Sabiedrībā joprojām nerimst jautājumi par to, kādēļ joprojām uzturam tirdzniecības sakarus, nodrošinām pasažieru pārvadājumus, uzturam arī diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Lasītāju vērtējumam nododam atbildīgo ministriju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Atbildes uz jautājumiem sagatavojusi Dr. Madara Apsalone, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta vadītāja vietniece, jautājumu par Latvijas pierobežas “krievu platuma” sliedēm – Rojs Dauburs, aizsardzības ministra padomnieks publiskās komunikācijas jautājumos.
Diplomātija ar Krieviju samazināta līdz minimumam
Neraugoties uz Krievijas izvērsto karu pret Ukrainu, Latvija joprojām uztur diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Rīgā darbojas Krievijas vēstniecība. Publiski izskanējis daudz jautājumu par to, vai tās darbību kara dēļ nevajadzētu ierobežot, varbūt pat atslēgt elektrību.
No Valsts kancelejas saņēmām šādu Ārlietu ministrijas sagatavotu atbildi: “Pēc 2022. gada 24. februāra, kad Krievija veica pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, diplomātiskās attiecības ar Krieviju ir samazinātas līdz absolūti nepieciešamajam minimumam. Vairāki Krievijas vēstniecības diplomāti tika pasludināti par persona non grata un izraidīti, ir slēgti Krievijas ģenerālkonsulāti Liepājā un Daugavpilī. Tika ievērojami samazināta arī Latvijas diplomātiskā klātbūtne Krievijā, atstājot funkcionālu tikai vēstniecību Maskavā. 2023. gada sākumā diplomātisko attiecību līmenis ar Krieviju tika pazemināts līdz pagaidu pilnvaroto lietvežu līmenim.
Tāpat drošības apsvērumu dēļ pēc kara sākuma Ukrainā ir būtiski ierobežota vīzu izdošana Krievijas pilsoņiem, kā arī to iebraukšana Latvijā un citās ES Krievijas kaimiņvalstīs caur ārējo robežu.
Šobrīd Krievijas vēstniecība Latvijā un Latvijas vēstniecība Krievijā ir vienīgais kanāls starp abām valstīm, kas 1) ļauj sniegt konsulāro palīdzību katras valsts pilsoņiem; 2) nodrošina oficiālu komunikācijas kanālu dažāda rakstura ārkārtas situāciju gadījumos.
Krievijas vēstniecības slēgšanas gadījumā būtu jārēķinās ar līdzīgu Krievijas atbildes soli, kas šādu iespēju liegtu.”
Transports uz Krieviju
Saņēmām arī atbildes uz bieži uzdoto jautājumu, vai tiks atcelti visi sabiedriskā transporta reisi, kas savieno Latviju ar Krieviju. “Saskaņā ar ES regulējumu attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju nav noteiktas sankcijas pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem. Personu pārvietošanās, šķērsojot Krievijas un Baltkrievijas robežu, šobrīd ir atļauta tikai ar mehanizētiem transportlīdzekļiem. Turklāt neregulārajiem pasažieru pārvadātājiem robežu šķērsot nav atļauts. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt minimālas, kontrolētas un drošas pārvietošanās iespējas pasažieriem, tostarp Ukrainas bēgļiem un Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjiem, kas bēg no režīma represijām, tiek uzturēta minimāla, ierobežota un reglamentēta regulāro pasažieru pārvadājumu satiksme.
Lūdzam attiecībā uz transporta kustības ierobežojumiem sazināties ar Satiksmes ministriju,” rosina Apsalone.
Jāsamazina ekonomiskā ietekme
Tā kā Latvijas iedzīvotāji joprojām turpina ziedot naudu Ukrainai, palīdzēt tai dažādos veidos, rodas jautājums par to, kādēļ Latvija vienlaikus turpina tirdzniecības saites ar Krieviju.
“Uzskatām, ka ir jāmazina visa veida Krievijas ekonomiskā ietekme Latvijā un pārējās ES valstīs. Latvijas un ES ekonomiskās saites ar Krieviju esam mazinājuši ar sankcijām, ierobežojot eksportu, un sankciju ieviešanu, tai skaitā kontrolējot eksportu.
