Kaja Kallasa noraida ideju par Eiropas armiju
Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa pirmdien, 2026. gada 3. februārī, noraidījusi aicinājumus izveidot Eiropas mēroga armiju, brīdinot, ka šāds solis varētu būt ārkārtīgi bīstams. Kā informē portāls NRA, Kallasa uzsvēra, ka diskusijas par Eiropas armiju kļūst aktuālākas, reaģējot uz bažām par Savienoto Valstu prioritāšu maiņu un iespējamo drošības garantiju mazināšanos Eiropai. Viņa norādīja, ka ir svarīgi stiprināt Eiropas aizsardzību, taču tas jādara NATO ietvaros, nevis radot jaunas, atsevišķas struktūras, kas varētu radīt pārklāšanos un neskaidrību krīzes situācijās.
Riski un praktiskās grūtības
Galvenais iemesls Kallasas iebildumiem ir potenciālais apjukums komandvadībā. Viņa norādīja, ka gadījumā, ja pastāvētu gan NATO, gan atsevišķa Eiropas armija, militāras krīzes laikā “bumba vienkārši kritīs starp krēsliem”, radot nevajadzīgu aizķeršanos un apdraudot efektīvu reaģēšanu. Kallasa arī uzsvēra praktiskās grūtības, kas saistītas ar vairāk nekā 20 dalībvalstu armiju integrāciju, ņemot vērā atšķirīgos aprīkojuma standartus, doktrīnas un valodas. Viņa piebilda, ka valstis jau ir daļa no NATO, un ka 23 no 27 ES dalībvalstīm ir arī NATO dalībnieces, tāpēc sadarbība esošajā aliansē ir dabiskāka un efektīvāka.
NATO kā drošības pamats
Kallasas nostāju atbalsta arī citi drošības politikas eksperti un amatpersonas. Tiek uzsvērts, ka NATO ir un paliek Eiropas drošības stūrakmens. Šī organizācija jau nodrošina platformu daudzu ES valstu sadarbībai, kā arī ar ne-ES dalībvalstīm. Latvijas Aizsardzības ministrs Andris Sprūds iepriekš ir paudis līdzīgu viedokli, uzsverot, ka Latvija NATO neaizstājamību un ka nevajadzētu veidot dublējošas struktūras. Tiek norādīts, ka nepieciešams stiprināt esošās aizsardzības spējas un sadarbību gan NATO, gan ES ietvaros, lai nodrošinātu kopējo drošību un savstarpēju saderību. Tāpat tiek minēts, ka ES aizsardzības ministru neformālās sanāksmes laikā Rīgā tika panākta vienošanās par esošās Eiropas Drošības stratēģijas izmaiņām, lai pielāgotos jaunajai drošības videi.
Eiropas stratēģiskā autonomija
Lai gan ideja par atsevišķu Eiropas armiju tiek noraidīta, tiek uzsvērta vajadzība pēc ciešākas ES sadarbības drošības un aizsardzības jomā, kā arī stratēģiskās autonomijas stiprināšanas. Tas nozīmē spēju reaģēt uz drošības izaicinājumiem neatkarīgi no ārējiem faktoriem, bet nevis radot jaunu armiju, bet gan efektīvāk izmantojot un koordinējot esošos resursus un spējas. Tiek atzīts, ka Eiropai ir jāspēj stabili nodrošināt savu drošību, jo paļaušanās tikai uz citām lielvarām ir vēsturiski riskanta stratēģija. Tāpēc ir svarīgi stiprināt dalībvalstu aizsardzības industriju un kopējo aizsardzības spēju attīstību, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību ar NATO sabiedrotajiem.