Bērziņa, un grāmatā būs apkopoti gandrīz 100 vecāku pieredzes stāsti. Grāmata vienlaikus izgaismos tēmas, kas caurvij šodienas vecākbūšanu – grūtības vienlīdzīgi sadalīt mājas pienākumus, kopābūšanas prieku un sociālo izolētību –, un piedāvās mierinājumu un kopienu. Grāmatas dizainu veido Anete Bērziņa, plānots, ka pie lasītājiem tā nonāks pavasarī.

Vēl viens liels notikums būs prozas tulkojumu sērijas atklāšana, kas gaidāma gada vidū.

Sērijā tiks izdotas grāmatas, kas skar latviski pieejamā literatūrā maz pārrunātas tēmas un pieredzes – darba tiesību, dabas un dzīvnieku aizsardzības, kā arī industrializācijas jautājumus, kvīru, arī transpersonu, cilvēku ar invaliditāti, sieviešu un imigrantu skatupunktus. Pirmajā sērijas gadā pie lasītājiem nonāks asprātīgais un melanholiskais nīderlandiešu autores Jentes Posthumas darbs “Par ko es labāk nedomāju” Dena Dimiņa tulkojumā un somu autora Pajtima Statovci grāmata “Dienvidslāvija manam kaķim” Guntas Pāvolas tulkojumā.

Ar 2026. gada plāniem dalās arī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kas šim gadam gatavo vairākus vērienīgus, vērtīgus un intriģējošus jaunumus.

G. F. Stendera alķīmijai veltītais manuskripts “Clavis magiae” (1794) (“Maģijas atslēga”), kas saglabājies rokrakstā vācu valodā, ir tapis Eiropas apgaismības laikmeta izskaņā. Tas ir viens no pēdējiem paša G. F. Stendera mūža darbiem, kas atklāj, ka viņš alķīmiju uztver arī kā garīgu nodarbošanos, kas padziļina izpratni par dabu, Dievu un sevi pašu.

Šogad apgāds plāno izdot manuskripta pirmpublikāciju latviešu un vācu valodā, kuru papildinās zinātniski komentāri un ilustrācijas.

Kolektīvā monogrāfija “Latviešu literatūra 2016–2024” Arta Ostupa sastādījumā turpinās iepriekšējās šāda veida grāmatas – “Latviešu literatūra “2000–2006” un “Latviešu literatūra “2007–2015”. Izdevums ir jaunāko tendenču pārskats un skaidrojums, tas apvienos pētnieku un kritiķu redzējumu, raisot padziļinātas sarunas par latviešu literatūras formu, saturu un reprezentāciju citās mākslas jomās. Autori: Zanda Gūtmane, Anda Kuduma, Ilze Jansone, Zita Kārkla, Ivars Šteinbergs, Artis Ostups, Ilva Skulte, Ieva Melgalve, Elīna Reitere, Līga Ulberte, Linda Mence, Signe Raudive.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts plāno turpināt sēriju “Studia humanitarica”, kurā tiek izdoti jaunākie humanitāro zinātņu pētījumi, kas balstīti nesen aizstāvētos promocijas darbos. Šogad klajā nāks Kitijas Balcares monogrāfija par ekoteātra attīstību Latvijā un

Annas Elizabetes Griķes monogrāfija, kuras fokusā ir Latgales pierobežas iedzīvotāju saglabātā, pārmantotā un piekoptā tautas dievbijība.

Latviešu folkloras krātuvē (LFK) glabājas lielākā latviešu ucināmo dziesmu kolekcija. Tie ir nelieli, ritmiski teksti, ko pieaugušais skaita vai dzied vienkāršā melodijā un ko pavada kustības: spēles ar bērna pirkstiem, rokām, kājām, kutināšana un paijāšana, bērna šūpošana uz ceļiem vai kājām. Šogad plānots izdot Unas Smilgaines sastādīto grāmatu “Jājam, jājam mēs ar zirgu. Ucināmās dziesmas un panti Latviešu folkloras krātuves kolekcijās”, kurā būs LFK teksti no visiem ucināmo dziesmu tekstiem, nošu materiāli, kā arī pētnieces priekšvārds un komentāri.

Tāpat pie lasītājiem nonāks arī rakstu krājums Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā gaidāmajai izstādei “Pastaiga cauri laikam. Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā”, horeogrāfa, dejas pētnieka un pasniedzēja Harija Sūnas nepublicētā grāmata “Latviešu deja”, kā arī starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” numuri.