Krievijas sabiedrotās Irānas vadībai pastiprinās bažas par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iespējamo militāro uzbrukumu, kas varētu vēl vairāk sašūpot islāma republikas autoritāro režīmu, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz vairākām esošām un bijušām Irānas amatpersonām.
ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka Irānas tuvumā atrodas vairāki amerikāņu karakuģi, no kuriem varētu veikt triecienus pa islāma republiku, ja tā nepiekritīs Vašingtonas prasībām ierobežot savu kodolprogrammu. Iepriekš Tramps draudēja sodīt Irānas režīmu par brutālo vēršanos pret plašajiem iedzīvotāju protestiem, kas sākās pērn decembrī.
“Reuters” uzrunātie avoti Irānā apgalvojuši, ka sabiedrībā valda milzīgas dusmas par varasiestāžu pārmērīgo spēka lietošanu pret protestētājiem. Tiek lēsts, ka ir nogalināti vairāki tūkstoši protestētāju, taču precīzi skaitļi nav zināmi, jo režīms ierobežo saziņu ar ārpasauli.
Daudzi irāņi nebaidoties atkal iziet ielās, tāpēc savukārt režīms baidās, ka ASV militāri triecieni vēl vairāk iedrošinātu iedzīvotājus. Viens no avotiem norādīja, ka šāds scenārijs varētu novest pie pašreizējā režīma krišana.
KONTEKSTS:
Irāna ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām valstīm Tuvo Austrumu reģionā. Gadsimtiem ilgi tā bijusi pazīstama kā Persija. 1979. gadā islāma fundamentālisti sarīkoja revolūciju, kuras rezultātā tika gāzta monarhija un izveidota Irānas Islāma Republika. Irānā pie varas nostiprinājās teokrātisks režīms, kurā galvenā loma ir islāma garīdzniekiem. Šis režīms ir apspiedis opozīciju, ierobežojis sieviešu tiesības un vajājis dažādas minoritātes.
Irānai ir vienas no lielākajām naftas un gāzes rezervēm pasaulē, bet aizdomas rosinājuši tās centieni attīstīt atomenerģijas programmu. Izraēla un citi Irānas pretinieki uzskata, ka Teherānas režīma patiesais mērķis ir iegūt kodolieročus.
Izraēla un ASV apņēmušās nepieļaut šāda scenārija īstenošanu, tādēļ 2025. gada jūnijā veica triecienus pret Irānas kodolprogrammas objektiem.
Izraēla uzskata Irānu par savu galveno ienaidnieci, jo Teherānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā “Hizbullāh” un “Hamās”.
Irānu vairākkārt ir satricinājuši sabiedrības protesti, it sevišķi pēc jaunietes Mahsas Amini nāves 2022. gadā, bet valdošais režīms ir spējis noturēties pie varas.
2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā protesti atsākušies ar jaunu sparu; šoreiz iedzīvotājus visvairāk satrauca augstā inflācija un ekonomikas krīze. Valdošā režīma pretinieki aicināja gāzt ājatollu Hāmenejī un nodot varu pēdējā Irānas monarha dēlam Rezam Pehlevī.
Pēc vairākas nedēļas ilgiem protestiem tie tika apspiesti. Lai gan piekļuve internetam vēl joprojām ir ierobežota, kļuvis zināms par vairākiem tūkstošiem nogalināto un desmitiem tūkstošu aizturēto.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu