Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs vērtē Krievijas darbības Ukrainā
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien, 2. februārī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda, ka Krievijas pašreizējie uzbrukumi Ukrainas civilajai energoinfrastruktūrai “faktiski tuvojas genocīdam”. Prezidents uzsvēra, ka šādas darbības ir vērstas pret civiliedzīvotājiem un rada milzīgas sekas ikdienas dzīvē.
Krievijas uzbrukumu mērķis un sekas
Eksperti un Ukrainas amatpersonas norāda, ka Krievijas triecieni pret enerģētikas objektiem ir vērsti galvenokārt pret civilo infrastruktūru, nevis militāro rūpniecības kompleksu. Militārais eksperts Oleksandrs Kovaļenko skaidro, ka Krievijas propaganda apgalvo, ka uzbrukumi vērsti uz militāro rūpniecību, taču patiesībā tie ir mēģinājumi terorizēt civiliedzīvotājus, tādējādi veicot ukraiņu nācijas genocīdu. Šādi uzbrukumi radījuši ievērojamu jaudas deficītu Ukrainas energosistēmā, kas prognozēts līdz pat 8,5 GW. Kopš 2025. gada septembra energoinfrastruktūra Ukrainā tikusi uzbrukta vismaz 31 reizi. Tā rezultātā elektrības un siltuma trūkums rada ievērojamus izaicinājumus ikdienā miljoniem ukraiņu, liekot tiem pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem.
Latvijas nostāja un atbalsts Ukrainai
Latvijas nostāja Krievijas agresijas jautājumā ir nemainīga. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs vizītē Ukrainā 2025. gada 24. februārī apliecināja Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. Viņš uzsvēra, ka Ukraina ir pelnījusi taisnīgu un ilgstošu mieru. Latvijas atbalsts Ukrainai, tostarp militārajā jomā, ir būtisks. Tiek plānots jaunu militārās palīdzības pakotni, kas ietver haubices, munīciju, prettanku un pretgaisa aizsardzības ieročus, kā arī dronus. Latvija arī vadīs “dronu koalīciju” Ramšteinas formātā, lai stiprinātu Ukrainas dronu spējas. Valsts un sabiedrības kopējais atbalsts Ukrainai pārsniedz 600 miljonus eiro, kas ir teju 1% no iekšzemes kopprodukta. Latvija ir apņēmusies atvēlēt 15 miljonus eiro Ukrainas atjaunošanai, turpinot Černihivas pilsētas un apgabala rekonstrukciju.
Latvijas ārpolitikas prioritātes 2026. gadā
Latvijas ārpolitikas prioritātes 2026. gadā turpina ietvert stingru atbalstu Ukrainai un valsts drošības stiprināšanu. Ārlietu ministrijas ziņojumā par 2025. gada darbu un 2026. gada plāniem tika uzsvērts, ka Krievija joprojām ir ilgtermiņa drauds eiroatlantiskajai drošībai. Latvija plāno turpināt politiku, lai panāktu “miera spēka ceļā”, galvenokārt izmantojot sankcijas, un veicināt Krievijas un Baltkrievijas izolēšanu starptautiskajās organizācijās. Latvijas gadskārtējās ārpolitikas debates Saeimā, kas notika 2026. gada 29. janvārī, iezīmēja Latvijas gatavību aktīvi piedalīties ANO Drošības padomē 2026.-2027. gadā, uzskatot to par būtisku ieguldījumu valsts drošībā un suverenitātē.