Lēciens redzes atjaunošanā: Implantēts jauns risinājums
Nesens Eiropas pētījums ir radījis cerību cilvēkiem, kuri cieš no vecuma makulas deģenerācijas (VMD) – slimības, kas izraisa progresējošu aklumu. Jauns acu implants kopā ar viedajām brillēm ir veiksmīgi demonstrējis spēju atjaunot centrālo redzi desmitiem pacientu. Šis inovatīvais risinājums varētu mainīt prognozes miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Implantu, kura izmērs ir tikai 2 milimetri un biezums 30 mikrometri, ķirurģiski ievieto zem tīklenes, aizstājot gaismjutīgās šūnas, kas ir gājušas bojā slimības dēļ. Pētījumā piedalījās 38 personas ar nopietnu tīklenes deģenerāciju. Gadu pēc implantācijas šiem pacientiem tika novērots klīniski nozīmīgs redzes uzlabojums.
Atjaunota spēja saskatīt un funkcionēt
„Tur, kur šī mirusī tīklene bija pilnīgi aklā zona, redze tika atjaunota. Pacienti spēja lasīt burtus, lasīt vārdus un atgriezties pie ikdienas dzīves,” norāda pētījuma vadītājs, Bonnas Universitātes (Vācija) oftalmologs Franks Holcs.
Neskatoties uz dažām nelielām implantācijas blakusparādībām, pētījuma drošības uzraudzības komiteja atzina, ka ierīces sniegtie ieguvumi atsver iespējamos riskus. Jau šī gada jūnijā ierīces īpašnieks, neirotehnoloģiju uzņēmums Science Corporation, iesniedza sertifikācijas pieteikumu ar mērķi laist ierīci Eiropas tirgū.
Pētījuma dalībnieki un VMD raksturojums
Pētījumā tika iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem un vecāki, kuriem bija sausā, ielaistā VMD forma abās acīs un redzes pasliktināšanās ar mērītu redzes asumu vismaz 1,2 logMAR vai sliktāk pētāmajā acī. VMD ir visizplatītākā neatgriezeniskas aklības forma vecāka gadagājuma cilvēkiem, un tai ir divi galvenie tipi: mitra un sausa.
Šīs progresējošās aklības formas gadījumā gaismjutīgās šūnas atmirst dažu gadu laikā. Lai gan pacienti saglabā perifēro redzi, viņi zaudē centrālās redzes asasumu. Gaismjutīgās šūnas – nūjiņas un konusi – pārvērš gaismu elektroķīmiskos signālos, kas tiek tālāk nosūtīti uz citiem tīklenes neironiem un pēc tam uz smadzeņu zonām, kas atbild par redzes informācijas apstrādi.
Zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka implants, elektriski stimulējot tīkleni atbilstoši uz tās krītošo fotonu raksturam, varētu aizstāt zaudētās šūnas un veicināt centrālās redzes atjaunošanos.
PRIMA implants un tā darbības princips
Implantam tika dots nosaukums PRIMA (fotocēlīšu tīklenes mikromasīva implants). Sākotnēji to izstrādāja Francijas uzņēmums Pixium Vision, bet vēlāk to iegādājās Science Corporation. Atšķirībā no iepriekšējiem līdzīgiem risinājumiem, šis implants ir bezvadu, un papildus tam tas spēj saņemt enerģiju no saules gaismas.
Ierīce tiek lietota pārī ar viedajām brillēm, kurās ir kamera. Kamera uztver attēlus un pārveido tos infrasarkanajā gaismā, kas pēc tam tiek pārraidīta uz tīklenes implantātu. Kā norāda Franks Holcs, optimālai sistēmas izmantošanai, ļaujot mainīt mērķētu objektu mērogu, regulēt kontrastu un spilgtumu, nepieciešami mēneši intensīvas apmācības.
Ievērojami uzlabojumi un turpmākie plāni
Tiesībsargājošās struktūras dalībvalstu juridiskajā atbalstā, kurās veica pētījumu, 38 cilvēki saņēma ārstēšanu 17 klīniskajos centros 5 Eiropas valstīs. Gadu pēc implantācijas 32 dalībnieki tika izmeklēti. No viņiem 26 novēroja klīniski nozīmīgu redzes uzlabojumu, kas vidēji izpaudās kā spēja saskatīt par divām rindām tālāk standarta redzes testu tabulā.
Lai gan tehnoloģija neatjauno pilnīgi skaidru redzi – pacienti spēj saskatīt tikai izplūdušu, melnbaltu attēlu apkārtējā vidē –, pētnieki šo izstrādi uzskata par ļoti nozīmīgu. Pētījuma rezultāti ir publicēti prestižajā medicīnas žurnālā The New England Journal of Medicine.