Čornobiļas AES apšaudes dēļ pārtraukta elektrības padeve, radot bažas par drošību
Trešdienas vakarā Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) teritorijā tika konstatēts elektroenerģijas padeves pārtraukums, kas radies pēc Krievijas spēku veiktās apakšstacijas apšaudes tuvumā esošajā Slavutičas pilsētā. Šis notikums ir izraisījis nopietnas bažas par kodoldrošības situāciju Ukrainā, īpaši ņemot vērā iepriekšējo Krievijas iebrukumu šajā teritorijā.
Kritiskās infrastruktūras apdraudējums
Ukrainas oficiālās amatpersonas pavēstījušas, ka apšaudes rezultātā tika pārtraukta elektroapgāde ne tikai pašai Čornobiļas AES, bet arī Jaunajam drošajam apvalkam virs ceturtā, avarējušā reaktora. Šis apvalks, kas tika pabeigts pirms aptuveni desmit gadiem, ir būtiska konstrukcija, kas paredzēta radioaktīvo materiālu noplūdes novēršanai. Lai nodrošinātu kritiski svarīgu iekārtu darbību, tika steidzami izmantoti divi avārijas dīzeļģeneratori, kas piegādāja elektroenerģiju apvalkam.
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) apstiprināja, ka spēkstacija ir zaudējusi savienojumu ar apakšstaciju Slavutičā, taču arī norādīja, ka objekts ātri pārslēdzies uz alternatīvām elektrības padeves līnijām, un kopumā elektrības piegāde tika atjaunota, izņemot minēto apvalku, kuru kādu laiku darbināja dīzeļģeneratori. Tomēr šī starpība elektroapgādē radīja īslaicīgu, bet nozīmīgu satraukumu.
Apzināti draudi vai kara sekas?
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis sašutumu, norādot, ka Krievija apzināti rada radiācijas incidentu draudus, izmantojot savu militāro agresiju. Viņš uzsvēra, ka Krievijas spēki nevarēja nezināt, ka trieciens Slavutičas apakšstacijai radīs sekas Čornobiļai. Šī uzbrukuma intensitāte tika rakteterizēta kā īpaši liela, ar vairāk nekā 20 dronu pielietojumu. Zelenskis kritizējis arī IAEA un tās ģenerāldirektora Rafaela Grossi vājo pozīciju šajā krīzē.
Šis incidents notika vien astoņas dienas pēc tam, kad Krievijas okupētajā Zaporižjas atomelektrostacijā Ukrainas dienvidos arī tika pārtraukta elektrības padeve. Tur situācija joprojām tiek rakteterizēta kā kritiska, un stacija tiek darbināta ar dīzeļģeneratoriem, jo Krievija neļauj ukraiņu speciālistiem veikt nepieciešamos atjaunošanas darbus.
Atjaunota elektroapgāde, tomēr riski saglabājas
Ceturtdienas rītā Ukrainas Enerģētikas ministrija informēja, ka darbinieki ir pilnībā atjaunojuši elektroapgādi visiem Čornobiļas AES objektiem, kuriem bija pārtraukta piegāde. Tika uzsvērts, ka radiācijas līmenis objektā nepārsniedz kontroles normas un iedzīvotājiem nav tiešu draudu. Neskatoties uz šo atjaunošanu, pati situācija un Krievijas agresīvā rīcība rada pastāvīgu nenoteiktību un raizēšanos par kodoldrošības garantijām.
2022. gada 24. februārī Krievijas karaspēks ieņēma Čornobiļas AES, un šajā periodā radās bažas par jauniem kodolkatastrofas draudiem, īpaši saistībā ar tehnikas kustību piesārņotajās zonās. Lai gan stacija vēlāk tika atgūta Ukrainas kontrolē, šādi uzbrukumi atgādina par kodoliekārtu ievainojamību militāru konfliktu laikā.
Vēsturiskais konteksts un starptautiskās reakcijas
Čornobiļas AES ir vieta, kas visā pasaulē pazīstama ar 1986. gada katastrofu, kas joprojām tiek uzskatīta par lielāko kodolkatastrofu vēsturē. Tā izraisīja plaša mēroga radioaktīvo izmešu izplatīšanos un radīja nopietnus sociālus un ekonomiskus satricinājumus. Tāpēc jebkāds incidents, kas saistīts ar šo objektu, automātiski izraisa pastiprinātu starptautiskās sabiedrības uzmanību un satraukumu.
IAEA un citi starptautiskie uzraudzības dienesti turpina rūpīgi sekot līdzi situācijai Ukrainas kodolobjektos. Tomēr Krievijas neparedzamā un agresīvā rīcība rada sarežģījumus un rada jautājumus par starptautisko drošības mehānismu efektivitāti krīzes situācijās. Lai gan šoreiz elektrības padeve tika atjaunota, šis incidents vēlreiz ir uzsvēris kodolobjektu neaizsargātību karadarbības apstākļos un potenciālos katastrofālos riskus.