Mežu īpašnieki visā Latvijā regulāri saņem zvanus ar piedāvājumiem pārdot vai izstrādāt savus mežus, tomēr – kā zvanītāji iegūst viņu telefona numurus? Šo zvanu pamatā varētu būt tirgū nopērkamas mežu īpašnieku datubāzes ar detalizētu personisko informāciju, iespējams, pat no Valsts meža dienesta sistēmām. Dienests gan kategorisku apstiprinājumu vai noliegumu nesniedz, norādot uz nesakritībām datu struktūrā, taču saņemtie materiāli jau nodoti Valsts policijai izmeklēšanai.
Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vēstīja, ka šādas datubāzes pēdējos gados piedāvātas par dažādām summām – no dažiem simtiem eiro līdz pat desmitiem tūkstošu eiro.
Mežu īpašniekus bombardē ar zvaniem, aicinot mežus pārdot vai izstrādāt
Pagājušajā gadā viens no “Aizliegtā paņēmiena” tematiem bija par mežu pārdošanu un pirkšanu, un šajā jomā strādā ļoti daudzi Latvijas uzņēmēji. Visā Latvijā arī daudz un dažādu piedāvājumu par mežu iepirkšanu, tāpēc “Aizliegtais paņēmiens” rīkoja eksperimentu – kādas tirgū ir cenas, kurš sola vairāk, kā un kāpēc veidojas atšķirības un kādas šajā nozarē, tā teikt, shēmas.
Tiesa, līdzās visiem šiem jautājumiem raidījuma laikā atklājās vēl kāds – mežu īpašnieki tiek teju vai bombardēti ar telefona zvaniem ar aicinājumiem pārdot vai mežu izstrādāt. Bet kā zvanītāji tikuši pie telefona numuriem? No kurienes? Sašutis bija gan stāsta galvenais varonis – fizikas skolotājs, meža īpašnieks Valdis Zuters, gan arī citi.
Valdis sacīja: “Tā ir viena no tādām kaitinošām, jāsaka – īstenībā gandrīz ikdienas lietām, kas ir ļoti ietekmējusi manu atbildēšanas taktiku uz telefona zvaniem, it sevišķi nepazīstamiem, jo principā katrs otrais, varbūt katrs trešais nepazīstamais numurs ir meža [pirkšanas] piedāvātājs. Tā varētu būt pat iknedēļas tradīcija, kad kāds kaut kur ir kaut ko atradis vai mēģina uzbāzties.”
Savukārt mežu īpašnieks Didzis norādīja, ka viņam zvana dažādas kompānijas. “Piedāvājumus izsaka visādus un jau konkrētu informāciju zina, ka ir kailcirtes tas viss mežs. Viņiem ir visa informācija zināma, kuras cirsmas ir griežamas, kuras nav,” pauda Didzis. “Es tai sievietei arī prasīju, kā jūs zināt man pazvanīt uz šo numuru? Kur dabūjāt tādu? Un tad viņa man atbildēja, ka viņi datus nopirkuši kaut kur esot.”
Datu valsts inspekcija un nozares ministrs norādīja – privātpersonu datus nepublicē
Nopirkuši datus, bet no kā? Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba norādīja, ka “neviens no uzņēmumiem mums nav minējis, ka viņu rīcībā ir kaut kāda datubāze, kurā ir apkopota informācija par nekustamajiem īpašumiem, par zemes īpašniekiem un viņu kontaktinformācija”.
Arī zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka diez vai te jāmeklē kādas nelikumības – datu apkārt daudz. Pēc ciršanas apliecinājumiem var atrast īpašumu kadastra numurus, pēc tā īpašniekus, bet īpašniekus jau tālāk publiski sociālajos medijos.
“Šeit nekāda likuma pārkāpuma nav un privātpersonu dati netiek publicēti,” pauda Krauze.
Datu bāzes tirgū ir jau vairākus gadus
Bet vai tā ir? Drīz pēc 2025. gada 20. oktobra raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” saņēma ziņu, ka ne gluži – ka jau vairākus gadus tirgū esot it kā Valsts meža dienesta datu bāze, minot pat cenas, par kādām tā tiekot tirgota: 2022. gadā par 100 tūkstošiem eiro, 2023. gadā – par 30 tūkstošiem eiro, bet 2024. gadā vairs tikai par 4000 eiro.
Foto: Aizliegtais paņēmiens
“Aizliegtais paņēmiens” sazinājās ar šo ziņu autoru, kuru, lai saglabātu anonimitāti, nodēvēja par Andri. Šādu piedāvājumu viņš esot saņēmis laikā, kad strādājis mežsaimniecības nozarē.
Andris sacīja: “Konkrēti mūsu uzņēmums saņēma piedāvājumu 2023. gadā. Tad cena mums bija noteikta 30 tūkstoši eiro par to visu datu bāzi. Un arī vēl 2024. gadā tika piedāvāts. Bet tad jau cena bija 4000 eiro par to visu datu bāzi.”
Šajā piedāvājumā esot parādīti arī datu bāzes fragmenti. Andris ir pārliecināts, ka tā tiešām ir bijusi no Valsts meža dienesta.
“Tur jau var redzēt, ka tur ir pilna informācija. Tātad kadastra apzīmējums, kadastra numurs, pretī ir īpašnieka vārds, uzvārds, telefona numurs, e-pasta adrese un arī tā paša īpašnieka fiziskā adrese, kas viņam ir deklarētā adrese. Tātad tādu datubāzi uztur tikai un vienīgi Valsts meža dienests,” sacīja Andris.
Viņš uzsvēra: “Vēl jo vairāk – tur ir redzami tajā datubāzē pat medību kolektīvi, medību kolektīvu adreses, apgaitas un nomedītie dzīvnieki. Tātad tā ir tīri un vienīgi Valsts meža dienesta datu bāze. Citiem nevar būt tāda datu bāze.”
Andra pārstāvētais uzņēmums nolēma nepirkt datu bāzi, un tā arī kontakts ar šo pārdevēju beidzies, bet pārdevējs esot bijis kāds nozarē labi zināms menedžeris, kurš “fīrējot” visādas lietas, un viņam esot saglabāts gan šīs personas vārds, gan telefona numurs, gan arī piedāvātās datu bāzes fragmenti.
“Aizliegtais paņēmiens” nolēma piezvanīt pārdevējam, ko nodēvēja par Gati.
“Aizliegtais paņēmiens”: “Es te zvanu tādā jautājumā. Mēs esam no Ventspils puses, tāds jauns mežistrādes uzņēmums, un mums te viens cits paziņa tā kā pačukstēja, ka varbūt ir iespēja iegādāties datu bāzi pie jums, jo mēs tā kā sākām darbu un meklējam arī kontaktus, kur ir mežu īpašnieki un tā.”
Gatis: “Nav tāda kā datubāze. Mums ir iestrādes, jo mēs vienkārši visiem lielajiem uzņēmumiem, “Kursai”, “Niedrājam” vienkārši sūtījām tās reklāmas, mums ir pašiem kā reģistrētie klienti, jo tāda kā datubāze mums nav. Mums ir vairāk tīri sadarbības partneri, ko mēs 20 gadu laikā esam pirkuši, pārdevuši. Un tie kontakti mums ir. Protams, ir arī fiziskas personas.”
Gatis sauca vairākus uzņēmumus un uzņēmējus, ar ko strādājis un kā datus uzkrājis. Tas, ko viņš varot – par noteiktu samaksu šiem cilvēkiem izsūtīt kādu piedāvājumu.
Viņš sacīja: “Principā, ja jums interesē, mēs varam arī kaut kādu mārketinga daļu sagatavot, un jūs jau tos līdus varat uzreiz paši apstrādāt uzreiz, lai jums tur nav jāzvana fiziski kā tur “Ziemeļlatvijas mežsaimnieks” vai “Privātmežs”, kad viņu zvanu centrs – tur 15 darbinieki – zvanās no rīta līdz vakaram.”
“Mēs to visu varam ar vienu e-pasta izsūtni. Jūs ieliekat kaut kādu mārketinga tekstu, ko gribētu. Līdzīgi kā “Inbox” izsūta. Un mēs varam meža īpašniekiem, tur kādi 35 tūkstoši laikam bija reģistrēti, kas ir, to mēs varam uzreiz arī izsūtīt,” skaidroja Gatis.
Lai kādam ko sūtītu, saskaņā ar likumu no katra cilvēka par to ir jāsaņem piekrišana. Vai Gatim tāda ir, nav zināms, kā arī raidījuma veidotāji nejautāja – lai neliktos aizdomīgi.
“Aizliegtais paņēmiens” vaicāja, vai iespējams nopirkt jau visus datus, un tad pašiem domāt, ko ar to darīt. Gatis sacīja, ka pats ar šo nenodarbojas, tomēr esot kolēģis.
“Es zinu, ka mums tur kolēģis, kas tirgoja visām meža kompānijām novembrī, decembrī. Varam vienkārši piezvanīt, un to es varētu piespēlēt,” sacīja Gatis.
Gatis: “Tur man liekas, bija par 500 vai 600 eiro kaut kā tajās robežās.”
“Aizliegtais paņēmiens”: “Par visu to datu bāzi?”
Gatis: “Jā.”
“Aizliegtais paņēmiens”: “500–600 eiro. Un es varētu sazināties varbūt?”
Gatis: “Ok, labi. A jūs teiksim, kādu kompāniju pārstāvat? Ja nav noslēpums.”
“Aizliegtais paņēmiens”: “Mēs jau jauni esam – SIA “Mežu saimniecība”.”
Gatis izvaicāja “Aizliegto paņēmienu” un pēc tam – viņš bija gatavs dot padomus.
“Labi, tad to es principā varētu līdz piektdienai ātri dabūt un vienkārši. Bet jūs, cik es saprotu, gribat vairāk Ventspils reģionu manuāli apzvanīt, visus tos Ventspils īpašniekus?” vaicāja Gatis.
Viņš arī bija gatavs ieteikt kādu savu bijušo darbinieku, kurš varētu meklēt pērkamos mežus – zvanīt un piedāvāt arī esot jāprot.
