Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) pērn Baltijas valstīs ieguldījusi rekordlielu summu – 654 miljonus eiro. To veicinājuši rekordlielie projekti Latvijā un Lietuvā, kā arī pastāvīgi spēcīgie rezultāti Igaunijā. Vairāk nekā 95 % no kopējā finansējuma atbalstīja investīcijas, kuru mērķis bija stiprināt reģiona enerģētisko drošību un paātrināt dekarbonizāciju. Sīkāk par bankas investīcijām Baltijā ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio stāstīja bankas prezidente Odile Reno-Baso.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidente: Latvijā pērn investēta rekordliela summa
Ar ERAB prezidenti sarunājās Latvijas Radio ārvalstu ziņu korespondents Rihards Plūme.
Odile Reno-Baso: Šis ir rekordgads visām trim Baltijas valstīm un Latvijai. Kopumā tie ir 650 miljoni eiro visām trim Baltijas valstīm, un tikai Latvijai vien – 160 miljoni eiro un 13 projekti. Tātad tas ir augstākais investīciju līmenis, ko esam veikuši Latvijā viena gada laikā. Un es domāju, ka tas parāda mūsu apņemšanos pildīt pretcikliskas bankas lomu, proti, kad rodas izaicinājumi finansēšanā, kad vide ir svārstīgāka, piekļuve finansējumam var būt grūtāka – mēs iesaistāmies un palīdzam.
Rihards Plūme: Kā skaidrojams investīciju pieaugums Latvijā, un kā investīcijas ietekmē ģeopolitiskie apstākļi?
Es domāju, ka mūsu investīcijas ir pieaugušas kopš kara sākuma Ukrainā, jo, manuprāt, šis ģeopolitiskais notikums ir ietekmējis visu reģionu un ārpus tā, tostarp tādās valstīs kā Polija un tā tālāk, attiecībā uz starptautisko investoru vēlmi investēt reģionā.
Tāpēc mēs esam novērojuši ārvalstu investoru, piemēram, privātā kapitāla fondu, apetītes samazināšanos, kuriem ir grūtāk piesaistīt mērķa summu, ko viņi bija iecerējuši. Tāpēc mūsu loma ir palielinājusies. Tāpēc mēs
reģionā, īpaši Latvijā, esam novērojuši investīciju līmeņa pieaugumu pēdējos piecos gados. Mēs arī redzam, ka daļēji tas ir saistīts, manuprāt, ar zaļās pārejas un investīciju paātrināšanos,
ar mūsu interesi atbalstīt zaļās investīcijas atjaunojamajos energoresursos – vai tā būtu saules enerģija, vēja enerģija –, kur mēs redzam, ka valstī attīstās un notiek vairāk privātā sektora projektu.
Kas ir galvenie aspekti, uz kuriem koncentrējāties Latvijā? Kur mums ir priekšrocības pār kaimiņiem?
Mūsu prioritātes trijās valstīs ir ļoti līdzīgas. Tās atbalsta zaļo pāreju un arī zināšanu ekonomiku, jo īpaši veicot ieguldījumus privātajā sektorā. Un es domāju, ka tāpēc Latvijā mēs koncentrējamies uz uzņēmumiem ar augstu izaugsmes potenciālu, inovatīviem uzņēmumiem.
Tāpēc es domāju, ka runa ir par augsti kvalificētām prasmēm un labu uzņēmējdarbības vidi. Arī reģionālā dimensija ir svarīga, jo katrs tirgus pats par sevi ir relatīvi mazs. Taču reģionālās integrācijas dziļums ir svarīgs pievilcības faktors investoriem.
Kur jūs saskatāt problēmas vai šķēršļus vēl lielākā investīciju piesaistē Baltijā un Latvijā?
Normatīvā vide varētu būt šķērslis, un tas bija ļoti skaidri redzams Eiropas Investīciju bankas investīciju apsekojumā jeb aptaujā visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Un Latvijas uzņēmumu atbilde bija uzņēmējdarbības vides, birokrātijas vienkāršošana. Tātad tas varētu būt šķērslis. Es domāju, ka
vēl viens šķērslis ir arī tirgus lielums. Un tāpēc vairākos projektos mēs strādājam Baltijas līmenī, piemēram, vietējā kapitāla tirgus attīstībā, trīs Baltijas valstu kapitāla tirgus integrācijā.
Mēs uzskatām, ka šī ir spēcīga prioritāte, lai nodrošinātu, ka tirgus sasniedz kritisko masu un gūst labumu no nepieciešamās likviditātes un apjoma, kas ir izdevīgi un nepieciešami uzņēmējdarbības attīstībai. Mēs strādājam arī pie dažiem pārrobežu projektiem, piemēram, mēs atbalstījām projektu saistībā ar elektrotransportlīdzekļu akumulatoriem un uzlādes jaudām.
Kā skatāties uz šo gadu investīciju piesaistē? Latvijā strādājam pie birokrātijas mazināšanas. Vai te, raugoties no jūsu pozīcijām, rezultāti jau ir redzami?
Šāda transformācija vienmēr prasa laiku, bet es domāju, ka mēs ļoti atbalstām vienkāršošanu, birokrātijas mazināšanu un tā tālāk, jo tas ir galvenais elements, lai privātais sektors varētu augt un attīstīties.
Tātad tā nav ātra uzvara. Ļoti bieži tas prasa laiku, un tā ir procesu maiņa. Tas ir ļoti svarīgi. Un digitalizācijai šajā ziņā var būt ļoti svarīga loma. Es domāju, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis ir ļoti labā pozīcijā attiecībā uz piekļuvi digitālajām tehnoloģijām, spēju ātri virzīties uz priekšu digitalizācijā un arī mākslīgā intelekta izmantošanā, kas ir jauns izaicinājums un jauna iespēja.
Jūnijā Rīgā norisināsies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ikgadējā sanāksme. Bankas prezidente uzsvēra, ka tā būs ļoti laba iespēja diskutēt par reģionālajiem izaicinājumiem un iespējām, kā arī lieliska iespēja piesaistīt investorus, kuri varētu būt ieinteresēti investēt Latvijā turpmākajos gados.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu