Uzņēmēju noskaņojums: Trausls optimisms
Neskatoties uz saglabājošajiem globālajiem izaicinājumiem, Latvijas uzņēmēju vidū joprojām vērojams piesardzīgs, taču tomēr optimisms. Kā ziņo telekanāls TV3, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā šī ir jau trešā reize, kad uzņēmēji kopumā raugās uz nākotni ar pozitīvām domām. Īpaši uzteicams ir fakts, ka kopš 2020. gada jeb kopš COVID-19 pandēmijas sākuma, uzņēmēji pirmoreiz pauž optimistisku noskaņojumu par esošo situāciju un notikumiem pēdējo sešu mēnešu laikā. Šis「trauslais optimisms」tiek vērtēts kā svarīgs signāls ekonomiskajai attīstībai.
Tomēr aiz šī kopējā pozitīvā noskaņojuma slēpjas nopietni šķēršļi, kas kavē pilnvērtīgu biznesa izaugsmi Latvijā. LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” uzsvēra, ka galvenie iemesli, kas rada bažas uzņēmējiem, nav ģeopolitiskā situācija, bet gan divas fundamentālas problēmas: darbaspēka pieejamība un birokrātiskais slogs.
Darbaspēka trūkums kā galvenais bremzējošais faktors
Darbaspēka trūkums ir kļuvis par vienu no akūtākajām problēmām Latvijas tautsaimniecībā. Atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2025. gada trešajā ceturksnī Latvijā bija vairāk nekā 19 000 vakantu darba vietu. Šī situācija ne tikai ierobežo uzņēmumu spēju veikt pasūtījumus un attīstīties, bet arī rada spiedienu uz darbaspēka izmaksām, kas savukārt var veicināt inflāciju. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) savās 2026. gada stratēģiskajās prioritātēs uzsvērusi cilvēkkapitāla attīstību un darba tirgus elastību kā galvenos uzdevumus. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka ir nepieciešamas mērķtiecīgas darbības Latvijai piemērotas migrācijas politikas izstrādē un ieviešanā, lai risinātu prasmju neatbilstību un piesaistītu gan vietējo, gan starptautisko darbaspēku.
Analizējot darba tirgus tendences, redzams, ka darba devēji arvien biežāk ir atvērti starptautiskai darbinieku piesaistei, tostarp no Āzijas, lai nodrošinātu kvalificētu un daļēji kvalificētu darbaspēku. Banku ekonomisti prognozē, ka darbaspēka trūkums joprojām būs galvenais algu kāpuma faktors ilgtermiņā, lai gan pieauguma temps varētu palēnināties. Lai gan iedzīvotāju pirktspēja turpina palielināties, jo algas vidēji aug straujāk nekā inflācija, uzņēmumiem ir jāmeklē risinājumi, kā palielināt produktivitāti, investējot jaunās tehnoloģijās un optimizējot procesus.
Birokrātija – nebeidzama problēma biznesam
Papildus darbaspēka jautājumiem, uzņēmēji kā būtisku šķērsli min arī administratīvo slogu un birokrātiju. Lai gan ir notikušas konferences un diskusijas par birokrātijas samazināšanas iespējām, piemēram, Latvijas Universitātes konferencē “Birokrātija un sabiedrība”, reālas izmaiņas uzņēmējdarbības vidē vēl nav jūtamas. LTRK politikas pamatnostādnes un regulāri dialogi ar valdību liecina par nepārtrauktu centienu uzlabot uzņēmējdarbības vidi, tomēr regulējuma vienkāršošana un deregulācija joprojām ir aktuāla problēma. Eiropas Komisijas vadītāja ir norādījusi, ka Eiropai ir jākļūst uzņēmējdarbībai labvēlīgākai, lai tā spētu konkurēt ar ASV un Ķīnu, taču tas prasa drosmīgus un atbildīgus lēmumus.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 2026. gada darba plānā cita starpā ir paredzēts turpināt darbu pie publisko izdevumu mazināšanas, tai skaitā veicot pasākumus birokrātijas samazināšanai. Tomēr, lai šie pasākumi būtu efektīvi, nepieciešama gan politiskā griba, gan sadarbība starp visām sociālās un ekonomiskās attīstības ieinteresētajām pusēm. Kā norādījis Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, bieži vien pašvaldībām trūkst gan uzņēmības, gan ilgtermiņa vīzijas, lai radītu vidi, kurā vēlas ienākt uzņēmēji, tādējādi kavējot darbavietu radīšanu un reģionu attīstību.
Perspektīvas un izaicinājumi nākotnē
Neskatoties uz pastāvošajiem šķēršļiem, Latvijas ekonomikas prognozes 2026. gadam kopumā ir optimistiskas. SEB banka prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme varētu pārsniegt pat 1,9% gadā. Izaugsmi galvenokārt balstīs investīcijas, eksports un privātais patēriņš. Tomēr ārējās vides nenoteiktība, tostarp ģeopolitiskā situācija un iespējamās tarifu izmaiņas pasaulē, joprojām rada riskus. Lai gan inflācija Latvijā saglabājas augstāka nekā eirozonā, tās pieauguma temps 2026. gadā prognozēts lēnāks. Cenu samazināšanā izšķiroša nozīme būtu lielākai konkurencei, īpaši pārtikas sektorā.
Latvijas Darba devēju konfederācija 2026. gadam noteikusi prioritātes, kas vērstas uz cilvēkkapitāla attīstību, darba tirgus elastību un sociālā dialoga stiprināšanu. Lai gan uzņēmēju noskaņojums ir optimistisks, ir skaidrs, ka nepieciešams gan valsts, gan pašvaldību aktīvs atbalsts, lai pārvarētu darbaspēka trūkumu un birokrātiskos šķēršļus, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu tautsaimniecības attīstību.