Izraēlas armijas raķešu apšaudē ir nogalināti vismaz 30 Gazas iedzīvotāji. Tas ir viens no asiņainākajiem uzbrukumiem kopš oktobrī noslēgtā pamiera.
Gan Izraēla, gan teroristiskā grupējuma “Hamās” pārstāvji turpina vainot viens otru uguns pārtraukšanas nosacījumu pārkāpšanā. Izraēlas armijas raķetes trāpīja pa dzīvojamām mājām un vienu no telšu pilsētiņām.
Izraēlas armijas uzbrukums vairākiem dzīvojamiem objektiem Gazā nāk dienu pēc tam, kad Izraēlas pārstāvji apsūdzēja teroristisko grupējumu “Hamās” pamiera nosacījumu pārkāpšanā.
Slimnīcas Gazā vēsta, ka starp mirušajiem ir divas sievietes un seši bērni.
Svētdien, 1. februārī, ir paredzēts atvērt pirmo robežšķērsošanas punktu ar Ēģipti. Tas tiek uzskatīts par būtisku pavērsienu, kas varētu ļaut desmitiem tūkstošu cilvēku Gazā saņemt tiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada vasarā Izraēlas veiktās ilgstošās Gazas teritorijas blokādes un aktīvā bombardēšana novedusi pie katastrofāla bada, pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma. Starptautiskā genocīda pētnieku asociācija un ANO pārstāvji aicinājuši Telavivas rīcību šajā teritorijā atzīt par genocīdu
Pieaugot Rietumvalstu spiedienam uz Izraēlu, arvien skaļāk izskan aicinājumi atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to paveikušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis, tostarp 11 no 27 Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija. Rudenī Palestīnas valsti atzina Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, kā arī Portugāle un Francija. Šādu valstu soli kritizējusi Izraēla un tās sabiedrotās ASV.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Pirmajā pamiera posmā bija paredzēta “Hamās” sagrābto ķīlnieku un Izraēlā ieslodzīto palestīniešu atbrīvošana, kā arī cilvēku apmaiņa, tostarp bojāgājušo mirstīgo atlieku nodošana. Līdz decembra sākumam apmainīti gandrīz visi šajā posmā paredzētie cilvēki. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu 8. decembrī pavēstīja, ka pamiera otrais posms, kurā paredzēta “Hamās” atbruņošana un Izraēlas karaspēka izvešana no Gazas joslas, varētu sākties jau drīzumā.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu