Konkrētu lēmumu par to, kas un cik lielu pabalstu šajā apkures sezonā varēs saņemt, aizvien nav. Amatpersonas uzsver, ka šoreiz palīdzība gaidāma tikai atsevišķām sabiedrības grupām – tām, kurām tā būs visvairāk nepieciešama, nevis visiem.
Janvāris šogad bija ievērojami aukstāks nekā decembris – vidējā temperatūra noslīdējusi apmēram par desmit grādiem. Tieši tas ietekmējis arī siltumenerģijas patēriņu. Nozares asociācijas aprēķini rāda – temperatūras pazemināšanās par vienu grādu rada piecu procentu pieaugumu patēriņā. Tas nozīmē – janvārī siltumam varētu būt iztērēts par aptuveni piecdesmit procentiem vairāk nekā mēnesi iepriekš.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente Ina Bērziņa-Veita sacīja: “Bet mums ir ļoti laba ziņa, ka mums nav pieauguši energoresursi, tas ir kurināmais. Jā, protams, ir dārgāka elektrība tiem, kas izmanto elektrību, bet es runāju par centralizēto siltumapgādi. Un tarifi ir pat daži pazeminājušies, bet pārsvarā viņi ir palikuši stabili, jo nekas nenotiek ar kurināmo cenu, krīzes kā tādas nav.”
Lielāks enerģijas patēriņš, protams, nozīmēs arī augstākus rēķinus. Tādēļ aktualizējies jautājums par valsts atbalstu, kas šodien pārrunāts Klimata un enerģētikas ministrijā.
Pēdējo reizi valsts līmenī atbalsts apkures sezonā sniegts 2022. un 2023. gadā, kad strauji pieauga energoresursu cenas un valdība ieviesa plašas kompensācijas gandrīz visām mājsaimniecībām.
Šoreiz atbalsts, visticamāk, būs mērķētāks un paredzēts tikai atsevišķām iedzīvotāju grupām.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) skaidroja: “Pašreiz mēs runājam, ka cenas ir stabilas. Mēs runājam par to, ka ir palielinājušies rēķini, kas viennozīmīgi ir. Bet tie ir ļoti dažādi. Tas ir laikam ļoti svarīgi – ka mums ir jāprognozē, ko mēs darām, komunicējam gan ar pašvaldību, gan siltumuzņēmumu par esošo situāciju. Un, ja rodas vēl kaut kāda nepieciešamība, mēģina tās problēmas ārkārtas risināt.”
Pēc ministra teiktā, galvenais valsts instruments palīdzībai varētu būt mājokļa pabalsts. Tas tiek piešķirts individuāli, vērtējot gan ienākumus, gan izdevumus par mājokli.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norādīja, ka “tas [pabalsts] ir vienots visā Latvijā un tātad arī šie te kritēriji, pēc kādiem cilvēki var kvalificēties šim pabalstam, arī ir vienoti Latvijā. Pie noteikta ienākumu sliekšņa, kas cilvēkam ir jāpaliek pēc šiem izdevumiem par mājokli uz rokas, tad arī cilvēki var pieteikties mājokļa pabalstam. Mājokļa pabalstu var saņemt arī cilvēki, kuriem nav trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss”.
Ņemot vērā, ka janvāris tikai tikko noslēdzies un cilvēki vēl nav saņēmuši jaunos rēķinus, pagaidām vēl nevar prognozēt, cik liels finansējums atbalstam varētu būt nepieciešams.
Apkures rēķinus gaida ar bažām
Gaidāmie apkures rēķini, visticamāk, būs lieli, un bažas par maksātspēju uztrauc daudzus. Īpaši skaudri ir tiem, kuri dzīvo vieni un iztiek tikai no pensijas.
Pensionāres Alevtīnas Bezmennagornajas virtuvē termometrs rāda 24 grādus, dzīvoklī ir ļoti silti. Viņas vīrs un abi dēli ir Bolderājas kapos – sieviete dzīvo viena. Viņa norādīja, ka jūk latviešu un krievu valoda – nav ar ko parunāt.
Ārā Alevtīna nemēdz iet – vienīgā iespēja ieelpot svaigu gaisu ir uz balkona. Tur viņa baro zīlītes.
Alevtīna agrāk strādājusi bērnu poliklīnikā. Medmāsas pensija ir 520 eiro, savukārt rēķins par apkuri un apsaimniekošanu decembrī bija 190 eiro. Alevtīne prognozēja, ka nākamais siltuma rēķins būs divreiz lielāks, un citi maksājumi jau nav atcelti.
Viņa sacīja, ka saimnieko taupīgi, – bieži vāra zupas. Savukārt lielākais gardums dienā ir bulciņa pie kafijas. Daudz naudas aiziet zālēm – Alevtīnas sirdī ievietots stents, viņa nepieciešamās zāles pērk reizi trīs mēnešos. Zāles maksā 50 eiro.
Ar visiem šiem izdevumiem pensionāre palīdz arī citiem – nupat viņas paziņa cieta Bauskas ielas nama gāzes sprādzienā. Alevtīna iedevusi gan mantas, gan naudu – 300 eiro.
Alevtīne sacīja – ja nebūtu mirušā vīra pensijas, viņa šo dzīvokli pārdotu, jo nevarētu par visu samaksāt. Vēl 10 eiro viņa maksā palīgam, kurš atnes produktus vai samaksā rēķinus.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu