Valsts kontroles revīzija atklāj krīzi slimnīcu finansējumā un darbībā
Valsts kontroles nesen veikta padziļināta revīzija Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir atklājusi satraucošu un daudzslāņainu problēmu kopumu, kas skar slimnīcu finansēšanu un darbības efektivitāti. Konstatēts, ka ik gadu vairāk nekā 700 miljoni eiro, kas veido gandrīz 40% no veselības aprūpes budžeta, tiek novirzīti, lai uzturētu vēsturiski izveidotu un arvien vairāk sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis lai nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Šī situācija rada dziļu vilšanos un neizpratni par līdzekļu efektīvu izlietojumu, īpaši ņemot vērā, ka slimnīcu skaits ir audzis līdz 41, un dažādos līmeņos esošo pakalpojumu kvalitāte un saturs būtiski atšķiras. Revīzijas slēdziens ir skarbs – esošā sistēma darbojas kā dārga “butaforija”, kas nespēj efektīvi kalpot sabiedrības interesēm.
Novecojuši tarifi un netaisnīga finansējuma sistēma
Viena no galvenajām problēmām ir novecojušie slimnīcu tarifi un pašreizējais finansēšanas modelis, kas ir gan sarežģīts, gan iekšēji netaisnīgs. Lai gan kopš 2011. gada tiek ieviesta starptautiski atzītā ar diagnozēm saistīto grupu (DRG) pakalpojumu apmaksas sistēma, kur samaksa tiek noteikta atkarībā no pacienta ārstēšanas gadījuma sarežģītības, tā joprojām darbojas tikai daļēji. Slimnīcas saņem apmaksu 16 dažādos veidos, un daudzi tarifi ir novecojuši vai matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam. Šī sistēma visnetaisnīgāk skar divas augstākā līmeņa slimnīcas – Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu –, kurās hospitalizē 40% pacientu un sniedz sarežģītus pakalpojumus. Piemēram, 2025. gadā Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai finansējums samazināts par 12,7 miljoniem eiro, bet Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai – par 6,8 miljoniem eiro. Savukārt slimnīcām ar nelielu pacientu plūsmu fiksētais uzņemšanas nodaļu finansējums nodrošina stabilus ienākumus, radot iekšēju netaisnību sistēmā un kavējot veselības aprūpes un pakalpojumu attīstību tur, kur ir visvairāk pacientu. Rezultātā notiek šķērssubsidēšana, kur slimnīcu pamatpakalpojumus faktiski sedz ar ambulatoro pakalpojumu finansējumu.
Neskaidrība un formāla normu izpilde
Papildus tam slimnīcas strādā nepārtrauktā neskaidrībā, jo līgumi par tekošā gada finansējumu tiek grozīti pat katru mēnesi. Nav izsekojams, vai neizlietotie līdzekļi tiek novirzīti prioritārām pacientu vajadzībām vai vienkārši pakalpojumiem, ko slimnīca spēj sniegt. Sistēmas sarežģītība rada ērtu pamatu pārmaiņu neveikšanai, jo “nevienu jautājumu nevar sakārtot, kamēr nav atrisināti visi pārējie”. Ne caurspīdīgums paver iespēju dalīt ierobežoto finansējumu bez skaidriem kritērijiem.
Sadrumstalotais slimnīcu tīkls un speciālistu trūkums
Kopš 2016. gada, sadarbībā ar Pasaules Banku izstrādātie priekšlikumi slimnīcu tīkla pakāpeniskai optimizācijai līdz 2025. gadam nav īstenoti. Pat vairāk, 2018. gada reforma nemazināja slimnīcu skaitu, bet gan palielināja to līdz 41. Formālais slimnīcu dalījums pa līmeņiem (no I līdz V) praksē nestrādā, jo pastāv neskaitāmi izņēmumi un pielāgošanās katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Tas nozīmē, ka pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kurā attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, lai gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams. Valsts kontrole norāda, ka arī saistošas prasības noteiktu pakalpojumu sniegšanai slimnīcām nav noteiktas, kā rezultātā pakalpojumu kvalitāte atšķiras. Tāpat nav ieviesta kvalitātes rādītāju vērtēšana, ko bija plānots sasaistīt ar finansējumu. Revīzijā konstatēts, ka visu līmeņu slimnīcas kopā nespēj nodrošināt vairāk nekā pusi no uzņemšanas nodaļās nepieciešamajiem speciālistiem, lai gan tas vērtēts viena mēneša griezumā, tendence ir satraucoša. Lielu daļu dežūru nodrošina rezidenti un stažieri, kamēr sertificētu speciālistu trūkums saglabājas. Revidenti atklājuši arī “neiespējamas situācijas”, piemēram, nesertificēts ķirurgs dokumentos norādīts dežurējam 452 stundas mēnesī četrās slimnīcās, bet neonatologs vienlaikus uzrādīts dežurējam divās Latvijas vietās. Šādi dati liecina par formālu normu izpildi, kas neuzlabo pacientu drošību.
Neefektīvais uzņemšanas nodaļu tīkls un dubultās izmaksas
Trūkst arī pamatojuma plašajam uzņemšanas nodaļu tīklam, kura kopējais finansējums gadā sasniedz ap 100 miljoniem eiro, bet kura izveidē nav ņemta vērā faktiskā pacientu plūsma. No fiksētā maksājuma atkarīga divu zemāko līmeņu slimnīcu eksistence, veidojot 45-48% no to valsts finansējuma, tomēr to uzņemšanas nodaļās nonāk tikai 6% no visiem uzņemtajiem pacientiem. Kamēr neatliekamās palīdzības brigādes IV līmeņa slimnīcās ieved 16 līdz 36 pacientus dienā, atsevišķās zemāko līmeņu slimnīcās tie ir pat viens pacients 20 dienās. Viena zemākā līmeņa slimnīcas uzņemšanas nodaļa valstij ik gadu izmaksā vidēji 850 000 eiro. Interesanti, ka steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, kas līdz 2019. gadam pastāvēja zemākā līmeņa slimnīcās, turpina darboties, nodrošina plašāku pakalpojumu klāstu, bet izmaksā mazāk – vidēji 350 000 eiro gadā. Tas skaidri parāda, ka, nomainot nosaukumu un statusu, izmaksas palielinātas par 2,5 miljoniem eiro gadā, nemainot pakalpojuma saturu.
Ieteikumi un nākotnes perspektīvas
Valsts kontrole ir sniegusi Veselības ministrijai piecus ieteikumus, kurus ieviešot ne vēlāk kā 2029. gadā, ir cerība sakārtot slimnīcu tīklu, lai pacienti saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus. Ieteikumi paredz pārskatīt uzņemšanas nodaļu tīklu, nodrošinot pilnu speciālistu komandu pieejamību, kā arī plānot slimnīcu pakalpojumus, sasaistot pieejamo finansējumu ar pakalpojumu kvalitāti. Tāpat slimnīcas saņems taisnīgu samaksu, ņemot vērā pacientu ārstēšanas gadījumu sarežģītību. Lai gan Veselības ministrs Hosams Abu Meri atzīst problēmas un sola pārmaiņas, viņš norāda, ka pārmaiņām pretojas pašvaldības un slimnīcu vadība. Lai situāciju uzlabotu, nepieciešami skaidri politiskie lēmumi un būtiskas pārmaiņas gan slimnīcu tīkla struktūrā, gan finansēšanas sistēmā.