Būtiski, lai tiktu pastiprināta ES kopējā nostāja iepretim Krievijai, kas rada lielāku ietekmi uz Krieviju. Šajā virzienā Latvija ir paveikusi daudz. Papildus 19 sankciju kārtām ES līmenī esam panākuši tarifu paaugstināšanu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes labībai, eļļas augu sēklām un atvasinātajiem produktiem, kas stājās spēkā kopš 01.06.2024., kā arī lauksaimniecības produktiem un dažiem mēslošanas līdzekļiem – spēkā kopš 01.06.2025.
Darbu turpinām – kopā ar Igauniju, Somiju, Vāciju, Lietuvu, Poliju, Zviedriju aicinām Eiropas Komisiju ierosināt papildu importa tarifus no Krievijas un Baltkrievijas tādiem produktiem kā tērauda plātnes, neorganiskās ķīmijas produkti, minerālmēsli.
26. janvārī ES dalībvalstis apstiprināja regulu par pakāpenisku Krievijas cauruļvadu gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa izbeigšanu ES. Pilnīgs LNG importa aizliegums stāsies spēkā no 2027. gada sākuma, un cauruļvadu gāzes importa aizliegums – no 2027. gada rudens.
Latvija jau savlaicīgi īstenoja atteikšanos no Krievijas energoresursiem – 2023. gadā pilnībā pārtraukts dabasgāzes un elektroenerģijas imports, no 2024. gada pilnībā aizstāts Krievijas dīzeļdegvielas imports. Latvija regulāri dažādos ES formātos mudina arī citas ES dalībvalstis aicināt savus uzņēmējus pārtraukt uzņēmējdarbību Krievijā.
Jāņem vērā, ka ES ir ekskluzīva kompetence muitas nodevu un ārējās tirdzniecības politikas jomā, tāpēc dalībvalstu vienpusēji ievedmuitas tarifi vai eksporta nodokļi pret trešajām valstīm būtu neatbilstoši ES tiesību aktiem,” skaidro Apsalone.
No pirmā centimetra
Publiski bieži tiek runāts par Krievijas platuma dzelzceļa sliežu demontāžu pierobežā. Saņēmām atbildi no Aizsardzības ministrijas.
“Mums ir jāizmanto visi pieejamie resursi, lai sargātu mūsu robežu, mūsu valsti, Eiropas Savienību un NATO – no pirmā centimetra.
Valdībā ir iesniegts gan militārais padoms, gan Satiksmes ministrijas sagatavotais ziņojums. Sadarbība ir bijusi laba un konstruktīva. Pamatprincipi ir skaidri, un šie padomi ir jāņem vērā.
Neviens okupantu militārais vagons Latvijas teritorijā nebrauks. Šobrīd strādājam pie detalizēta plāna, lai nepieciešamības gadījumā nekavējoties nodrošinātu ceļu un dzelzceļa savienojumu pārraušanu.
Ja militārais apdraudējums palielināsies, mēs neizslēdzam ceļu un dzelzceļa infrastruktūras posmu demontāžu pretmobilitātes pasākumu ietvaros,” mums raksta Rojs Dauburs, aizsardzības ministra padomnieks publiskās komunikācijas jautājumos.
Stāsti, kas folklorizējas
No atbildēm secinām, ka, pirmkārt, Latvijas diplomātiskās attiecības ar Krieviju turpināsies, otrkārt, sabiedriskais transports starp Krieviju, Latviju un Baltkrieviju turpinās kursēt, jo “saskaņā ar ES regulējumu attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju nav noteiktas sankcijas pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem”. Treškārt, secinām, ka Latvijas tirdzniecība ar Krieviju tupināsies tādā pašā, ja ne lielākā intensitātē (izņemot cauruļvadu gāzes, dabasgāzes, elektroenerģijas un sašķidrinātās dabasgāzes importu). Turklāt “ES ir ekskluzīva kompetence muitas nodevu un ārējās tirdzniecības politikas jomā” – tāpēc, Latvija, stāvi pie ratiem, ne jau tu kaut ko noteiksi “ārējās tirdzniecības jomā”.
Bet stāsti par valsts teritorijas aizsardzību “no pirmā centimetra” jau ir folklorizējušies – tāpat kā nepieciešamības gadījumā nekavējoties nodrošināta ceļu un dzelzceļa savienojumu pārraušana. Tomēr ticēsim, ka mūsu aizsardzības un ārlietu resori patiešām dara visu iespējamo, lai Latviju nosargātu.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā