1. februārī aprit pieci gadi, kopš Mjanmā bruņotie spēki gāza demokrātiski noskaņoto Aunas Sunas Su Či valdību. Drīz pēc tam sākās pilsoņu karš, kurā pret armiju cīnījās plašs opozīcijas spēku loks. Militārais režīms šajā laikā centies rast izeju no starptautiskās izolācijas, meklējot palīdzību arī autoritāro režīmu pārvaldītajās Krievijā un Baltkrievijā. Latvijas Radio uzrunāto ekspertu teiktajā secināms: nekas neliecina, ka tuvākajā laikā šajā Dienvidaustrumāzijas valstī iestāsies miers.
Mjanmā piecus gadus pēc militārā apvērsuma līdz mieram joprojām tālu
- ĪSUMĀ:
- Militārā hunta nāca pie varas Mjanmā 2021. gada 1. februārī.
- Piecu gadu laikā Mjanmas attīstība ir apstājusies; ekonomikā valda krīze.
- Valdošā vara cīnās par savā kontrolē esošo teritoriju saglabāšanu.
- Mjanmas hunta saņēmusi atbalstu no Ķīnas, Krievijas un Baltkrievijas.
- Paredzams, ka pretošanās kustība pret huntu turpināsies.
Mjanmas vēsturē ilgstošs miers nav piedzīvots arī astoņās desmitgadēs kopš Otrā pasaules kara beigām, kas nesa neatkarību šai kādreizējai britu kolonijai. Dažādi nemiernieku grupējumi šajā laikā ir iesaistījušies bruņotos konfliktos ar centrālo varu. Pēdējo sešu desmitgažu laikā valsts attīstību ar īslaicīgiem pārtraukumiem noteica militārā vara. Arī pēc politiskajām reformām 21. gadsimta otrajā desmitgadē pilnībā izskaust armijas politisko ietekmi valstī neizdevās.
Taču pirms 2021. gada 1. februārī notikušā apvērsuma bija cerība, ka valsts virzīsies pa demokrātijas ceļu. 2020. gada novembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās Aunas Sunas Su Či pārstāvētā Nacionālā demokrātijas līga ieguva pārliecinošu uzvaru, saņemot vēl lielāku atbalstu nekā piecus gadus iepriekš notikušajās vēlēšanās. Apvērsums notika dienā, kad vajadzēja sanākt jaunā sasaukuma likumdevējam.
Mjanmas ekonomika ir dziļā bedrē
Drūmu ainu par stāvokli šajā Dienvidaustrumāzijas valstī sarunā ar Latvijas Radio iezīmē nevalstiskās organizācijas “Starptautiskā krīžu grupa” (International Crisis Group) vecākais padomnieks Mjanmas jautājumos Ričards Horsijs.
“Šo piecu gadu laikā teju pēc visām pazīmēm Mjanma ir atpalikusi. Ja raugās uz nabadzību, šo piecu gadu laikā ir pazaudēti veselas paaudzes laikā gūtie ieguvumi. Ir sabrukuši veselības un izglītības pakalpojumi.
Milzu grūtībās ir ekonomika. Ne tikai makroekonomika, bet arī vienkāršie cilvēki. Viņiem ir ļoti maz darbavietu, ļoti maz iespēju. Ja jūs šodien Mjanmā runājat ar jauniem cilvēkiem, lieta, ko viņi visvairāk vēlas, ir pamest valsti un doties strādāt uz Taizemi vai kaut kur citur.
Patiesībā daudzas mājsaimniecības uztur naudas pārvedumi, ko sūta ārpus valsts strādājošie migranti.”
Mjanmas militārās huntas vadonis Mins Auns Hlains
Foto: AP, Aung Shine Oo
Ja vienubrīd huntas kontrolē atradās apmēram puse valsts, tad pēdējā pusotra gada laikā militārajam režīmam ir izdevies gūt panākumus. Neatkarīgās monitoringa organizācijas “ACLED” vecākā analītiķe Su Mona Tana norāda, ka armijai tagad ir vairāk resursu nekā pirms pieciem gadiem – piemēram, vairāk dronu
“Pretošanās kustība ieguva iniciatīvu 2023. gada nogalē. Kopš tā laika tā pārņēma daudzus ciematus, pilsētas, teritorijas, un armija zaudēja apmēram 20 procentus no teritorijas. Taču pēdējā laikā, pateicoties sniegtajam atbalstam, armija var izmantot savus resursus, uzlabot savas spējas. Mēs tagad redzam intensīvus militārus pretuzbrukumus pret pretošanās grupējumiem.”
Ķīnai ir biznesa intereses Mjanmā
Zināma loma Mjanmas militārās varas panākumos ir Ķīnai un Krievijai. Su Mona Tana norāda, ka ar šo valstu, kā arī ar Baltkrievijas atbalstu, ir uzlabotas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
“Vienlaikus armija pieņēma likumu, kas ļāva iesaukt vidēja vecuma cilvēkus no 18 līdz 35 gadiem. Ar šiem iesaucamajiem viņi stiprina bataljonus. Pēdējā laikā armija cīnās ar pretošanās grupējumiem, lai iegūtu pēc iespējas vairāk teritoriju. Jo viens iemesls – armija plānoja rīkot vēlēšanas.
Otrs iemesls – Ķīnai ir daudz ieguldījumu Mjanmā, lielākoties teritorijās, kuras skar karadarbība, un tas bremzē Ķīnas projektus.”
Ķīnai ar Mjanmu ir vairāk nekā 2000 kilometru gara sauszemes robeža. Kā skaidro Adelaidas Universitātes pasniedzējs Ādams Simpsons, Pekinā secināja, ka etniskie grupējumi ieguva pārāk daudz teritorijas un varas, tāpēc tur mainīja attieksmi pret militāro režīmu un piespieda daļai grupējumu atdot teritorijas huntas kontrolē.
Savukārt runājot par Krievijas atbalstu, Simpsons vērš uzmanību – Kremlis pēc iebrukuma Ukrainā meklē draugus itin visur pasaulē, lai gan iepriekš Mjanma kā mazs, teju nenozīmīgs spēlētājs nebūtu guvis Maskavas un diktatora Vladimira Putina uzmanību. Bet daudz vairāk draugu tagad vajag tieši militārajam režīmam Mjanmā.
Krievija piegādā huntai lielu daļu militārās tehnikas
“Huntas līderim Minam Aunam Hlainam kopš apvērsuma ir bijis pusducis braucienu uz Maskavu, ieskaitot plašas ievērības tikšanos aci pret aci ar Putinu pagājušajā gadā, kas vēl pirms dažiem gadiem būtu neiedomājami. Ir panāktas dažādas vienošanās,” norāda Simpsons.
“Krievijas armija un valstij piederošās kompānijas piegādā lielu daļu no militārās tehnikas, ko izmanto Mjanmas armija, piemēram, bruņotus helikopterus, iznīcinātājus. Saņemtas arī Krievijas radaru iekārtas un saistītās gaisa aizsardzības sistēmu sastāvdaļas. Gluži kā Ziemeļkoreja, arī Mjanma kā maza, nabadzīga valsts, Ukrainas konflikta dēļ gūst daudz militārās, kaujaslauka pieredzes no Krievijas. Es domāju, ka tas ir abpusēji izdevīgi.”
Nesen notikušajās vēlēšanās, kuras militārais režīms rīkoja pusgadu pēc karastāvokļa atcelšanas, pārliecinošu balsu vairākumu ieguva armijai pietuvinātā “Savienības solidaritātes un attīstības partija”. Taču salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, balsojums nenotika visas valsts teritorijā. Turklāt ziņas liecina par to, ka atsevišķos gadījumos cilvēki bija spiesti doties uz vēlēšanu iecirkņiem. Skaidro Ričards Horsijs:
“Vairums cilvēku nevēlējās piedalīties vēlēšanās, jo viņi to skata kā dalību viņu atzītā līdera atcelšanā no amata. Bet arī tāpēc, ka viņi baidījās no sekām drošībai. Opozīcijas spēki daudz draudēja uzbrukt vēlēšanu norisei, taču izrādījās, ka vairāk cilvēku baidījās no režīma.
Viņiem bija bailes, ka ja viņiem pēc balsojuma pirksta galā nebūs neizdzēšamā tinte, visa viņu saskarsme ar režīma amatpersonām būs krietni sarežģītāka,” norāda Horsijs.
Zināmais un nezināmais
Singapūras domnīcas “ISEAS – Jusofa Ishaka institūts” vecākā līdzstrādniece un Mjanmas studiju programmas koordinatore Mo Tuzara, lūgta vērtēt iespējamo turpmāko notikumu gaitu, izceļ zināmo un nezināmo:
“Pretošanās kustība ir skaidri pateikusi, ka turpinās pretoties nedemokrātiskai praksei. Protams, viņi turpinās pretoties militārajai varai. Viņi ir arī skaidri pauduši savu neuzticību tam, kas tiks darīts, lai pagarinātu armijas lomu valsts turpmākajā politiskajā dzīvē. Tā kā tas ir viens no zināmajiem attiecībā uz trajektoriju, kādā varētu būt pretošanās Mjanmas armijai.”
“Zināmais nezināmajā, protams, ir arī tas, cik lielā mērā Mjanmā valdošā vara patiešām vēlas risināt un panākt patiesas izmaiņas, vai tādas izmaiņas, kurām cilvēki tic. Padziļinātajās intervijās un aptaujās, kuras veic daļa no manas pētnieku komandas, ir vērojama skepse, ka vēlēšanas panāks izmaiņas. Tā ir patiesa, visai dziļa skepse.”
Tāpat pagaidām neatbildēts jautājums ir tas, cik daudz pasaules valstu pēc vēlēšanām atzīs Mjanmā valdošo varu.