Šī gada 2. februārī satiksmes ministrs Atis Švinka darba vizītē apmeklēja Briseli, kur tikās ar Eiropas Transporta drošības padomes prezidentu Antonio Avenoso, DG MOVE ģenerāldirektori Magdu Kopčinsku (Magda Kopczynska) un DG DEFIS ģenerāldirektora vietnieku Heraldu Ruijteru (Herald Ruijters). Tāpat ministrs svinīgā ceremonijā saņēma Latvijai piešķirto Eiropas dzelzceļa balvu 2026.
Tiekoties ar Eiropas Transporta drošības padomes (ETSC) vadītāju Antonio Avenoso, tika pārrunāta ceļu satiksmes drošības situācija Latvijā un sadarbība ar ETSC, lai, pārņemot citu valstu pieredzi, uzlabotu situāciju Latvijā. Ministrs augsti novērtēja šogad piedāvāto iespēju Latvijai iesaistīties projektā “EU Road Safety Exchange”1, kas ļaus sadarboties ar citu ES dalībvalstu transporta jomas ekspertiem, apmainīties zināšanām un labās prakses piemēriem. Tāpat ministrs informēja par veiktajām normatīvā regulējuma izmaiņām drošas mikromobilitātes veicināšanai Latvijā.
Attiecībā uz automatizētiem transportlīdzekļiem Latvijas ieskatā ir nepieciešama vienota pieeja tādu jautājumu risināšanā kā atbildības un apdrošināšanas modeļi, datu pārraides un kiberdrošības prasības, testēšanas un sertifikācijas procedūras, kā arī sadarbība starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un saskaņoti noteikumi pārrobežu pilotprojektiem.
Savukārt, tiekoties ar Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektori Magdu Kopčinsku, puses pārrunāja jautājumu par nākamo ES daudzgadu budžetu 2028–2034 un transporta jomas projektus, t. sk. militārās mobilitātes jomā. Tāpat tika apspriesti arī citi Latvijai svarīgi jautājumi, tostarp aviācijas pasažieru tiesību regula un alternatīvo degvielu infrastruktūras regula (AFIR).
Vizītes noslēgumā satiksmes ministrs saņēma Eiropas Dzelzceļa balvu 2026, ko vairāku ES dalībvalstu vadītājiem piešķīra Eiropas Dzelzceļa un infrastruktūras uzņēmumu kopiena (The Community of European Railway and Infrastructure Companies – CER).
Balva piešķirta par 2025. gada 11. februārī publicēto vēstuli Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai (Ursula von der Leyen). Kopīgo vēstuli parakstīja Lietuvas un Rumānijas prezidenti, kā arī Latvijas, Igaunijas, Čehijas, Grieķijas, Ungārijas, Portugāles, Slovākijas un Spānijas ministru prezidenti.
Vēstulē valstu vadītāji uzsvēra nepieciešamību nodrošināt garantētu finansējumu ātrgaitas dzelzceļa savienojumiem nākamajā ES daudzgadu budžetā (2028–2034), tostarp projektam Rail Baltica. Vēstulē tika pausts atbalsts spēcīgai, centralizēti pārvaldītai CEF III programmai ar lielāku finansējuma apjomu kā būtisku katalizatoru pilnvērtīgai Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai, tostarp trūkstošo ātrgaitas savienojumu un lielo pārrobežu projektu pabeigšanai.
Tāpat tika uzsvērts, ka šo mērķu sasniegšanai nepieciešams mazināt administratīvo slogu un izvairīties no pārmērīgiem nosacījumiem, kā tas bija Atveseļošanas fonda gadījumā. Ātrgaitas dzelzceļa projektiem jau šobrīd ir izvirzītas augstas prasības, savukārt papildu nosacījumi var radīt kavēšanos un apdraudēt TEN-T tīkla pabeigšanu noteiktajos termiņos.
Šī informācija ir publisks paziņojums un neatspoguļo LV portāla viedokli. Par tās saturu atbild iesūtītājs. Publicēšanas noteikumi