Publikācijā norādīts, ka Putins ir cilvēks ar “pildspalvu un papīru”, viņam pat nepieder viedtālrunis un viņš nelieto internetu. Diktators vada savu impēriju, izmantojot virkni šifrētu fiksēto tālruņu. Un tas, kamēr citās valstīs ministri koordinē valdības politiku, sazinoties ar komerciālu ziņojumapmaiņas lietotņu viedtālruņos.
“Vai ir pārsteidzoši, ka Krievija, kuru vada šāds tehnofobs, atpaliek no konkurentiem mākslīgā intelekta attīstības sacensībās?” retoriski jautā autors.
Laikraksts “The Times” atsaucas uz Stenfordas Universitātes pētījumu, kurā Krievija ierindota 28. vietā no 36 valstīm, kas tika novērtētas pēc to mākslīgā intelekta nozaru kopējā stipruma. Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna un Indija ierindojās pirmajā, otrajā un trešajā vietā. Pat ievērojami mazākas valstis, piemēram, Luksemburga, Beļģija un Īrija, ierindojās augstāk.
Savā attieksmē pret modernajām tehnoloģijām Putina režīms krasi kontrastē ar padomju līderu politiku – sākot ar Ļeņinu ar viņa vērienīgo elektrifikācijas programmu 20. gs. divdesmitajos gados un beidzot ar patiesi ievērojamajiem pēckara PSRS panākumiem kosmosa izpētē.