“Es vienkārši jau ļoti labi to visu zinu. Es vienkārši pats esmu izpētījis visus zvanu centrus, gan “ZLM”, gan “Privātmežam”, jo es vispirms izpētu no iekšpuses, kā viņi strādā. Protams, ka viņi tur ir ļoti labi, tie menedžeri ir pat stažējušies Amerikā, māk ļoti labi pasniegt, runāt un tos pensionārus apstrādāt,” sacīja Gatis.
Un viņš gatavs arī pats piemeklēt kādus labus meža īpašumus – esot piedāvājumi. “Nāk ļoti daudz no zviedriem, no igauņiem. Varētu jums aizsūtīt tos portfeļus. Jūs varat izlases veidā paskatīties, kas jums interesē, bet vienīgais, igauņi jau visu ir izstrādājuši,” pauda Gatis.
Vaicāts, cik daudz kontaktu datu bāzē, Gatis sacīja: “Tur bija kopā 1,2 miljoni tehnisko ierakstu, tad tur kaut kādi 50–80 tūkstoši reģistrētu. Tas ir īpašumi, kas tur zemesgrāmatās uzrādās.”
50 līdz 80 tūkstoši – daudz, lai gan tas ir mazliet mazāk nekā kopējais meža īpašnieku skaits, bet varbūt tās tikai privātpersonas? Ar lielo izprašņāšanu, iespējams, iesētas šaubas. Sarunu beidzot, “Aizliegtais paņēmiens” saņēma īsziņu, ka datu bāze pieejama tomēr nav.
Foto: Aizliegtais paņēmiens
Zvanot Gatim vēlreiz, viņš sacīja, ka arī viņu datus vairs nevar izmantot un lai sūta piedāvājumus caur e-pastu platformu “Inbox”.
“Caur “Inbox” ir ļoti labi tur gan izreklamēties, gan arī piesaistīt unikālos klientus,” sacīja Gatis.
Mazais eksperiments ar to galā, un galu galā datus arī jau “Aizliegtais paņēmiens” nepirktu, jo tas ir krimināllikuma pārkāpums. Tiesa, no šīs sarunas secināms, ka kaut kāda datu bāze ir, un mežu īpašnieku telefoni ceļo apkārt pa pasauli – un viņi mērķtiecīgi tiek apzvanīti.
Valsts meža dienests nosūtījis datu bāzes izmeklēšanai Valsts policijā
Rādot datu bāzes fragmentus Valsts meža dienesta vadītājam Andim Puram, viņš atklāja, ka pērn arī dienesta rīcībā nonākuši šādi faili.
“Šāda informācija visu laiku ceļo apkārt no mutes mutē, no avota uz avotu. Jāsaka, ka pagājušais gads bija pirmais gads, kad mēs reāli tikām pie šiem pašiem failiem, kādi viņi izskatās, šī failu struktūra un tā tālāk. Līdz ar to mēs šo informāciju saņēmām un attiecīgi arī uzreiz rīkojāmies. Respektīvi, nosūtījām policijai tālākai izmeklēšanai. Šobrīd arī notiek izmeklēšanas process, es ceru, ka mēs nonāksim pie rezultāta,” sacīja Purs.
Viņš norādīja: “Lai tiešām mēs beidzot varētu noņemt šo Damokla zobenu, kurš visu laiku mums karājas, ka šie dati aiziet no Valsts meža dienesta, lai mēs šo stāstu varētu arī izbeigt.”
Bet tad ir vai nav šie dati no Valsts meža dienesta? Kategorisku ne “jā”, ne “nē” viņš nesaka, un norāda uz vairākām nesakritībām:
“Tieši par to struktūru, kādā veidā viņi tiek atrādīti, sākot jau ar tiem lauku nosaukumiem un kādā veidā viņi tiek attēloti. Piemēram, paņemam to pašu personas kodu, bet mēs šeit redzam, ka tie personas kodi ir uzrakstīti citādāk, ar to pašu svītriņu pa vidu. Mūsu datubāzē tāda informācija tādā veidā neuzkrājas.”
Un kā kopums tātad noteikti ne, bet varbūt tā ir kāda kompilācija.
“Jautājums, no cik datu bāzēm šī informācija ir salikta kopā? Tāpēc mums ļoti svarīgi, ka jūs atsūtījāt šos failus, iespējams, ka vēl kādam ir pieejama šāda informācija. Mēs arī esam uzrunājuši citus, kuri saskaras ar šo lietu, jo to, ka tas piedāvājums klīda apkārt, mēs ļoti labi zinām,” pauda Purs.
Arī “Aizliegtā paņēmiena” atsūtītie materiāli tiks nodoti policijai.
Purs sacīja, ka šogad plānotas arī sarunas ar kiberincidentu novēršanas institūciju CERT.lv, jo “pagājušogad bija tāds ļoti interesants, es teiktu, ka seminārs, pat konference tieši par kiberdrošību. Un tā, manuprāt, ir vēl viena ļoti aktuāla tēma, ja mēs skatāmies kopumā, kas mums notiek ar datubāzi un cik tā ir ievainojama”.