Mājokļa pabalsts kā galvenais atbalsta mehānisms iedzīvotājiem
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir norādījis, ka šobrīd par reālāko risinājumu iedzīvotāju atbalstam pret strauji augošajām apkures izmaksām tiek uzskatīts mājokļa pabalsts. Viņš šo jautājumu aktualizējis, rosinot sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi. Kā ziņo avīze Diena, ministrs uzsvēris, ka aktīvi notiek darbs pie situācijas risināšanas, ietverot četras oficiālas tikšanās starp ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību. Pašvaldības šobrīd pastiprināti pievērš uzmanību šim jautājumam un vāc datus par situāciju savās teritorijās, lai tos iesniegtu līdz nedēļas beigām. Valainis skaidro, ka esošie valsts atbalsta mehānismi paredzēti galvenokārt tarifu pieauguma gadījumiem, taču pašreizējā situācijā problēma ir saistīta ar patēriņa apjoma pieaugumu, kam normatīvie akti neparedz atbalstu. Tiek plānots, ka, pamatojoties uz saņemtajiem datiem, jau šonedēļ tiks gatavoti lēmumprojekti, kas tiks virzīti uz krīzes vadības sanāksmi vai atbildīgo ministriju sanāksmi, lai tālāk iesniegtu informatīvo ziņojumu valdībā.
Valsts un pašvaldību līdzdalība mājokļa pabalsta nodrošināšanā
Mājokļa pabalsts, ko sniedz pašvaldības ar valsts līdzdalību, tiek vērtēts kā visefektīvākais atbalsta veids. Šis pabalsts nav paredzēts tikai trūcīgām personām, bet gan plašākai sabiedrības daļai, norādījis ministrs. Tomēr Valainis arī atzīmējis, ka pašvaldībām šobrīd trūkst resursu, lai segtu atbalstu esošā budžeta ietvaros. Tādēļ ir svarīgi, lai atbalsts būtu mērķēts, sasniedzot tos iedzīvotājus un uzņēmējus, kuriem tas nepieciešams visvairāk. Valainis cer, ka atbalsta mehānismi tiks ieviesti gan janvārim, gan februārim, un Ekonomikas ministrija virzīs nepieciešamos lēmumus izskatīšanai valdībā. Viņš arī piebildis, ka valdībā nav dzirdējis pretējus argumentus pret šīm iecerēm.
Apkures izmaksu pieauguma iemesli un prognozes
Šī gada janvāris Latvijā ir bijis viens no aukstākajiem pēdējo 15 gadu laikā, kas radījis būtisku siltumenerģijas patēriņa pieaugumu. Lai gan siltumenerģijas tarifi un dabasgāzes cena ir nedaudz zemāka nekā pērn, lielāka patēriņa dēļ apkures rēķini daudziem iedzīvotājiem būs augstāki. Tas jo īpaši attiecas uz malkas un granulu cenu pieaugumu. Lai gan granulu pieejamība pakāpeniski uzlabojas, to cena tirdzniecības vietās janvārī ir būtiski augusi. Klimata un enerģētikas ministrija, Labklājības ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība ir vērsušās Ekonomikas ministrijā, lai izvērtētu granulu cenu pamatotību. Vienlaikus tiek izplatīta informācija par krāpniekiem, kas piedāvā granulas par pievilcīgu cenu, pieprasot priekšapmaksu un pēc tam pazūdot.
Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdes nepieciešamība
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis ir rosinājis nekavējoties sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi, lai rastu efektīvus risinājumus iedzīvotāju atbalstam. Sēdē plānots pārrunāt atbalsta iespējas, jo strauji pieaugušais maksājumu slogs rada bažas par iedzīvotāju spēju norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Lai gan premjere Evika Siliņa ir norādījusi, ka valstī nav enerģētiskās krīzes, viņa atzinusi, ka ir palielināti mājokļu pabalsti un jānoskaidro pašvaldību gatavība sniegt palīdzību. Viņa sagaida, ka ministri nāks ar reāliem risinājumiem valdībā. Tiek prognozēts, ka mājokļa pabalsta pieprasījums varētu pieaugt, jo, piemēram, decembrī šo pabalstu saņēma 55 tūkstoši iedzīvotāju par kopējo summu 2,8 miljoni eiro, bet janvārī šī summa jau bija 4,2 miljoni. Ir sagaidāms, ka šogad pieaugums būs vēl lielāks, tādēļ nepieciešams papildu finansējums.
Iedzīvotāju atbalsta mehānismi un turpmākie soļi
Lai palīdzētu iedzīvotājiem, īpaši mazāk aizsargātajiem, Latvijā darbojas mājokļa pabalsta mehānisms, ko nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. No 2026. gada 1. janvāra ir paplašināts to iedzīvotāju loks, kuri var pretendēt uz šo atbalstu. Ministrijas un pašvaldības aicinās siltumapgādes uzņēmumus rast iespēju janvāra rēķiniem piemērot atlikto maksājumu. Tiek plānots, ka, ja aukstais laiks turpināsies un siltumapgādes apjomi pieaugs, valsts palīdzēs, lai pašvaldības varētu ilgtspējīgi nodrošināt palīdzību trūcīgiem cilvēkiem. Valsts daļa varētu pieaugt līdz 50%, tādējādi garantējot atbalstu.