Izstādes atklāšana un tēma
Šodien, 31. janvārī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) durvis vēra jaunā izstāde “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā”, kas apmeklētājus aicina uzsākt ceļojumu laikā uz 20. gadsimta pirmajām desmitgadēm. Kā informē portāls jauns.lv, izstāde sniegs ieskatu latviešu rakstnieku un mākslinieku pieredzē un skatījumā uz pilsētu, īpaši fokusējoties uz Rīgu, Berlīni un Parīzi. Ekspozīcija būs skatāma līdz 26. jūlijam.
Šī laikmeta kultūrā pilsēta kļuva par vienu no nozīmīgākajām moderno kultūras telpām, un izstāde atspoguļo, kā latviešu modernisti šo dinamisko vidi uztvēra un interpretēja savos darbos. Tolaik mākslinieki un rakstnieki bieži vien sevi dēvēja par “flanieriem” un “flanierēm” – nesteidzīgiem pilsētas vērotājiem, kas savos darbos iemūžināja moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, kā arī pilsētas skaņas un ritmu. Apmeklētāji varēs izbaudīt laikmeta noskaņu un izpētīt tā vizuālo valodu caur dažādiem eksponātiem.
Latviešu modernisti Rīgā, Berlīnē un Parīzē
Izstāde aicina sekot latviešu rakstnieku un mākslinieku pieredzei trijās nozīmīgās Eiropas pilsētās. Rīgā pilsētvides tēlojumi variējas no krāšņi izgaismotiem skatiem līdz pat nomaļāku rajonu strādnieku un staiguļu atveidojumam Aleksandra Čaka un Austras Skujiņas dzejā. Berlīne iedvesmoja rakstnieku Linardu Laicenu un tēlnieku Kārli Zāli, kurš kopā ar citiem izdeva pirmo avangardisko latviešu mākslas žurnālu “Laikmets”. Parīze, kas pirms Pirmā pasaules kara bija Gustavs Šķilters un Jāzeps Grosvalds, pēc kara piesaistīja jaunus māksliniekus un rakstniekus, piemēram, Andreju Kurciju ar dzejoļu ciklu “Barbars Parīzē”.
Šī izstāde ir unikāla ar to, ka tā pirmoreiz Latvijas kultūrā plašāk pēta flanērisma fenomenu gan literatūrā, gan mākslā. Ekspozīcijā apskatāmi dažādi mākslas darbi, dzejas teksti, iespieddarbu oriģināli, fotogrāfijas un video materiāli no tādiem māksliniekiem kā Kārlis Zāle, Jāzeps Grosvalds, Aleksandrs Čaks, Ludolfs Liberts, Andrejs Kurcijs, Lūcija Zamaiča, Gustavs Šķilters un daudziem citiem. Tas viss atklāj, kā latviešu modernisti izjuta pilsētu un moderno urbāno vidi.
Izglītības programma un pasākumi
Papildus pašai ekspozīcijai, muzejs piedāvā arī plašu izglītības programmu. Visa izstādes norises laika skolēniem būs pieejama nodarbība “Pilsētas pastaiga – flanēra dzejas burtnīca”, kas palīdzēs iedziļināties pilsētvidē un radīt savu vizuālo dzejas burtnīcu. Nodarbības cena ir astoņi eiro no skolēna, un nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.
1. februārī muzejā notiks tikšanās un pastaiga ar ekspozīcijas radošo komandu, literatūrzinātniekiem un dzejniekiem, lai kopīgi izzinātu pilsētas, literatūras un mākslas attiecības 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs. Savukārt 19. februārī paredzēts senioru rīts kopā ar mākslinieci un muzejpedagogu, lai nesteidzīgā atmosfērā aplūkotu izstādi.
Laikmeta liecības un mākslas darbi
Izstādē apmeklētāji varēs iepazīties ar laikmeta sociālajām un kultūras pārmaiņām, atklājot, kā latviešu modernisti atspoguļoja un interpretēja mainīgās urbānās vides iespaidus un dinamiku. Ekspozīcija veidota sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, un tā ir noslēgums projektam “Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā”.
Starp aplūkojamajiem darbiem minami Ludolfa Liberta gleznotie Parīzes nakts skati, Jāņa Tīdemaņa pilsētnieku pūļa ainas, Ādolfa Zārdiņa fantāzijas, kā arī Kārļa Padega grafika un Valtera Benjamina piezīmes par Daugavmalas tirgu. Grafiskās kompozīcijas, piemēram, Niklava Strunkes vāka grafika Lūcijas Zamaičas neizdotajai grāmatai “Mūra apkampienos”, un Aleksandra Beļcovas “Pašportrets cepurē ar zilu malu” ilustrē laikmeta vizuālo valodu.