“2025. gadu noslēdzām ar zemāku budžeta deficītu nekā plānots – 2,4% no IKP prognozēto 2,9% vietā, kas apliecina atbildīgu un disciplinētu valdības rīcību izdevumu kontrolē. Tas ir būtisks signāls eirozonas partneriem, starptautiskajiem tirgiem un reitingu aģentūrām, ka Latvija ir uzticams, stabils un atbildīgs finanšu partneris. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi pērn pieauga par 5,6%, bet ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijas ekonomikā sasniedza rekordaugstu līmeni – 1,4 miljardus eiro. Tas ļauj stiprināt valsts drošību, attīstīt reģionu infrastruktūru un sniegt lielāku atbalstu iedzīvotājiem,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Vispārējās valdības budžeta deficīts salīdzinājumā ar 2024. gadu ir pieaudzis, galvenokārt saistībā ar lielāku finansējumu sociālajam atbalstam un aizsardzībai, kā arī intensīvākām investīcijām Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2025. gada beigās bija 20,2 miljardi eiro jeb 48,2% no IKP, kas ir mazāks nekā iepriekš prognozēts. Parāda pieaugumu noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi galvenokārt valsts budžeta deficīta finansēšanai, tostarp aizsardzības izdevumu nodrošināšanai un valsts parāda saistību dzēšanai.
Oficiālie dati par 2025. gada vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu būs pieejami šā gada aprīlī, kad tiks pabeigti aprēķini par visiem vispārējās valdības sektora darījumiem un Centrālā statistikas pārvalde iesniegs Eurostat vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju.
Atbilstoši Valsts kases datiem (pēc naudas plūsmas metodoloģijas) 2025. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,7 miljardi eiro, kas ir par 1 miljardu eiro lielāks nekā 2024. gadā, ko lielā mērā ietekmēja samazinājums ieņēmumos no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) un būtisks pieaugums ĀFP izdevumos, kas ir atbilstošs investīciju ciklam. Valsts pamatbudžetā, tradicionāli kāpjot izdevumu apjomam decembrī, 2025. gadā kopumā izveidojās 2,2 miljardu eiro liels deficīts, pieaugot par 1,2 miljardiem eiro salīdzinājumā ar deficītu gadu iepriekš.
Valsts speciālajā budžetā 2025. gads noslēgts ar 475,2 miljonu eiro pārpalikumu, kas bija par 138,1 miljonu eiro lielāks nekā gadu iepriekš. Arī atvasināto publisko personu budžetā 2025. gads noslēgts ar 53,8 miljonu eiro pārpalikumu, kas bija par 6,6 miljoniem eiro mazāks nekā 2024. gadā. Savukārt pašvaldību budžetā, strauji augot ĀFP izdevumiem, 2025. gadā deficīts 47,2 miljonu eiro apmērā saglabājās tuvu 2024. gada līmenim. Pašvaldību budžeta deficīts 2025. gadā lielā mērā saistāms ar 68,3 miljonu eiro lielo deficītu Rīgas pašvaldībā, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, pieaudzis par 35,2 miljoniem eiro, straujāk pieaugot izdevumiem ES fondu projektiem un uzturēšanas izdevumiem pamatfunkciju nodrošināšanai. Pārējās pašvaldībās kopā izveidojās 20,6 miljonu eiro pārpalikums iepretim 15,1 miljona eiro deficītam pirms gada, situācijai uzlabojoties lielākajā daļā pašvaldību.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi auguši par 606,7 miljoniem eiro jeb 3,5% salīdzinājumā ar 2024. gadu un veidoja 17,8 miljardus eiro. Lielākos kopbudžeta ieņēmumus veido nodokļu ieņēmumi, kas 2025. gadā 14,3 miljardu eiro apmērā (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) bija par 755,2 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk nekā 2024. gadā, atbilstoši nominālā IKP pieaugumam. Jāatzīmē, ka 2024. gadā nodokļu ieņēmumu pieauguma temps bija augstāks (7,8%), galvenokārt augsta darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieauguma un papildus ieņēmumu no banku sektora rezultātā. Nodokļu ieņēmumu (neieskaitot atlikumu vienotājā nodokļu kontā) 2025. gada plāns izpildīts 98,7% apmērā, iekasējot par 194 miljoniem eiro mazāk, nekā tika plānots likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”. Plāna neizpilde galvenokārt saistāma ar mazākiem ieņēmumiem no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa par attiecīgi 145,8 miljoniem eiro un 69,2 miljoniem eiro, arī solidaritātes iemaksām, kas iekasētas par 18,9 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Tāpat ieņēmumi no dabas resursu nodokļa 2025. gadā bija par 28,1 miljonu eiro mazāki nekā sākotnēji plānots, kas saistāms ar mazākiem nekā sākotnēji plānots ieņēmumiem no jaunas ar DRN apliekamās pozīcijas – vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.
Darbaspēka nodokļu ieņēmumus 2025. gadā ietekmēja veiktā nodokļu reforma (gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana u.c. pasākumi), ko kompensēja darba samaksas fonda pieaugums. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba samaksas fonds 2024. gada decembrī un 2025. gada vienpadsmit mēnešos pieauga par 6%, ko ietekmēja gan minimālās algas celšana, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā. Tādējādi VSAOI ieņēmumi (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) 4,8 miljardu eiro apmērā 2025. gadā palielinājās par 416 miljoniem eiro jeb 9,5%. Turpretī IIN ieņēmumi bija 2,8 miljardi eiro – par 43,2 miljoniem eiro jeb 1,5% zemāki nekā gadu iepriekš, taču par 31,9 miljoniem eiro pārsniedzot plānu. IIN ieņēmumi pārsniedza periodā plānoto jau 2025. gada pirmajos mēnešos, ņemot vērā 2024. gada decembrī aprēķināto (atbilstoši 2024. gada likumdošanai) un 2025. gada janvārī izmaksāto darba samaksu, pārējos mēnešos ieņēmumi bijuši tuvu plānotajam apmēram.
Savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi 2025. gadā saglabājuši stabilu pieauguma tendenci, liecina Valsts kases dati. PVN ieņēmumi 2025. gadā 4,1 miljarda eiro apmērā pieauga būtiski straujāk nekā gadu iepriekš – par 217,4 miljoniem eiro jeb 5,6%, iepretim 2024. gadā PVN ieņēmumi auga tikai par 0,1%. Jāatzīmē, ka PVN iemaksām 2025. gada otrajā pusē vērojams stabils pieaugums, kas liecina par ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos. Lielākas iemaksas veiktas tirdzniecības un atsevišķās pakalpojumu nozarēs, tostarp transporta un telekomunikāciju nozarēs un apstrādes rūpniecībā. Tāpat gada pēdējos mēnešos pieaugot norēķiniem par realizētajiem projektiem, palielinās arī valsts pārvaldes un aizsardzības nozares iemaksātais nodokļa apmērs. Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi 1,2 miljarda eiro apmērā 2025. gadā pieauga par 54 miljoniem eiro jeb 5,4%. Lielāko devumu nodrošināja ieņēmumu kāpums no naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem, kas saistāms ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no 2025. gada 1. janvāra.
UIN ieņēmumi 2025. gadā pieauga par 68,1 miljonu eiro jeb 9,5 %, sasniedzot 787,6 miljonus eiro. Straujais kāpums galvenokārt skaidrojams ar virsplāna UIN ieņēmumiem janvārī. Tie bija saistīti ar nodokļu maksātāju rīcību 2024. gada nogalē, sadalot peļņu un izmaksājot dividendes fiziskām personām. Šādu rīcību ietekmēja tas, ka no 2025. gada ienākumu daļai virs 200 000 eiro tiek piemērota papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 3% apmērā.
2025. gadā no dabas resursu nodokļa valsts budžetā iekasēti 61,3 miljoni eiro, kas ir par 4,8 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kritums skaidrojams ar mazāka apjoma atkritumu apglabāšanu poligonos nekā gadu iepriekš, aktīvi attīstoties atkritumu pārstrādei un šķirošanai, kā arī dēļ netipiski augsta ūdens līmeņa 2024. gadā, kas nodrošināja rekordlielus HES elektroenerģijas izstrādes apmērus. 2025. gadā ūdens resursu lietošana elektroenerģijas ražošanai samazinājusies.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 1,1 miljarda eiro apmērā 2025. gadā iekasēti par 74,3 miljoniem eiro jeb 6,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kritumu galvenokārt ietekmēja mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā – par 35,4 miljoniem eiro, mazāk iemaksājot AS “Latvijas valsts meži” un AS “Latvenergo”. Tāpat atšķirībā no 2024. gada, kad komercbankas nodevas veidā iemaksāja hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 73,1 miljonu eiro, šogad šāds maksājums netiek piemērots.
Kopbudžeta ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 2025. gadā 566,5 miljonu eiro apmērā bija par 34,6 miljoniem eiro jeb 6,5% lielāki nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžetā 2025. gadā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem auguši par 18,1 miljonu eiro un par 8,7 miljoniem eiro vairāk iekasēts par mācību maksu. Tāpat par 4,9 miljoniem eiro lielāki bijuši ieņēmumi par zinātnes projektu īstenošanu atvasināto publisko personu budžetā. Turpretī pašvaldību budžetā ieņēmumi par maksas pakalpojumiem sarukuši par 5,9 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2024. gadu, pamatā mazāku ieņēmumu par komunālajiem pakalpojumiem dēļ.
Kopbudžeta ieņēmumi no ĀFP 2025. gadā 1,7 miljardu eiro apmērā bija par 109,5 miljoniem eiro jeb 6% mazāki nekā pērn atbilstoši investīciju ciklam. Jāatzīmē, ka 2025. gada decembrī no EK tika saņemti maksājumi 392 miljonu eiro apmērā un sagaidāms, ka arī 2026. gadā, sekojot investīciju progresam, būtiski palielināsies valsts budžeta ieņēmumi no EK starpposmu un avansa maksājumiem par ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju īstenošanu, kas uzlabos naudas plūsmas bilanci.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2025. gadā sasniedza 19,5 miljardu eiro apmēru, kas ir par 1,6 miljardiem eiro jeb 9,2% vairāk nekā 2024. gadā. Kopbudžeta izdevumu kāpums pamatā skaidrojams ar ievērojamu progresu un attiecīgi pieaugušiem valsts pamatbudžeta izdevumiem investīcijām kohēzijas politikas ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai (par 0,6 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gadā), 2025. gadā ieguldot budžeta izdevumus 1,4 miljardu eiro apmērā. Tāpat par 0,2 miljardiem eiro lielāki nekā gadu iepriekš bijuši pamatbudžeta izdevumiem aizsardzības resorā, 2025. gadā ieguldot 1,6 miljardus eiro. Tāpat kā pirms gada 200 miljoni eiro novirzīti pretgaisa aizsardzībai, taču lielāki bijuši resora izdevumi speciālo militāro transportlīdzekļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām, kā arī aizsardzības īpašuma pārvaldīšanai un būvniecībai, kā arī Sēlijas poligona izdeidei.
Būtiski minēt 2025. gadā ieguldīto finansējumu 101,1 miljona eiro apmērā valsts austrumu robežas izbūvei, kur šogad pamatā veiktas investīcijas tehniskajā infrastruktūrā, kamēr pērn vairāk ieguldīts robežas joslas izbūvei. Kopumā kopš 2021. gada robežžoga izbūvei un aprīkojumam novirzīti jau 394,4 miljoni eiro, un darbus plānots turpināt arī 2026. gadā.
Tāpat turpinās valsts budžeta programma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kuras ietvaros 2025. gadā novirzītais finansējums veido 50,2 miljonus eiro. Kopš 2022. gada Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam no valsts budžeta kopumā novirzīti 252,9 miljoni eiro. Finansējums pamatā novirzīts, kompensējot pašvaldību izdevumus sociālajam atbalstam un izmitināšanai, tāpat latviešu valodas kursiem un dažādiem kultūras, izglītības un integrācijas pasākumiem, kā arī ambulatoro un stacionāro veselības pakalpojumu nodrošināšanai.
Atveseļošanas fonda projektiem valsts pamatbudžetā 2025. gadā tika novirzīti 782,5 miljoni eiro, kas ir par 377,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Būtisku izdevumu daļu veidoja valsts pamatbudžeta ieguldījumi projektiem elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai, dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijai, daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī aizdevumiem nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai un investīcijām reģionālo ceļu uzlabošanai. Arī Kohēzijas politikas ES fondu investīciju temps pieaudzis – novirzīts 616,5 miljoni eiro, kas ir par 357,8 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar 2024. gadu, tostarp ALTUM programmām daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, uzņēmējdarbības atbalstam un citu Latvijas tautsaimniecības jomu projektiem atbilstoši programmā plānotajam. Papildus Rail Baltica projekta īstenošanai Eiropas transporta infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros 2025. gadā izmantots 180,1 miljons eiro, kopš 2016. gada kopumā investējot 0,7 miljardus eiro. Jāņem vērā, ka Rail Baltica projekta īstenošanai paredzēts izmantot arī Atveseļošanas fonda un Kohēzijas fonda līdzekļus.
Aktīvi īstenojot ES fondu un Atveseļošanas fonda projektus, arī pašvaldības par 186,7 miljoniem eiro jeb 38,7% kāpinājušas investīcijas kapitālieguldījumos, sasniedzot 669,7 miljonus eiro. Tostarp kapitālie izdevumi ES fondu projektu īstenošanai veidoja 312,1 miljonu eiro, kas ir par 210,6 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Rīgā izdevumi ES fondu projektiem 2025. gadā sasniedza 102,4 miljonus eiro, pieaugot par 70 miljoniem eiro. Arī citās lielākajās pašvaldībās vērojams izdevumu kāpums ES fondu projektiem, tostarp uzņēmējdarbības industriālo parku teritoriju izveidei reģionos (Daugavpilī, Valmierā un Jelgavā). Savukārt kapitālie izdevumi pamatfunkcijām pašvaldību budžetā 358,8 miljonu eiro apmērā bija par 27,2 miljoniem eiro jeb 7% mazāki nekā 2024. gadā. Tostarp Rīgā pēc strauja kāpuma 2024. gadā kapitālie izdevumi pamatfunkcijām 2025. gadā bija par 8,5 miljoniem eiro jeb 5,1% mazāki nekā gadu iepriekš.
Valsts speciālā budžeta sociālā rakstura maksājumi 4,7 miljardu eiro apmērā 2025. gadā bija par 401,1 miljonu eiro jeb 9,4% lielāki nekā pirms gada. Tostarp izdevumi vecuma pensijām 2025. gadā sasniedza 3,4 miljardus eiro un bija par 331,8 miljoniem eiro jeb 11% lielāki, salīdzinot ar 2024. gadu. No 2025. gada 1. oktobra tika indeksēta visa piešķirtā pensija (vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības), ja tā nepārsniedz 1488 eiro (100% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas), kamēr 2024. gadā tika pārskatītas pensijas, kas nepārsniedz 683 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati par 2025. gadu liecina, ka vidējā pensionāram izmaksātā vecuma pensija (ar piemaksu) bija par 11,9% lielāka nekā pirms gada, sasniedzot 616 eiro, ko tostarp ietekmēja arī pensiju neapliekamā minimuma palielināšana no 2025. gada 1. janvāra. Vecuma pensiju saņēmēju skaits 2025. gadā pārsniedza 427 tūkstošus un ir palielinājies par 690 saņēmējiem, salīdzinot ar 2024. gadu. Tāpat valsts speciālā budžeta izdevumi invaliditātes pensijām un pensijām apgādnieka zaudēšanas gadījumā 2025. gadā auguši attiecīgi par 22 miljoniem eiro jeb 7,8% un 4,8 miljoniem eiro jeb 8%, kas skaidrojams gan ar izmaksātās pensijas vidējā apmēra, gan saņēmēju skaita pieaugumu.
Izdevumi bezdarbnieka pabalstam 2025. gadā 189,2 miljonu eiro apmērā bija par 3,9 miljoniem eiro jeb 2,1% lielāki nekā pirms gada, kas skaidrojams ar pabalsta vidējā apmēra pieaugumu, kamēr, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, pabalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī 2025. gadā samazinājās no 32 tūkstošiem janvārī līdz 28 tūkstošiem decembrī. Izdevumi slimības pabalstiem 2025. gadā bijuši par 16,8 miljoniem eiro jeb 4,5% lielāki nekā pirms gada. Slimības pabalsta vidējais apmērs pieauga atbilstoši vidējās algas kāpumam, kamēr saņēmēju skaits nedaudz sarucis salīdzinājumā ar 2024. gadu. Izdevumi atlīdzībai par darbspēju zaudējumu 90 miljonu eiro apmērā 2025. gadā bija par 9,8 miljoniem eiro jeb 12,2% lielāki, pieaugot gan saņēmēju skaitam, gan izmaksājamās atlīdzības vidējam apmēram.
Sociāla rakstura maksājumi 2025. gadā 249,7 miljonu eiro apmērā par 23,1 miljonu eiro jeb 10,2% auguši arī pašvaldību budžetā, būtiski palielinoties samaksai par sociālās aprūpi mājās (par 14,2%), kā arī samaksai par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem (par 15,3%), pieaugot ne tikai cilvēku skaitam, kuriem nepieciešama aprūpe, bet arī sniegtās palīdzības apjomam.
Ja 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, kopbudžeta izdevumi atlīdzībai pieauga par 13,4%, tad 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, pieauguma temps būtiski samazinājās, un izdevumi atlīdzībai pieauga par 6,4% jeb 262,4 miljoniem eiro, sasniedzot 4,3 miljardus eiro. Tostarp izdevumi atlīdzībai valsts pamatbudžetā bija par 127,2 miljoniem eiro jeb 7% lielāki, veidojot 1,9 miljardus eiro, un pašvaldību budžetā par 82,1 miljonu eiro jeb 4,3%, sasniedzot 2 miljardus eiro. Atlīdzības izdevumu kāpums saistāms ar minimālās algas paaugstināšanu valstī no 700 eiro uz 740 eiro ar 2025. gada 1. janvāri, kā arī atlīdzības fonda pieaugumu aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektoros strādājošajiem, tostarp Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem, kā arī ar augstāku pedagogu atalgojumu pašvaldību budžetā. Jāatzīmē arī 2025. gada izdevumu kāpums atlīdzībai atvasināto publisko personu budžetā. Šajā pārsvarā universitāšu un zinātnisko centru budžetā izdevumi atlīdzībai 387,2 miljonu eiro apmērā bijuši par 52,7 miljoniem eiro jeb 15,7% lielāki nekā gadu iepriekš, ko lielā mērā veicināja jaunā doktorantūras modeļa ieviešana no 2025. gada sākuma un papildu zinātnes projektu piesaiste lielākajās universitātēs.