ASV un Irānas attiecībās jauns saspīlējums
ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti apsver iespēju veikt militārus triecienus pret Irānu, atsaucoties uz anonīmiem avotiem ziņo medijs CNN. Šāds lēmums tiek vērtēts pēc sākotnējām diskusijām starp Vašingtonu un Teherānu par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu un ballistisko raķešu ražošanu, kurās nav panākts progress. Šī informācija parādās laikā, kad Tuvajos Austrumos pieaug spriedze, un Izraēlas un Saūda Arābijas augstākā līmeņa amatpersonas viesojušās Vašingtonā, lai apspriestu tālāko rīcību attiecībā uz Irānu. ASV militārās klātbūtnes palielināšana reģionā ir veicinājusi saspīlējuma pieaugumu.
Diplomātiskie centieni un militārās gatavības
ASV prezidents Donalds Tramps 28. janvārī aicināja Irānu sēsties pie sarunu galda, lai panāktu vienošanos par kodolieročiem, brīdinot, ka pretējā gadījumā Irānai nāksies saskarties ar ASV uzbrukumu. Atbildot uz šiem draudiem, Irāna ir piedraudējusi ar prettriecienu. Izraēlas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs Šlomi Binders un Saūda Arābijas aizsardzības ministrs princis Hālīds bin Salmans ir tikušies ar ASV amatpersonām Pentagona, CIP un Baltā nama pārstāvniecībās, lai apspriestu šo situāciju. Aptvertās tikšanās laikā Binders dalījies ar izlūkošanas informāciju par iespējamiem mērķiem Irānā. Tomēr Saūda Arābija cenšas mazināt spriedzi un ir norādījusi, ka neļaus izmantot tās gaisa telpu vai teritoriju militāram uzbrukumam Teherānai.
Potenciālie triecienu scenāriji un to sekas
Telekanāls CNN ziņo, ka apsveramo variantu vidū ir precīzi mērķēti gaisa triecieni pret Irānas vadītājiem un drošības amatpersonām, kas tiek uzskatītas par atbildīgām par protestētāju nogalināšanu, kā arī triecieni pret Irānas kodolobjektiem un valdības iestādēm. Lai gan daži analītiķi uzskata, ka militāra diktatūra vai sabiedrības sabrukums varētu būt iespējams scenārijs, BBC uzsver, ka pilnīgs Irānas sabrukums varētu izraisīt pilsoņu karu un milzīgu bēgļu krīzi, kas radītu nestabilu situāciju visā reģionā. Pastāv arī scenārijs, kurā Irāna spētu radīt nopietnus zaudējumus ASV flotei, neraugoties uz to, ka tā nav līdzvērtīgs pretinieks.
Latvijas nostāja un starptautiskā vide
Latvijas divpusējās attiecības ar Irānu ir bijušas aktīvas neilgu laiku, galvenokārt pēc Irānas kodolvienošanās parakstīšanas. Lai gan Latvijas ārlietu ministrija nav sniegusi komentārus par aktuālo situāciju, Latvija ir aktīvi iesaistīta starptautiskajā arēnā. Kā prioritārās jomas Latvijas darbam ANO Drošības padomē, kurā tā sāka darboties 2026. gada 1. janvārī, ir taisnīga un ilgtspējīga miera panākšana Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kā arī globālās drošības stiprināšana un starptautiskās kārtības aizsardzība. Šie principi varētu attiekties arī uz Latvijas pieeju Irānas jautājumam, paužot atbalstu diplomātiskajiem risinājumiem un starptautisko tiesību ievērošanai.