Saistībā ar dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas materiālos publicēto informāciju par Latvijas modes aģentūru “Natalie” tās vadītājs noraidījis visus pārmetumus par cilvēktirdzniecību. Tikmēr Latvijas tiesībsargājošās iestādes turpina informācijas pārbaudi. Tomēr gan Valsts policija, gan Tieslietu ministrija aicina iespējamos cietušos vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumiem un dalīties ar informāciju, norādot, ka noilgums iespējamajiem noziegumiem vēl var nebūt iestājies.

ĪSUMĀ: 

  • Valsts policija ar Ģenerālprokuratūru turpina informācijas pārbaudi saistībā ar Epstīna lietas dokumentiem.
  • Policija un Tieslietu ministrija iespējamos Epstīna lietā cietušos aicina dalīties ar informāciju.
  • Epstīna lietas dokumentos minētā modes aģentūra “Natalie” pārmetumus nelikumībās noraida.
  • Nozare: Modeļu biznesu pavada apšaubāma reputācija un aizspriedumi, bet bīstamībām modeļus gatavo. 
  • Eksperti: Cilvēktirdzniecības vai seksuālās izmantošanas upuri nereti baidās runāt par notikušo.

Policija un Tieslietu ministrija iespējamos Epstīna lietā cietušos aicina dalīties ar informāciju

Valsts policija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru turpina informācijas pārbaudi saistībā ar publiskotajiem Epstīna lietas dokumentiem.

Ģenerālprokuratūra sadarbībai ar policiju nozīmēs prokuroru, atklāja prokuratūras pārstāve Ieva Šomina: “Prokuratūra deleģēs Ģenerālprokuratūras prokuroru, kurš koordinēs Valsts policijas uzsāktās pārbaudes norisi un sniegs atbalstu pamatotu lēmumu pieņemšanai.”

Gan Valsts policija, gan Tieslietu ministrija aicina iespējamos cietušos vērsties tiesībsargājošās institūcijās ar iesniegumiem un dalīties ar informāciju, jo, neskatoties uz to, ka vairākums dokumentu ir datējami ar 2007. gadu, noziegumiem, kas ir saistīti ar nepilngadīgo seksuālu izmantošanu vai cilvēktirdzniecību, noilgums iestājas tikai 20 vai pat 30 gadus pēc tam, kad upuris sasniedzis pilngadības vecumu.

Epstīna lietas dokumentos minētā modes aģentūra “Natalie” pārmetumus noraida

Latvijas Radio izdevās sazināties ar modes aģentūras “Natalie”, kura ir minēta Epstīna failos, vadītāju Ēriku Meisānu. Viņš noraidīja visus pārmetumus un uzsvēra, ka nekad savā darbā neesot saskāries ar mēģinājumiem ievilināt modeles kādās kriminālajās shēmās, tostarp cilvēktirdzniecībā.

Aģentūras nosaukuma pieminēšanu dokumentos Meisāns skaidroja ar to, ka savulaik ticies ar ļoti daudziem dažādiem cilvēkiem un neko neesot varējis zināt par viņu saistību ar Epstīnu. Komentējot modes industrijas drošumu kopumā, Meisāns sacīja, ka sabiedrības aizspriedumi pret modes biznesu balstās stereotipos.

“Pilnīgi stereotipi. Es teiktu, ka meitene modeļu aģentūrā, viņa ir daudz vairāk aizsargāta, teiksim, ja viņa brauc kā modele, nekā pati par sevi meklēdama kaut kādus ceļus. Normāla aģentūra – bet es uzskatu, visas aģentūras ir normālas, ja par Latviju runā – izvairās no kaut kādiem konfliktiem, jo tas atstāj reputācijas graušanu. Tā kā šinī gadījumā neviens man neko konkrēti nevar pārmest, bet nu tagad man tā kā jāaizstāvas pret kaut ko, kas nav formulēts vispār,” pauda Meisāns.

Modeļu biznesu pavada apšaubāma reputācija un aizspriedumi

Daudziem vecākiem ir ļoti lieli aizspriedumi par modeļu biznesu tieši šīs bieži vien apšaubītās reputācijas dēļ, tā atzina Latvijas modeļu aģentūrā “Terri”, kuras vārds nav minēts publiskotajos Epstīna lietas dokumentos, atklāja, ka ar cilvēktirdzniecības problēmām savā darbā nav sastapušies, bet atzina, ka daudziem vecākiem ir stipri priekšstati pret modeļu biznesu tieši šīs problēmas dēļ. Aģentūrā arī teica, ka modeļu apmācības procesā tiek organizētas speciālas nodarbības, kur bērniem stāsta par cilvēktirdzniecības riskiem un to, kā no tiem izvairīties.

Preventīvu darbu, lai skaidrotu bērniem, vecākiem, speciālistiem un pedagogiem cilvēktirdzniecības riskus un veidus, kā atpazīt tās pazīmes, jau daudzus gadus veic Bērnu aizsardzības centrs (BAC). Ir izstrādāti un pieejami arī videomateriāli, kurus BAC izmanto, dodoties ar lekcijām uz skolām.

BAC vadītāja Gunita Kovaļevska norādīja: “Katru gadu mēs stāstām izglītības iestādēm un arī bērniem par grūminga riskiem. Pagājušajā gadā esam izstrādājuši materiālu – tas ir arī pieejams Bērnu aizsardzības centra mājaslapā – “Kā atpazīt cilvēktirdzniecības riskus”. Jo faktiski atpazīšana ir viens no primārajiem prevencijas instrumentiem, lai bērns nekļūtu par cilvēktirdzniecības upuri. Bet, domājot, pieņemsim, par ķermeņa robežām, par iespējamu seksuālu izmantošanu, mēs jau arī vairākus gadus, dodoties uz nometnēm, kur ir bērni, veicam sarunas, tādu kā anketēšanu par to, vai bērns nav saskāries ar kādiem nevēlamiem pieskārieniem vai aicinājumiem, vai viņam ir kam uzticēties.”

Eksperti: Cilvēktirdzniecības vai seksuālās izmantošanas upuri baidās runāt par notikušo

Centra “Marta” Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite otrdien Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” atzina, ka viena no lielākajām problēmām cilvēktirdzniecības un seksuālās izmantošanas gadījumos ir tas, ka cilvēki baidās vērsties tiesībsargājošās iestādēs: “Šeit tas sliktākais ir tieši tas, ka cilvēki vienkārši par to nerunā un baidās, un neziņo. Un cietušie, līdzīgi kā ar vardarbības gadījumiem, jūtas paši vainīgi, ka tur nonāca vai ka tika savervēti. Un ir ļoti būtiski ka ir uzsācies šis dialogs, un mēs tiešām arī ceram, ka atklāsies šie gadījumi, ka kādu arī sauks pie atbildības par to.”

Tam, ka cilvēku bailes atklāt to, ka viņi kļuvuši par upuri, tiešām ir liela problēma, piekrita arī krīzes un konsultāciju centra “Skalbes” direktore Anda Švinka. Centrs sniedz bezmaksas konsultācijas vardarbībā cietušajiem, kā arī piedāvā juristu, psihologu un sociālā darbinieka atbalstu. Pirmais, ko Švinka ieteica cietušajiem – neklusēt. Viņa arī uzsvēra, ka uzticība institūcijām ir ļoti svarīga šajā kontekstā.

“Lai cilvēks, kurš cietis no seksuālas vardarbības, jebkurā vecumā, varētu vērsties pie tiesībsargājošajām iestādēm, viņam ir jājūtas droši. Un tad katram cilvēkam ir jāsaprot, kas ir tā drošība priekš viņa. Parasti mēs iesakām vai nu kādu drošo personu, ar ko kopā var vērsties policijā. Katram cilvēkam ir nepieciešams savs laiks, lai viņš justos drošs,” sacīja Švinka. 

Ne centrā “Marta”, ne krīzes un konsultāciju centrā “Skalbes” līdz šim neesot vērsušās personas, kas būtu cietušas konkrēti Epstīna lietā.

KONTEKSTS:

Džefrijs Epstīns bija amerikāņu biznesmenis, kurš 2008. gadā tika notiesāts par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu. Cietumā viņš pavadīja nedaudz vairāk nekā gadu, līdz tika atbrīvots. 2019. gadā ASV varasiestādes viņu atkal apcietināja, jo bija gūti jauni pierādījumi, ka Epstīns savulaik vadījis nepilngadīgo seksuālās izmantošanas tīklu.

Epstīnam bija draudzīgas attiecības ar virkni ietekmīgu cilvēku, piemēram, bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu, miljardieri Donaldu Trampu un britu princi Endrū. Pēc skandāla izcelšanās viņi visi gan noliedza, ka būtu zinājuši par Epstīna noziegumiem vai tajos piedalījušies.

2019. gada augustā Epstīnu atrada mirušu viņa cietuma kamerā. Varasiestādes paziņoja, ka Epstīns izdarījis pašnāvību pakaroties.

ASV tiesas priekšā stājās Epstīna partnere Gīleina Maksvela, kas palīdzēja sagādāt nepilngadīgas meitenes seksuālai izmantošanai. Dažas no upuriem bija tikai 14 gadu vecas. ASV tiesa piesprieda Maksvelai 20 gadu cietumsodu.

Saistībā ar Epstīna nāvi izplatījās virkne dažādu sazvērestības teoriju, kuru piekritēji uzskata, ka Epstīns neizdarīja pašnāvību, bet tika nogalināts, lai nevarētu izstāstīt patiesību par citām seksuālās izmantošanas noziegumos iesaistītām personām, kuru vidū esot arī ļoti ietekmīgi ļaudis.

Pēc tam, kad Donalds Tramps atgriezās ASV prezidenta amatā, pret viņa valdību tika vērsts liels spiediens ar prasību publicēt visus ar Epstīna lietu saistītos dokumentus. Tūkstošiem publiskoto dokumentu Epstīna lietā atklāj, ka saites ar Epstīnu bijušas gan ietekmīgiem pasaules politiķiem, gan uzņēmējiem; dokumentos figurē arī latviešu vārdi.