Springstīna jaunā dziesma pauž dusmas par notikumiem Mineapolē
Slavenais amerikāņu mūziķis Brūss Springstīns ir izdevis jaunu dziesmu ar nosaukumu ‘Streets of Minneapolis’ (‘Mineapoles ielas’), kas veltīta diviem cilvēkiem, kuri tika nogalināti Mineapolē notikušo sadursmju laikā ar Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) aģentiem. Dziesma ir spēcīga muzikāla reakcija uz notikumiem un kritiku pret ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas imigrācijas politiku.
Springstīns pats paudis, ka viņa motivācija bija veltīt dziesmu gan upuriem, gan ievainojamajām imigrantu kopienām, vienlaikus paužot sašutumu par to, ko viņš dēvē par “valsts teroru”, kas pārņēmis Mineapoli. Šis jaunais singls turpina Springstīna ilggadējo tradīciju radīt sociāli nozīmīgus darbus, kas atspoguļo Amerikas sabiedrības norises.
Dziesmas izdošanas konteksts un vēstījums
‘Streets of Minneapolis’ tika izdota 2026. gada janvāra beigās kā digitāli pieejams singls, kas ātri vien ieguva popularitāti, sasniedzot augstas vietas mūzikas topu pirmajās vietās. Dziesmas nosaukums simboliski atsauc atmiņā Springstīna 1993. gadā radīto un Oskaru ieguvušo dziesmu ‘Streets of Philadelphia’. Tās saturs ir tieša kritika pret Imigrācijas un muitas dienestu (ICE), prezidentu Donaldu Trampu un viņa administrācijas politiku, kas izraisījusi masu deportāciju diskusijas un saistīto spriedzi.
Dziesmas lirika pauž cieņu bojāgājušajiem, tostarp Renē Gūdai un Aleksam Preti, un kritizē to, ko Springstīns dēvē par “karaļnama Trampa privāto armiju”. Dziesmā ir dzirdami saukļi “ICE out of Minneapolis” (ICE ārā no Mineapoles), kas atspoguļo protestētāju noskaņojumu.
Notikumi Mineapolē un protestu vilnis
Mineapole kļuva par protestu epicentru pēc tam, kad ICE aģenti janvārī nošāva divus protestētājus, kas abi bija ASV pilsoņi. Šie notikumi izraisīja plašu sašutumu un tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai paustu savu neapmierinātību ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas stingro imigrācijas politiku. Demonstranti nesa plakātus, kas kritizēja ICE aģentu darbības, un aicināja rīkot vispārēju streiku visā ASV teritorijā.
Pilsētas iedzīvotāji pauž dziļas skumjas un neizpratni par notikušo. Kāda Mineapoles iedzīvotāja, kapelāne Džeina Morfija, izteicās, ka ir ļoti smagi redzēt, kā cilvēki, kas velta savu dzīvi palīdzībai citiem, tiek nogalināti.
Mūzikas vides reakcija un dziesmas nozīme
‘Streets of Minneapolis’ ir ierakstīta ar Ronu Aniello palīdzību un Pati Šialfas fona vokālu. Dziesmas mūziklais izpildījums, kas sākas ar vienkāršām akustiskās ģitāras partijām un balsi, pakāpeniski attīstās līdz pilnam instrumentu ansamblim, ko papildina Springstīna raksturīgās harmonikas partijas. Šī muzikālā attīstība atspoguļo dziesmas emocionālo intensitāti un pieaugošo spriedzi.
Dziesma ir salīdzināma ar citām vēsturiskām protestu dziesmām, piemēram, ar Crosby, Stills, Nash & Young dziesmu ‘Ohio’, ko Nīls Jangs sarakstīja pēc Kentas štata universitātes notikumiem. Springstīns spējis dziesmu radīt un izdot ļoti īsā laikā, izmantojot digitālās tehnoloģijas, tādējādi demonstrējot mūsdienu mākslinieku spēju ātri reaģēt uz sabiedriski nozīmīgiem notikumiem.