Krievijas delegāciju, tāpat kā iepriekšējā reizē, vada Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) vadītājs Igors Kostjukovs, bet ASV sarunās pārstāv ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners.
Pirmā sarunu kārta notika 23. un 24. janvārī Abū Dabī. Oficiāli paziņojumi par šo sarunu rezultātiem netika sniegti, bet amerikāņu izdevums “Axios”, atsaucoties uz kādu ASV amatpersonu, rakstīja, ka šajās sarunās tika apspriests viss un neviena no abām pusēm neatteicās no sarunām.
Galvenais neatrisinātais jautājums ir teritorijas. Maskava pieprasa, lai Ukraina izved savu karaspēku no Donbasa apgabaliem, tostarp no spēcīgi nocietinātām pilsētām, ko krieviem četru gadu laikā tā arī nav izdevies ieņemt. Maskava izvirzījusi to par priekšnoteikumu jebkādas vienošanās noslēgšanai. Maskava arī vēlas, lai tās prettiesiski sagrābtās teritorijas tiktu starptautiski atzītas par Krievijas sastāvdaļu.
Kijiva ir paziņojusi, ka konflikts ir jāiesaldē gar pašreizējo frontes līniju, un noraidījusi vienpusēju spēku atvilkšanu.
Krievija ir okupējusi aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, bet Kijiva joprojām kontrolē aptuveni piekto daļu Doneckas apgabala.
Saskaņā ar ziņu aģentūras AFP aplēsēm, pie pašreizējiem Krievijas karaspēka virzības tempiem tās armijai būtu nepieciešami vēl 18 mēneši, lai iekarotu visu Doneckas apgabalu. Jāņem vērā, ka Ukrainas kontrolē palikušajās teritorijās ir spēcīgi nocietināti pilsētu centri.
Ukraina paziņojusi, ka neparakstīs vienošanos, kas neatturēs Krieviju no atkārtota iebrukuma.
Krievija pretendē arī uz Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem un kontrolē atsevišķas teritorijas vismaz trīs citos apgabalos Ukrainas austrumos.