Pirmdien naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās un Rīgas lidostā pārspēts 2. februāra aukstuma rekords, tostarp labots nacionālais rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati. Zemākā gaisa temperatūra naktī bija -31,7 grādi Staļģenē, kur atrodas novērojumu stacija Jelgava. Iepriekšējais lielākais sals, kas Latvijas teritorijā reģistrēts 2. februārī, bija -30,8 grādi 2012. gadā Zosēnos.
Vietējais temperatūras rekords pirmdien labots ne tikai Jelgavas, bet arī Bauskas, Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Liepājas, Mērsraga, Pāvilostas, Rucavas, Saldus, Skrīveru un Stendes novērojumu stacijā. Astoņos rītā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija no -8,4 grādiem Daugavgrīvā un -10 grādiem Kolkā līdz -27,5 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā un -29,5 grādiem Staļģenē. Sala radītās sekas nākas pārvarēt vairākās nozarēs, bet Saeimas opozīcijā esošā Apvienotā saraksta (AS) deputāti ierosinājuši samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) apkurei.
Daudzi apsaldējas
Rīgas Austrumu klīniskā slimnīca (RAKUS) pavēstījusi, ka Valsts apdegumu centrā 2026. gada janvārī palīdzība sniegta jau 21 pacientam ar nopietniem apsaldējumiem un 13 gadījumos bijusi nepieciešama apsaldēto ķermeņa daļu amputācija. Šajā ziemas sezonā ārsti novēro satraucošu tendenci – apsaldējumus arvien biežāk gūst vientuļie seniori, kuri ilgstoši uzturas neapkurinātās telpās vai nespēj laikus saņemt palīdzību. Tādēļ, salam pastiprinoties, RAKUS ārsti aicina biežāk sazināties ar saviem tuviniekiem, īpaši senioriem, kuri dzīvo vieni, un apsaldējumu gadījumā nekavējoties meklēt mediķu palīdzību.
Ar aicinājumu būt uzmanīgiem klajā nāca Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. “VUGD pieredze rāda – ziemā pieaug smagu un traģisku ugunsgrēku skaits. Šis gads to apliecina – janvārī ugunsgrēkos jau gājuši bojā 14 cilvēki. Visbiežāk nelaimes izraisa neuzmanīga rīcība ar uguni, bojātas elektroierīces un nepareiza apkures ierīču lietošana,” teikts paziņojumā Feisbukā.
Jau piektdien Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) izplatīja aicinājumu parūpēties gan par mājdzīvniekiem, gan lauksaimniecības dzīvniekiem aukstajā laikā. PVD skaidroja, ka zemā temperatūrā dzīvniekiem nepieciešamas papildu kalorijas organisma sasildīšanai un dzīvības procesu uzturēšanai, tāpēc suņiem, kuri pārsvarā uzturas ārā, aukstā laikā jādod kalorijām bagātāka barība un jāpalielina barības deva. Savukārt ūdens suņa bļodā sasalst ātri, tāpēc jādod iespēja padzerties siltu ūdeni.
Dažādas ķibeles
Sals izraisījis arī dažādas problēmas. Jelgavā radušās problēmas ūdensapgādē – SIA Jelgavas ūdens informējusi, ka ilgstošais un intensīvais sals rada būtisku ietekmi uz apakšzemes inženiertīkliem. Zemās temperatūras dēļ vairākās vietās tiek konstatēti ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu bojājumi, it īpaši ķeta materiāla cauruļvadiem. “Ķets ir mehāniski izturīgs, taču salīdzinoši trausls materiāls, kas īpaši jutīgi reaģē uz straujām temperatūras izmaiņām. Pēdējo dienu stiprā sala dēļ notiek grunts kustība un deformācija, kas izraisa ķeta cauruļvadu avāriju. SIA Jelgavas ūdens veic bojājumu apsekošanu un remontdarbus, taču sarežģīto laika apstākļu dēļ to novēršana var prasīt ilgāku laiku,” norādīts Jelgavas pilsētas mājaslapā. Vakar tika ziņots arī par pasažieru vilcienu kavēšanos atsevišķās līnijās.
Priekšlikums Saeimai
Diena jau rakstīja, ka politiķu dienaskārtībā ir jautājums, kā risināt iespējamo apkures un ūdensapgādes maksājumu parādu problēmu. Ar savu priekšlikumu klajā nācis Saeimas opozīcijā esošā AS deputāts Andris Kulbergs, kurš sagatavojis grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, paredzot, ka no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. aprīlim ir piemērojama nodokļa samazinātā likme piecu procentu apmērā. Likumprojekts paredz PVN samazinājumu par septiņiem procentpunktiem koksnes kurināmā un siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem mājsaimniecības vajadzībām bargas ziemas apstākļos, kas tieši samazina gala maksājumu apmēru mājsaimniecībām. Papildus tiek paredzēta norma rēķinu labošanai gadījumos, ja par noteiktajā laikposmā veiktajām piegādēm rēķini izrakstīti pirms likuma spēkā stāšanās. Šāda norma ļautu samazināt arī maksājumus par janvāra rēķiniem. A. Kulbergs izteicies, ka daudzām ģimenēm rēķini kļūst nesamaksājami. “Sevišķi tas redzams Rīgā, kur nesaimnieciskas un nepārdomātas Rīgas siltuma tarifu politikas dēļ maksājumi skrien debesīs.” Jāpiebilst gan, ka daudzas mājsaimniecības rēķinus par janvāri vēl nav saņēmušas.
Vakar SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) pavēstīja, ka nepiemēros nokavējuma procentus par kavētiem maksājumiem. Uzņēmuma Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Kabanova norādīja, ka šāds lēmums pieņemts, lai atbalstītu iedzīvotājus, kuri varētu saskarties ar grūtībām laikus samaksāt komunālos maksājumus, klāsta uzņēmums. RNP apkalpo aptuveni trešo daļu no Rīgas daudzdzīvokļu mājām. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) jau iepriekš aicināja arī citus namu pārvaldīšanas uzņēmumus Rīgā solidāri pievienoties šai iniciatīvai. Publiski gan nav izskanējis, ka šāda apņemšanās būtu izplatīta privāto apsaimniekotāju vidū – piemēram, AS Civinity Mājas savā mājaslapā skaidro, kādas darbības veikt sala apstākļos, lai, piemēram, neaizsaltu caurules, bet citāda veida informācija par rēķiniem nav atrodama.
Rīgas dome vakar izplatīja atgādinājumu, ka mājokļa pabalstu var saņemt tikai tās mājsaimniecības, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem. Izvērtēšanā tiek ņemti vērā vairāki faktori: mājsaimniecības ienākumi, materiālais stāvoklis, tajā skaitā katras personas rīcībā esošie kustamie un nekustamie īpašumi, kā arī uzkrātie naudas līdzekļi.