Galvenā problēma slimnīcās Latgalē ir speciālistu trūkums, secinājis veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”), apmeklējot slimnīcas Ludzā, Krāslavā, Preiļos un Līvānos. Kā vienu no risinājumiem viņš minēja kadru pārdali tur, kur pieprasījums ir lielāks. Ja šis plāns nostrādās, varētu samazināties rindas pie speciālistiem. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka slimnīcu tīkla reforma neietekmēs medicīnas pakalpojumu pieejamību reģionos.
Speciālistu trūkums ir viena no galvenajām problēmām ne tikai reģionā, bet visā Latvijā – tas bija viens no galvenajiem jautājumiem, par kuriem veselības ministrs diskutēja ar Latgales slimnīcu vadītājiem.
Ludzā norādīja, ka pagaidām atsevišķi speciālisti ierodas tikai uz laiku, galvenokārt kā dežūrārsti, taču pēdējos gados nav bijis gadījumu, kad ārsti izvēlētos pārcelties uz dzīvi Austrumlatvijā un strādāt pastāvīgi. Ne valsts atbalsta programmas, ne pašvaldību centieni ieinteresēt speciālistus līdz šim nav devuši cerētos rezultātus.
Preiļos atzīmēja, ka šobrīd visi speciālisti ir nokomplektēti, tomēr vienu mēnesi nestrādāja dzemdību nodaļa, jo divi speciālisti atradās uz slimības lapas. Paredzēts, ka no pirmdienas viņi atgriezīsies darbā un nodaļa atsāks darbu.
Kā vienu no risinājumiem, lai samazinātu rindas pie speciālistiem un uzlabotu pakalpojumu pieejamību reģionos, veselības ministrs piedāvāja elastīgāku ārstu pārdali starp slimnīcām.
Abu Meri norādīja: “Runājam slimnīcās arī par to, ja redzi, ka tev nav liels iedzīvotāju skaits, un tev ir speciālisti, un tu neattīsti to pakalpojumu, tad varbūt labāk to speciālistu iesaistīt citā novadā vai citā slimnīcā ar pacientiem un sadarboties kopā. Mēģināsim arī stiprināt to sadarbību starp slimnīcām. Piemēram, šajā gadījumā Preiļi, Krāslava un Ludza labāk sadarbotos ar Rēzekni un ar Daugavpili, mēs uz to strādājam.”
Tomēr daudz jautājumu saistīti ar topošo slimnīcu reorganizāciju. Ministrijā uzsvēra, ka neviena slimnīca netiks slēgta un tās turpinās sniegt visus līdzšinējos pakalpojumus. Arī slimnīcu vadītāji norādīja, ka būtiskas pārmaiņas pagaidām nav gaidāmas, taču būtu nepieciešams samazināt birokrātisko slogu. Tie ir piedāvājumi no slimnīcu puses.
Piemēram, ja Ludzā uz laiku nav pieejams ķirurgs, viņa valsts kvotas varētu nodot, piemēram, traumatologam. Pretējā gadījumā daļa kvotu netiek izmantota, un nākamajā gadā valsts tās var uzskatīt par nevajadzīgām un slimnīca zaudēs naudu. Līdzīgu piemēru esot daudz, norādīja slimnīcu vadītāji, paužot cerību, ka reģionālo slimnīcu balss tiks sadzirdēta.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu