Filmas “Kremļa burvis” pirmizrāde un tēma
Pagājušā gada augusta beigās, 82. Venēcijas kinofestivālā, notika franču režisora Olivjē Asajasa jaunākās filmas “Kremļa burvis” pirmizrāde. Šis politiskais trilleris, kas tapis pēc Džuliano da Empoli tāda paša nosaukuma romāna motīviem, pievēršas varas un realitātes izmaiņu tematikai, īpaši analizējot Krievijas politiskās iekšējās norises 90. gados un Vladimira Putina nākšanu pie varas. Kā informē portāls jauns.lv, filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā kinoteātros Latvijā nonāks 2026. gada 6. februārī, bet biļešu pārdošana sāksies jau 23. janvārī.
Filmas centrālais tēls ir Vadims Baranovs, kuru atveido Toms Stūridžs. Baranovs ir bijušais mākslinieks un realitātes šovu producents, kurš kļūst par vienu no padomdevējiem Vladimiram Putinam. Stāsts atklāj viņa ceļu no padomju sabrukuma laika haosa līdz kļūšanai par vienu no jaunās Krievijas arhitektiem. Filma pēta, kā realitāte tiek pārveidota un kā robežas starp patiesību un meliem, ticību un manipulācijām izzūd, kad cilvēks nonāk varas epicentrā. Aktieru vidū ir arī Džūda Lovs, Alīsija Vikandere, Pols Dano un Zaks Galifianakis. Daļa filmas tapusi Rīgā, un tajā piedalās arī vairāki Latvijas aktieri, tostarp Andris Keišs, kurš atveido Jevgeņiju Prigožinu.
Atšķirīgās kritiķu un skatītāju atsauksmes
Filmas uzņemšana un tās tēma ir izraisījusi dažādas reakcijas un diskusijas. Kamēr vieni slavē Asajasa mēģinājumu atspoguļot varas mehānismus un politiskos procesus, citi kritizē filmas izpildījumu, norādot uz nepietiekamu autentiskumu un emocionālo dziļumu. Krievu žurnāliste un kritiķe Božena Rinska izteicās, ka filma ir “pilnīgs mēsls” un “ārkārtīgi politiski korekts un gļēvs”, trūkstot enerģijas un pārliecības, īpaši attiecībā uz notikumiem kā Maidana revolūcija un Krimas aneksija. Viņa arī kritizēja aktieru izvēli, īpaši Pola Dano atveidoto Surkova (Vadims Baranovs) tēlu, saucot to par “blāvu sūda gabalu”.
Savukārt citi speciālisti, piemēram, kinokritiķe un Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, norāda, ka filma, lai arī varbūt nav Asajasa labākais darbs un tiek dēvēta par “ne īpaši veiksmīgu televīzijas formātu”, tomēr varētu būt “neapšaubāmi nepieciešama” Rietumu auditorijai kā “analfabētisma likvidācijas stunda” par Krievijas varas mehānismiem vienkāršās bildītēs.
Latvijas aktieri un filmēšanas vietas
Viena no filmas interesantākajām iezīmēm ir tās saistība ar Latviju. Daļa filmas tapusi Rīgā, un tajā piedalījušies arī vairāki pazīstami Latvijas aktieri. Andris Keišs atveido Jevgeņiju Prigožinu, bet savulaik arī Juris Žagars spēlēja tēlu, kas bija acīmredzams Prigožina prototips seriālā “Aģentūra”.
Latvijas aktieru iesaiste šādos starptautiskos projektos tiek vērtēta kā izaicinājums un iespēja sevi apliecināt plašākai auditorijai, tomēr vienlaikus tiek izteiktas bažas, ka latviešu aktieri varētu tikt “reģionāli iezīmēti”, spēlējot galvenokārt Krievijas varoņus.
Romāna un filmas tematiskais kodols
Džuliano da Empoli romāns “Kremļa burvis”, kas izdots 2022. gadā un tulkots vairāk nekā 30 valodās, pēta varas dabu un tās pārveidojošo spēku. Vadims Baranovs, filmas un romāna galvenais varonis, ir politiskais tehnologs, kurš izmanto savu pieredzi mākslā un realitātes televīzijā, lai manipulētu ar sabiedrisko domu un veidotu politisko retoriku. Viņa stāsts ir atskats uz 90. gadu Krieviju – laiku, kas saistīts ar cerībām un vilšanos, brīvību un haosu. Filmas galvenā problēma, pēc dažu kritiķu domām, ir nepietiekamā spēja attēlot šī perioda sarežģītību un politiskās manipulācijas autentiski.
Nobeigums un skatītāju gaidas
“Kremļa burvis” ir filma, kas, lai arī nav viennozīmīgi novērtēta, noteikti rosina diskusijas par varu, propagandu un realitātes konstruēšanu. Tās pirmizrāde Venēcijas kinofestivālā un gaidāmā demonstrēšana Latvijas kinoteātros sniedz iespēju skatītājiem pašiem novērtēt, kā režisors Olivjē Asajass ir atspoguļojis šo sarežģīto politisko un vēsturisko tēmu. Filmas panākumi un skatītāju atsauksmes atklās, vai tā spēs ieinteresēt un sniegt jaunu skatījumu uz varas spēlēm mūsdienu pasaulē.