Riekstiņš: Krievija nav gatava kompromisiem Ukrainas jautājumā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav gatavs nekādam citam risinājumam attiecībā uz Ukrainu, kā vien tās kapitulācijai. Šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” pauda Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Viņš uzsvēra, ka vienīgais veids, kā apturēt Krievijas agresiju un panākt mieru, ir turpināt sniegt Ukrainai finansiālu un militāru atbalstu, kā arī stiprināt sankciju režīmu pret Krieviju. Kā ziņo telekanāls TV3.
Riekstiņš norādīja, ka Krievijai ir jāsaprot, ka tā nespēs “pārsēdēt” Rietumu atbalstu Ukrainai, un tai ir jāapzinās, ka savus mērķus militāri nevarēs sasniegt. Lai gan vēstnieks vēlētos, lai miera sarunas noslēgtos ar Ukrainai taisnīgu mieru, viņš prognozē, ka tas nenotiks ātri, un izteica cerību, ka viņa prognoze izrādīsies kļūdaina.
Rietumu atbalsts Ukrainai kā instruments miera sarunās
Latvijas vēstnieks NATO uzsvēra, ka Ukrainas spēks miera sarunās ir tieši atkarīgs no Rietumu sniegtā atbalsta. Lai gan Ukraina ir pierādījusi savu spēju pretoties, Krievija turpina savu agresīvo politiku. Riekstiņš pauda, ka sankciju stiprināšana ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai radītu spiedienu uz Maskavu un liktu tai apzināties, ka agresija nav atmaksājas.
Viņš arī komentēja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pausto Pasaules ekonomikas forumā Davosā par Eiropas gatavību sevi aizstāvēt. Riekstiņš nepiekrita Zelenska kritikai, norādot uz ievērojamiem finanšu līdzekļiem, ko Eiropas valstis ieguldījušas atbalstā Ukrainai, tostarp bruņojuma iegādē. Tas liecina par Eiropas gatavību un spēju aizstāvēt savas intereses.
NATO drošības stratēģija un Krievijas draudi
Māris Riekstiņš atgādināja, ka NATO stratēģiskajos dokumentos Krievija tiek identificēta kā viens no galvenajiem draudiem aliansei, līdzās starptautiskajam terorismam. NATO dalībvalstis aktīvi strādā pie aizsardzības spēju attīstīšanas, tostarp Latvijā notiek iepirkumi gaisa aizsardzības un pretkuģu raķešu jomā, kas ir īpaši svarīgi Ukrainas kara pieredzē.
Vēstnieks uzsvēra NATO kolektīvās aizsardzības principu “viens par visiem, visi par vienu”, atzīmējot, ka Latvijai, tāpat kā citām dalībvalstīm, ir tiesības sagaidīt palīdzību no sabiedrotajiem, ja tā ir nepieciešama. Viņš arī pieminēja ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus par sabiedroto karavīru lomu Afganistānā, uzsverot, ka šādi izteikumi var aizskart tos, kas zaudējuši tuviniekus starptautiskajās operācijās.
Perspektīvas un cerības uz taisnīgu mieru
Runājot par kara iznākumu, Riekstiņš piebilda, ka cer uz Ukrainai taisnīgu mieru, taču prognozē, ka tas nebūs ātrs process. Viņš pieļauj, ka Krievijas impēriskā politika ir atmodinājusi sabiedrībā nepatīkamas iezīmes, un šo gara apkarot būs liels izaicinājums. Lai gan Krievija šobrīd ir pilnībā iesaistīta karadarbībā Ukrainā un tai trūkst spēju apdraudēt NATO dalībvalstis, Riekstiņš norādīja uz nenoteiktību par to, kas notiks pēc kara beigām un kāda būs Krievijas vadības nostāja.