Aktieris Kristaps Kristers Ozols pagājušajā gadā absolvējis režisora Elmāra Seņkova vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu Latvijas Kultūras akadēmijā. Šobrīd viņš aizvada debijas sezonu Valmieras teātrī. Kopā ar savu skolotāju Elmāru Seņkovu jaunais mākslinieks radījis skatuves stāstu par to, kā “piedzimst” aktieris.

Valmieras teātra iestudējums “Sākums” ir personisks stāsts par jauna cilvēka attīstību karjerā, cenšoties saprast pašam sevi un savas vērtības. Tajā vienīgais aktieris ir Kristaps Kristers Ozols. Monoizrāde tapusi pēc Justa Terteļa lugas motīviem, pielāgojot to mūsdienām un paša aktiera pieredzei.

“[Izrādē uzdodu] visus jautājums par to, kā sākt, kur sākt, kas ir teātris, kādam teātrim jābūt, kādā teātrī es gribu būt, kāds es vispār gribu būt un kur es nonākšu vai piedzimšu. Kā tas vispār ir? Vai tas vispār notiks? Šīs domas manī ir, un viņas sēž. (..) Tāpēc man likās forši un patīkami, ka es spēju diskutēt un uzdot šos jautājumus, jo uz tiem visiem man nav atbilžu. (..) Bet manuprāt, ir svarīgi tos reizēm pajautāt,” stāstot par izrādi, atklāj Kristaps Kristers Ozols. 

“Es domāju – lielākajai daļai nav nekādas izpratnes par to, kā aktieris jūtas pirms pirmizrādes vai ko viņš vēlas un par ko domā, kurā brīdī viņš kļūs par slavenu [aktieri] vai kad “piedzims” kā aktieris, kad viņš kļūs par tādu īstu profesionāli. (..)

Šie jautājumi, man liekas, nomāc visus māksliniekus, bet ne tikai māksliniekus. (..) Šī izrāde domāta arī tiem cilvēkiem, kuri vispār kaut ko mēģina uzsākt savā profesijā. (..) Šī izrāde ir ļoti aizkustinoša, jo viņš godīgi runā par to, kā ir būt jaunam un kā būt jaunam profesionālim,” papildina Elmārs Seņkovs.

Režisoram Elmāram Seņkovam stāsts par puisi no Kandavas, kurš sapņo kļūt par aktieri, ir 60. iestudējums. Šajā izrādē viņa asistents ir Valmieras teātra aktieris Aksels Aizkalns, kurš turklāt ir Kristapa “krusttēvs” teātrī.

“Tā ir liela atbildība. Tu vari paļauties tagad uz sevi. Kā viņš arī saka izrādē, viņam nekā apkārt nav – nav, pie kā pieķerties. (..)

Viņš ir viens pats. Tā ir liela atbildība, liela slodze, liels darbs. [Monoizrādē] simts cilvēkus turēt uzmanībā un visu laiku ar viņiem komunicēt.

Tas ir iespaidīgs darbs,” norāda Aksels.

“Tas apjoms, tas viss, cik daudz, cik dažādi un cik dažādas pieejas ir jāmeklē ar šiem skatītājiem, ir pilnīgi kaut kas [atšķirīgs no tā], ko es līdz šim esmu darījis. (..) Protams, tā slodze bija tāda, ar kuru es līdz galam nebiju pazīstams un nerēķinājos. (..) Jo tu esi mēģinājumā četras stundas, ir divi mēģinājumi – katrs pa četrām stundām. Tu saproti, ka tev ir nedalīta uzmanība. (..)

Pēkšņi tu jūties tik apdāvināts, bet tajā pašā laikā tu nevienā brīdī nevari atslābt,” izrādes specifiku, kurā vienīgais aktieris ir viņš pats, raksturo Kristaps Kristers.

Lai gan izrāde iepazīstina skatītājus ar jaunā profesionāļa un citu teātra darbinieku skaudrajām pārdomām, to caurvij arī humors.

“Kristaps ir radīts teātrim, jo viņš ir ļoti jūtīgs, viņš ir arī ļoti vīrišķīgs. (..) Viņš kaut kur ir ļoti… sentimentāls, un viņā ir arī tāda dabiska vienkāršība, kas var palīdzēt personificēties skatītājiem. (..) Es ļoti Kristapam novēlu turpināt meklēt šo ceļu, savu piedzimšanas ceļu,” pirms izrādes jaunajam aktierim novēl režisors.

“Es laikam gribu piedzimt kā aktieris, kā šīs nozares profesionālis. (..) Tu nezini, kas notiks pēc pieciem gadiem, nezini, kas pēc trīs… Varbūt man apniks, varbūt es aiziešu prom, (..) varbūt mēs nenormāli attīstīsimies šajā profesijā. Kamēr es esmu šeit un tagad, es katrā ziņā ar labāko sirdsapziņu daru [visu], lai kaut nedaudz “pabīdītu” un attīstītu sevi,” teic izrādes “Sākums” galvenās un vienīgās lomas atveidotājs.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu