Lavrovs nosaka Krievijas nosacījumus drošības garantijām Ukrainai
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Maskava piekritīs starptautiskām drošības garantijām Ukrainai vienīgi tad, ja Ukraina būs draudzīgi noskaņota pret Krieviju. Šāds paziņojums tika izteikts ceturtdien, un tas norāda uz būtisku šķērsli turpmākajām miera sarunām un jebkādiem stabilitātes nodrošināšanas centieniem reģionā. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji.
Lavrovs pauda, ka Krievijas valdība nav informēta par detaļām attiecībā uz ASV un Ukrainas panākto vienošanos par drošības garantijām. Tomēr viņš piebildis, ka gadījumā, ja garantiju mērķis ir uzturēt Ukrainas valdību kā priekšposteni draudu radīšanai Krievijai, tad šādas garantijas nevar nodrošināt mieru.
Ukrainas perspektīva un starptautiskās sarunas
Šis Krievijas ārlietu ministra izteikums nāk laikā, kad tiek ziņots par progresu drošības garantiju jautājumā starp Ukrainu un Rietumvalstīm. Tikai nesen, 2026. gada 26. janvārī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka dokuments par ASV drošības garantijām Kijivai ir pilnībā sagatavots pēc sarunām Abū Dabī. Iepriekš, 2025. gada decembrī, Zelenskis minēja, ka ASV garantijas paredzētas uz 15 gadiem, lai gan viņš ir ierosinājis šo termiņu pagarināt.
Jau iepriekš ir bijuši mēģinājumi panākt vienošanos par drošības garantijām, piemēram, 2025. gada augustā Lavrovs norādīja, ka Maskava atbalsta drošības garantiju sniegšanu Ukrainai, ja Kijiva atteiktos no pievienošanās NATO. Toreiz tika pieminētas arī ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis kā potenciālie garantori.
Krievijas nostāja un iepriekšējie nosacījumi
Krievijas nostāja ir bijusi konsekventa attiecībā uz Ukrainas politisko orientāciju. Iepriekš Lavrovs ir norādījis, ka Ukrainai ir jāatsakās no nodoma pievienoties NATO. Tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē pilnvērtīgu vienošanos. Krievija arī ir paudusi bažas par Rietumu karavīru izvietošanu Ukrainā drošības garantiju ietvaros, kas ir novedis pie sarunu apdraudējuma.
Pagātnes notikumi, piemēram, Budapeštas memorands, kurā Krievija 1994. gadā sniedza drošības garantijas Ukrainai apmaiņā pret kodolieroču atteikšanos, ir kļuvuši par būtisku atskaites punktu diskusijās. Krievijas 2014. gada Krima aneksija tika uzskatīta par Budapeštas memoranda pārkāpumu. Šī pieredze liek Ukrainai un tās partneriem būt piesardzīgiem attiecībā uz jaunām vienošanām.
Starptautiskās drošības garantijas: Vācu un Eiropas nostāja
Eiropas un ASV amatpersonas ir paudušas gatavību sadarboties drošības garantiju sniegšanā Ukrainai pēc kara beigām. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir solījis Eiropas vadītus daudznacionālus spēkus, kas nebūtu kaujas spēki, bet gan miera nodrošināšanai paredzēti. Tomēr jautājums par ASV drošības garantiju juridisko saistošumu, ko Ukrainas prezidents Zelenskis vēlas panākt ar ASV Kongresa apstiprinājumu, joprojām ir atklāts.
Pašreizējā situācija liecina, ka ceļš uz stabilu mieru un drošības garantijām Ukrainai ir sarežģīts, un Krievijas pozīcija par Ukrainas suverenitāti un tās ārpolitiskajām izvēlēm joprojām ir galvenais šķērslis.