Jau liekas, ka viss ir sasalis ragā. Nu kur vēl doties? Bet – nē, kultūra Latvijā ziemas miegu nepazīst. Vēl šonedēļ, sākoties gada īsākajam un pēdējam ziemas mēnesim, Jaunais Rīgas teātris (JRT) piedzīvos divas zīmīgas pirmizrādes – atgriešanos un debiju, Latvijas Mākslas akadēmijā iedegsies karnevāla gaismas, bet Rīgas Mākslas telpā atklās divas latviešu laikmetīgās mākslas meistaru izstādes. Arī, ja pilnīgi nekas no tā šonedēļ nevilina vai nesanāk, ir risinājums: jāsagādā Kārļa Vērdiņa jaunākais dzejas krājums. Vērdiņa dzeja ir jālasa katram – kā bērnam, tā pieaugušajam, aukstā un siltā laikā.
Divas pirmizrādes JRT
Migela de Servantesa “Dons Kihots” ir romāns, kas tiek uzskatīts par Rietumu literatūras aizsācēju. To uz JRT skatuves Lāčplēša ielā 25, kur reiz darbojies Latvijas kultūras kanonā iekļautais Jaunatnes teātris, pēc 34 gadiem atgriezīsies uzvest šī teātra ilggadējais līderis – Ādolfs Šapiro.
Izrāde “Dons Kihots”
Foto: JRT publicitātes attēls
Šis ir teātra sezonā zīmīgs un gaidīts notikums – atkalredzēšanās ar leģendārā, Latvijai reiz tik būtiskā Jaunatnes teātra režisoru, kas lēmis pārbaudīt gan sevi, gan citus, kam paveicies tikt pie biļetēm. Kā komentējis Šapiro:
“”Dona Kihota” iestudējums gan aktieriem, gan režisoram var kļūt par savdabīgu testu attiecībā uz to, cik katrā no mums mājo donkihotisms un cik – pančisms. Un arī skatītāji varēs sevi pārbaudīt.”
Izrāde “Apbrīnas ieleja”
Foto: Publicitātes attēls
Šajā pašā nedēļā, divas dienas vēlāk ar savu pirmo režijas darbu JRT debitēs Matīss Kaža. Viņš ķēries pie Pītera Bruka, Marī Elēnas Estjēnas un Aleksandra Lurija lugas “Apbrīnas ieleja” un pēc tās motīviem dosies meklējumos pēc dievišķā. Izrāde būs veltījums 20. gadsimta teātra reformatoram, izcilajam britu teātra un kinorežisoram Pīteram Brukam viņa simtgadē, apvienojot sūfiju mitoloģiju un pētījumus par īpatnēju fenomenu – sinestēziju.
Režisors un arī lugas tulkotājs Matīss Kaža par jauno izrādi atklāj: “”Apbrīnas ieleja” būtiski atšķiras no maniem iepriekšējiem teātra darbiem ar to, ka izrādei šķietami nav šodienas realitātē balstītas sociālas vai politiskas aktualitātes. Zinātnes, mākslas un reliģijas krustcelēs tapusi luga par izzināmā robežām.”
Vai zini kādu LMA studentu?
Ir pienācis laiks nu jau 86. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) karnevālam, kas šogad tematiski veltīts “deju mērim”. Lai arī par deju mēri saukta masu psihoze, nekontrolētu kustību virkne, kas beidzas ar nāvi, rīkotāji mierina, ka šī gada mākslinieku karnevāls veltīts prieka un dzīvības dejai. Nācējus mudina izpētīt, ko katram apmeklētājam nozīmē deja, un meklēt sev tam atbilstošu tērpu.
86. Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls
Foto: Publicitātes attēls
Solīta tiek arī plaša muzikālā programma ar dažādu žanru klāstu – no regeja, repa un alternatīvās līdz pat metāla mūzikai. Uz skatuves kāps “Hospitāļu iela”, “Nielslens Lielsliens”, “Zōna”, “Aģentūra”, būs vairākas studentu performances – Nora Kripta, Zvīņas un citi. Karnevālam par godu tapusi arī īpaša izrāde, kura iestudēta teātra trupā “Kvadrifrons”.
Tomēr ir arī āķis, ne visi tā vienkārši var uzvilkt masku un doties uz Kalpaka bulvāri 13, lai izdejotos. LMA karnevāls atgriežas pie tradīcijas uz svētkiem aicināt tikai ar mākslu un studiju dzīvi saistītos cilvēkus un to draugus. Proti, uz karnevālu biļetes var iegādāties un pieteikties dekorēšanai tikai Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, absolventi un darbinieki, mākslas vidusskolu studenti un studentu draugi, kuriem biļetes jāiegādājas kāda LMA studenta pavadībā.
Andris Breže un Gints Gabrāns Rīgas Mākslas telpā
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa februāra pirmajā nedēļā piedzīvos savas šī gada pirmās izstāžu atklāšanas.
Ginta Gabrāna personālizstāde “Algoritmu kopienas”
Foto: Publicitātes attēls
Andri Breži izstāde “Aploks. Cikls milži”
Foto: Publicitātes attēls
6. februārī Lielajā zālē atklās instalāciju un multimediju mākslinieka Ginta Gabrāna personālizstādi “Algoritmu kopienas”, kas pievēršas mākslīgā intelekta, algoritmisko kopienu un cilvēka mijiedarbības pētniecībai.
Savukārt Mazajā zālē ciklā “Milži” godinās latviešu avangarda meistaru Andri Breži izstādē “Aploks”. Pirmo reizi darbi eksponēti Sorosa Mūsdienu mākslas centra gadskārtējās izstādes “Valsts” laikā, un pēc vairāk nekā 30 gadiem tie rekonstruēti un atgriezīsies izstāžu zālē.
Abas izstādes būs skatāmas līdz 5. aprīlim.
Kārļa Vērdiņa dzejas krājums “Nekas”
Janvāra izskaņā priecēja ziņa, ka izdots Kārļa Vērdiņa septītais dzejas krājums pieaugušajiem “Nekas”.
Kārļa Vērdiņa dzejas krājums “Nekas”
Foto: Publicitātes foto
Grāmatas redaktors Raimonds Ķirķis jauno krājumu raksturo: “Kārlis Vērdiņš ir mūsdienu latviešu dzejas ķēniņš. Viņa radošā un neradošā izdoma nepagurstoši priecē latviešu lasītāju jau tikpat kā trīsdesmit gadus. Par spīti viņa kuplajai un bagātīgajai literārajai karjerai, Vērdiņš aizvien prot atrast jaunas šķautnes gan individuālu pārdzīvojumu, gan sabiedrisku norišu komentēšanai un apdzejošanai augstvērtīgā literārā tekstā.”
Mūsu ģimenē Vērdiņa jaunrade vienmēr ir notikums, jo viņa vārsmas kļūst tuvas, trāpīgas un sadzirdētas gan trīs gados, gan ceturtajā desmitā. Šoreiz mazākajiem būs jāpagaida, bet tas nekas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu